Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Kijivas Krievzeme

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Kijivas Krievzeme

Ceļš no varjagiem uz grieķiem vs. Kijivas Krievzeme

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju. Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Austrumeiropa un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Austrumeiropa un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Baltijas jūra un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Baltijas jūra un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Baznīcslāvu valoda un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Baznīcslāvu valoda un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Hazāri

Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.

Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Hazāri · Hazāri un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Jersika (valsts) · Jersika (valsts) un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Kaspijas jūra · Kaspijas jūra un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Melnā jūra · Kijivas Krievzeme un Melnā jūra · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Rusi · Kijivas Krievzeme un Rusi · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Veļikijnovgoroda · Kijivas Krievzeme un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Vikingi · Kijivas Krievzeme un Vikingi · Redzēt vairāk »