Satura rādītājs
44 attiecības: Baltijas landesvērs, Baltijas valstis, Berlīnes Humboltu universitāte, Boļševiki, Bonna, Filistrs, Frīdrihs Biders, Getingenes Universitāte, Hannovere, Heidelbergas Universitāte, Jēnas Universitāte, Komeršs, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Latviešu valoda, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Universitāte, Mirbahi, Oto fon Firkss, Otrais pasaules karš, Poznaņa, Prezidiju Konvents, Rīga, Sarunvaloda, Tartu, Tartu Universitāte, Teodors Šīmanis, Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Vācija, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, 1808. gads, 1812. gada karš, 1834. gads, 1855. gads, 1918. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1924. gads, 1932. gads, 1939. gads, 1947. gads, 1959. gads.
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Curonia un Baltijas landesvērs
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Curonia un Baltijas valstis
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.
Skatīt Curonia un Berlīnes Humboltu universitāte
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Curonia un Boļševiki
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Skatīt Curonia un Bonna
Filistrs
Filistrs ir no vācu valodas cēlies termins, ko mūsdienās galvenokārt izmanto studentu korporācijas.
Skatīt Curonia un Filistrs
Frīdrihs Biders
Georgs Frīdrihs Kārlis Heinrihs fon Biders (1810-1894) bija vācbaltu fiziologs, Tērbatas Universitātes profesors (1842), rektors (1858-1865).
Skatīt Curonia un Frīdrihs Biders
Getingenes Universitāte
Georga Augusta Getingenes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā.
Skatīt Curonia un Getingenes Universitāte
Hannovere
Hannovere ir Vācijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļos, Leines upes krastos.
Skatīt Curonia un Hannovere
Heidelbergas Universitāte
Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.
Skatīt Curonia un Heidelbergas Universitāte
Jēnas Universitāte
Frīdriha Šillera Jēnas Universitāte ir valsts universitāte Jēnā, Vācijā.
Skatīt Curonia un Jēnas Universitāte
Komeršs
Vācu studenti Prāgā zemestēva (''landesvater'') ceremonijas laikā. Oskara Reksa (''Oscar Rex'') glezna (1905) Komeršs ( — 'satiksme') ir tradicionāls svinīgs akts, ko organizē studentu un studenšu korporācijas Ziemeļeiropā un Centrāleiropā.
Skatīt Curonia un Komeršs
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Curonia un Krievijas Impērija
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Curonia un Kurzemes guberņa
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Curonia un Latviešu valoda
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Curonia un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Curonia un Latvijas Universitāte
Mirbahi
Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Skatīt Curonia un Mirbahi
Oto fon Firkss
Oto Frīdrihs brīvkungs fon Firkss (dzimis, miris) bija Kurzemes barons, SS oberšturmfīrers, pēc kara CDU politiķis.
Skatīt Curonia un Oto fon Firkss
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Curonia un Otrais pasaules karš
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Skatīt Curonia un Poznaņa
Prezidiju Konvents
Prezidiju Konvents (P!K!) ir visu Latvijas studentu korporāciju jumta organizācija un augstākais pārvaldes orgāns, kas nosaka to iekšējo sadzīvi un regulē savstarpējās attiecības.
Skatīt Curonia un Prezidiju Konvents
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Curonia un Rīga
Sarunvaloda
Sarunvaloda ir valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
Skatīt Curonia un Sarunvaloda
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Curonia un Tartu
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Curonia un Tartu Universitāte
Teodors Šīmanis
Teodors Šīmanis apmēram 1905. gadā Teodors Šīmanis (1847-1921) bija vācbaltiešu vēsturnieks, Berlīnes Universitātes profesors Austrumeiropas vēsturē.
Skatīt Curonia un Teodors Šīmanis
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Curonia un Vācbaltieši
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939.
Skatīt Curonia un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu studentu korporācijas
Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921).
Skatīt Curonia un Vācbaltiešu studentu korporācijas
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Curonia un Vācija
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.
Skatīt Curonia un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks
1808. gads
1808.
Skatīt Curonia un 1808. gads
1812. gada karš
1812.
Skatīt Curonia un 1812. gada karš
1834. gads
1834.
Skatīt Curonia un 1834. gads
1855. gads
1855.
Skatīt Curonia un 1855. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Curonia un 1918. gads
1920. gads
1920.
Skatīt Curonia un 1920. gads
1921. gads
1921.
Skatīt Curonia un 1921. gads
1924. gads
1924.
Skatīt Curonia un 1924. gads
1932. gads
1932.
Skatīt Curonia un 1932. gads
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Skatīt Curonia un 1939. gads
1947. gads
1947.
Skatīt Curonia un 1947. gads
1959. gads
1959.
Skatīt Curonia un 1959. gads