Satura rādītājs
107 attiecības: Aīda Ozoliņa, Aleksandrs Drēviņš, Aleksandrs Kīters, Alfrēds Kalniņš (komponists), Alkšņi, Andrejs Žagars, Anita Stukāne, Apses, Austrumeiropas laiks, Žilbērs de Lanuā, Āraiši, Baltkrievi, Bērzi, Brestļitovskas miera līgums, Cēsu alus, Cēsu kaujas, Cēsu novads, Cēsu pils, Cēsu pilsmuiža, Cēsu rota, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Cēsu vaivadija, Cēsu Valsts ģimnāzija, Drabešu pagasts, Dubinska muiža, Dziesmotā revolūcija, Eduards Erdmanis, Eduards Veidenbaums, Egles, Eiropas Komisija, Eiropas kultūras galvaspilsēta, Gauja, Gaujas senieleja, Gunārs Balodis, Gustavs II Ādolfs, Hanzas savienība, Haralds Sīmanis, Idumeja, Ivans IV, Jānis Bērziņš (biatlonists), Jānis Endzelīns, Jānis Karlivāns, Jānis Poruks, Jānis Puriņš (kara ārsts), Johaness Lecmanis, Johans Rūdolfs Adolfi, Juris Žagars, Kaspars Stupelis, Kārlis Eberhards fon Zīverss, Kārlis Jansons (tēlnieks), ... Izvērst indekss (57 vairāk) »
- Cēsu apriņķis
- Cēsu novads
Aīda Ozoliņa
Aīda Ozoliņa (dzimusi Zara; dzimusi 1957. gadā Jāņmuižā, Cēsu rajonā) ir latviešu aktrise.
Skatīt Cēsis un Aīda Ozoliņa
Aleksandrs Drēviņš
Aleksandrs Rūdolfs Drēviņš (dzimis 1889. gada 15. jūlijā Cēsīs, miris 1938. gada 26. februārī Butovas poligonā pie Maskavas) bija latviešu gleznotājs, viens no vadošajiem krievu avangarda glezniecības pārstāvjiem.
Skatīt Cēsis un Aleksandrs Drēviņš
Aleksandrs Kīters
Aleksandrs fon Kīters (1813—1879) bija vācbaltiešu ķirurgs un ginekologs.
Skatīt Cēsis un Aleksandrs Kīters
Alfrēds Kalniņš (komponists)
Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.
Skatīt Cēsis un Alfrēds Kalniņš (komponists)
Alkšņi
Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.
Skatīt Cēsis un Alkšņi
Andrejs Žagars
Andrejs Žagars (dzimis Černogorskā, miris) bija latviešu aktieris, režisors, politiķis un uzņēmējs.
Skatīt Cēsis un Andrejs Žagars
Anita Stukāne
Anita Stukāne-Balode (dzimusi Balode; Cēsīs) ir bijusī latviešu vieglatlēte, kas pamatā startēja tāllēkšanā, kur visaugstākos starptautiskos panākumos guva un rezultātus uzstādīja 20.
Skatīt Cēsis un Anita Stukāne
Apses
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.
Skatīt Cēsis un Apses
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Skatīt Cēsis un Austrumeiropas laiks
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Skatīt Cēsis un Žilbērs de Lanuā
Āraiši
Āraiši ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.
Skatīt Cēsis un Āraiši
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Cēsis un Baltkrievi
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Cēsis un Bērzi
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Cēsis un Brestļitovskas miera līgums
Cēsu alus
AS "Cēsu alus" ir alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā.
Skatīt Cēsis un Cēsu alus
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Cēsis un Cēsu kaujas
Cēsu novads
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Cēsis un Cēsu novads
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Skatīt Cēsis un Cēsu pils
Cēsu pilsmuiža
Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.
Skatīt Cēsis un Cēsu pilsmuiža
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Skatīt Cēsis un Cēsu rota
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.
Skatīt Cēsis un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Skatīt Cēsis un Cēsu vaivadija
Cēsu Valsts ģimnāzija
Cēsu Valsts ģimnāzija ir valsts ģimnāzija, kas piedāvā divas pamatizglītības programmas (Humanitārā un sociālā (valodu) virziena; Matemātikas, dabaszinību un tehnikas (matemātika) virziena), un divas vidējās izglītības programmas — Matemātikas, dabaszinību un vispārizglītojošo mācību programmu.
Skatīt Cēsis un Cēsu Valsts ģimnāzija
Drabešu pagasts
Drabešu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā starp upi un Vidzemes augstienes rietumu nogāzi.
Skatīt Cēsis un Drabešu pagasts
Dubinska muiža
Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905) Dubinska muiža, arī Hiršeita muiža (Hirschheydt, Hirschhof) atradās pie Cēsu pilsētas dienvidu robežas, Āraišu ceļa (tagadējās Rīgas ielas) malā.
Skatīt Cēsis un Dubinska muiža
Dziesmotā revolūcija
Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.
Skatīt Cēsis un Dziesmotā revolūcija
Eduards Erdmanis
Eduards Erdmanis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis baltvācu pianists un komponists.
Skatīt Cēsis un Eduards Erdmanis
Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Skatīt Cēsis un Eduards Veidenbaums
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Skatīt Cēsis un Egles
Eiropas Komisija
Eiropas Komisijas loma lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Komisija (saīsinājumā EK, agrāk formāli Eiropas Kopienu Komisija (EKK)) ir Eiropas Savienības (ES) izpildvara, lielākā no ES institūcijām.
Skatīt Cēsis un Eiropas Komisija
Eiropas kultūras galvaspilsēta
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību.
Skatīt Cēsis un Eiropas kultūras galvaspilsēta
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Cēsis un Gauja
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Skatīt Cēsis un Gaujas senieleja
Gunārs Balodis
Gunārs Balodis (dzimis) ir latviešu gleznotājs un Rīgas Kinostudijas filmu mākslinieks.
Skatīt Cēsis un Gunārs Balodis
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Cēsis un Gustavs II Ādolfs
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Cēsis un Hanzas savienība
Haralds Sīmanis
Haralds Sīmanis (dzimis Cēsīs, miris) bija latviešu jumiķis, baznīcu atjaunotājs un dziesminieks.
Skatīt Cēsis un Haralds Sīmanis
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Skatīt Cēsis un Idumeja
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Cēsis un Ivans IV
Jānis Bērziņš (biatlonists)
Jānis Bērziņš (dzimis Cēsīs) ir latviešu biatlonists.
Skatīt Cēsis un Jānis Bērziņš (biatlonists)
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Skatīt Cēsis un Jānis Endzelīns
Jānis Karlivāns
Jānis Karlivāns (dzimis Cēsīs) ir bijušais latviešu vieglatlēts, startējis daudzcīņas (desmitcīņas un septiņcīņas) sacensībās.
Skatīt Cēsis un Jānis Karlivāns
Jānis Poruks
Jānis Poruks (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks.
Skatīt Cēsis un Jānis Poruks
Jānis Puriņš (kara ārsts)
Jānis Puriņš (—) bija Latvijas armijas virsnieks un kara ārsts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Cēsis un Jānis Puriņš (kara ārsts)
Johaness Lecmanis
Johaness Pēteris Lecmanis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis igauņu / austriešu meteorologs, virpuļviesuļu pētniecības pionieris.
Skatīt Cēsis un Johaness Lecmanis
Johans Rūdolfs Adolfi
Johans Rūdolfs Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un šahists.
Skatīt Cēsis un Johans Rūdolfs Adolfi
Juris Žagars
Juris Žagars (dzimis Cēsīs) ir latviešu aktieris, uzņēmējs un politiķis.
Skatīt Cēsis un Juris Žagars
Kaspars Stupelis
Kaspars Stupelis (dzimis Cēsīs) ir bijušais latviešu motokrosa sportists blakusvāģu klasē, kantētājs.
Skatīt Cēsis un Kaspars Stupelis
Kārlis Eberhards fon Zīverss
Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas armijas virsnieks, Vidzemes guberņas muižnieks.
Skatīt Cēsis un Kārlis Eberhards fon Zīverss
Kārlis Jansons (tēlnieks)
Kārlis Jansons (dzimis Nītaures pagastā, miris Cēsīs) bija latviešu tēlnieks.
Skatīt Cēsis un Kārlis Jansons (tēlnieks)
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Skatīt Cēsis un Kontrreformācija
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Cēsis un Krievi
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Cēsis un Krievijas cariste
Laima Vaikule
Laima Vaikule (dzimusi Cēsīs) ir latviešu dziedātāja, aktrise un dejotāja, filmējusies vairākās kinofilmās.
Skatīt Cēsis un Laima Vaikule
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Cēsis un Latgaļi
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Cēsis un Latvieši
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Cēsis un Latvija
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Skatīt Cēsis un Latvijas karogs
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Skatīt Cēsis un Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Skatīt Cēsis un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Latvijas pilsētu uzskaitījums
Latvijas pilsētu pārskata karte Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas Latvijas pilsētas, kopā 81, tostarp 10 valstspilsētas un 71 novada pilsētu.
Skatīt Cēsis un Latvijas pilsētu uzskaitījums
Latvijas Tautas fronte
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Skatīt Cēsis un Latvijas Tautas fronte
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Cēsis un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Lazdas
Lazdas (Corylus) ir neliela bērzu dzimtas ģints — krūmi un koki.
Skatīt Cēsis un Lazdas
Leokādija fon Freitāga-Loringhofena
Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena (1842-1912) bija vācbaltiešu pedagoģe, Skultes muižas privātskolas vadītāja.
Skatīt Cēsis un Leokādija fon Freitāga-Loringhofena
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Skatīt Cēsis un Lielais mēris Latvijā
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Cēsis un Lielais Ziemeļu karš
Linda Leen
Linda Lezdiņa (dzimusi Cēsīs), plašāk pazīstama ar savu skatuves vārdu Linda Leen, ir latviešu dziedātāja un modes dizainere.
Skatīt Cēsis un Linda Leen
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Cēsis un Livonijas karš
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Cēsis un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Cēsis un Livonijas ordenis
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Skatīt Cēsis un Livonijas—Maskavijas kari
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Cēsis un Magnuss (Livonijas karalis)
Mārtiņš Cipulis
Mārtiņš Cipulis (dzimis Cēsīs) ir bijušais latviešu hokejists, spēlē malējā uzbrucēja pozīcijā.
Skatīt Cēsis un Mārtiņš Cipulis
Nikolajs Skuja
Nikolajs Skuja (1913—2012) bija latviešu ārsts gastroenterologs, endoskopijas aizsācējs Latvijā.
Skatīt Cēsis un Nikolajs Skuja
Pauls Valdens
Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.
Skatīt Cēsis un Pauls Valdens
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Cēsis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Skatīt Cēsis un Pilsēta
Pilsētu sadraudzība
Monpeljē sadraudzības pilsētas Pilsētu sadraudzība vai pašvaldību sadraudzība ir pilsētu un dažāda līmeņa pašvaldību sadarbības forma dažādu sociālo, kultūras un ekonomisko saišu veicināšanai.
Skatīt Cēsis un Pilsētu sadraudzība
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Cēsis un Pirmais pasaules karš
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Cēsis un Poļi
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Cēsis un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Cēsis un Polijas—Lietuvas ūnija
Priekuļu pagasts
Priekuļu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā.
Skatīt Cēsis un Priekuļu pagasts
Raimonds Macats
Raimonds Macats (dzimis) ir latviešu mūziķis un komponists.
Skatīt Cēsis un Raimonds Macats
Raiskuma pagasts
Raiskuma pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā pie Cēsīm.
Skatīt Cēsis un Raiskuma pagasts
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Cēsis un Rīga
Riekstu kalns
Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā.
Skatīt Cēsis un Riekstu kalns
Rihards Kūlis
Rihards Kūlis (dzimis Cēsīs) ir latviešu filozofs, viens no vadošajiem filozofiskās klasiskas darbu tulkotājiem latviešu valodā.
Skatīt Cēsis un Rihards Kūlis
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Cēsis un Saules kauja
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Skatīt Cēsis un Somugri
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Skatīt Cēsis un Suverēno valstu uzskaitījums
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Cēsis un Tālava
Vaives pagasts
Vaives pagasts ir viena no divām Cēsu novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Cēsis un Vaives pagasts
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Skatīt Cēsis un Valters fon Pletenbergs
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Skatīt Cēsis un Vērmahts
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Skatīt Cēsis un Vecākā atskaņu hronika
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Skatīt Cēsis un Vendi (Livonija)
Vidzemes augstiene
Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.
Skatīt Cēsis un Vidzemes augstiene
Vladimirs Kaijaks
Vladimirs Kaijaks (dzimis Cēsīs, miris) bija latviešu rakstnieks.
Skatīt Cēsis un Vladimirs Kaijaks
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Cēsis un Zemgaļi
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Cēsis un Zobenbrāļu ordenis
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Cēsis un Zviedrija
16. gadsimts
16.
Skatīt Cēsis un 16. gadsimts
17. gadsimts
17.
Skatīt Cēsis un 17. gadsimts
18. gadsimts
18.
Skatīt Cēsis un 18. gadsimts
19. gadsimts
19.
Skatīt Cēsis un 19. gadsimts
Skatīt arī
Cēsu apriņķis
- Cesvaine
- Cēsis
- Drabeši
- Dzelzavas muiža
- Jaunpiebalga
- Jumurdas muiža
- Lubāna
- Odzienas muiža
- Piebalgas pils
- Priekuļi
- Rauna
- Vecpiebalga
- Ērgļi (Ērgļu pagasts)
- Ļaudonas pagasts
Cēsu novads
- Alauksts
- Amata
- Amatas pagasts
- Cēsis
- Cēsu novads
- Drabeši
- Drabešu pagasts
- Dzērbenes pagasts
- Inešu pagasts
- Jaunpiebalga
- Jaunpiebalgas pagasts
- Kaives pagasts
- Lielstraupes pils
- Liepas muiža
- Liepas pagasts
- Līgatne
- Līgatnes pagasts
- Mārsnēnu pagasts
- Nītaure
- Nītaures pagasts
- Piebalgas pils
- Priekuļi
- Priekuļu pagasts
- Raiskuma pagasts
- Skujenes pagasts
- Stalbe
- Stalbes pagasts
- Straupe
- Straupes pagasts
- Taurenes pagasts
- Vaives pagasts
- Vecpiebalga
- Vecpiebalgas pagasts
- Veselavas pagasts
- Zaube
- Zaubes pagasts
- Zosēnu pagasts
- Āraišu ezerpils
Zināms kā Cēsu pilsēta, Vendene, Wenden.