Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Cēsis

Indekss Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 107 attiecības: Aīda Ozoliņa, Aleksandrs Drēviņš, Aleksandrs Kīters, Alfrēds Kalniņš (komponists), Alkšņi, Andrejs Žagars, Anita Stukāne, Apses, Austrumeiropas laiks, Žilbērs de Lanuā, Āraiši, Baltkrievi, Bērzi, Brestļitovskas miera līgums, Cēsu alus, Cēsu kaujas, Cēsu novads, Cēsu pils, Cēsu pilsmuiža, Cēsu rota, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Cēsu vaivadija, Cēsu Valsts ģimnāzija, Drabešu pagasts, Dubinska muiža, Dziesmotā revolūcija, Eduards Erdmanis, Eduards Veidenbaums, Egles, Eiropas Komisija, Eiropas kultūras galvaspilsēta, Gauja, Gaujas senieleja, Gunārs Balodis, Gustavs II Ādolfs, Hanzas savienība, Haralds Sīmanis, Idumeja, Ivans IV, Jānis Bērziņš (biatlonists), Jānis Endzelīns, Jānis Karlivāns, Jānis Poruks, Jānis Puriņš (kara ārsts), Johaness Lecmanis, Johans Rūdolfs Adolfi, Juris Žagars, Kaspars Stupelis, Kārlis Eberhards fon Zīverss, Kārlis Jansons (tēlnieks), ... Izvērst indekss (57 vairāk) »

  2. Cēsu apriņķis
  3. Cēsu novads

Aīda Ozoliņa

Aīda Ozoliņa (dzimusi Zara; dzimusi 1957. gadā Jāņmuižā, Cēsu rajonā) ir latviešu aktrise.

Skatīt Cēsis un Aīda Ozoliņa

Aleksandrs Drēviņš

Aleksandrs Rūdolfs Drēviņš (dzimis 1889. gada 15. jūlijā Cēsīs, miris 1938. gada 26. februārī Butovas poligonā pie Maskavas) bija latviešu gleznotājs, viens no vadošajiem krievu avangarda glezniecības pārstāvjiem.

Skatīt Cēsis un Aleksandrs Drēviņš

Aleksandrs Kīters

Aleksandrs fon Kīters (1813—1879) bija vācbaltiešu ķirurgs un ginekologs.

Skatīt Cēsis un Aleksandrs Kīters

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Skatīt Cēsis un Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alkšņi

Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.

Skatīt Cēsis un Alkšņi

Andrejs Žagars

Andrejs Žagars (dzimis Černogorskā, miris) bija latviešu aktieris, režisors, politiķis un uzņēmējs.

Skatīt Cēsis un Andrejs Žagars

Anita Stukāne

Anita Stukāne-Balode (dzimusi Balode; Cēsīs) ir bijusī latviešu vieglatlēte, kas pamatā startēja tāllēkšanā, kur visaugstākos starptautiskos panākumos guva un rezultātus uzstādīja 20.

Skatīt Cēsis un Anita Stukāne

Apses

Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.

Skatīt Cēsis un Apses

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.

Skatīt Cēsis un Austrumeiropas laiks

Žilbērs de Lanuā

Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.

Skatīt Cēsis un Žilbērs de Lanuā

Āraiši

Āraiši ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.

Skatīt Cēsis un Āraiši

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Cēsis un Baltkrievi

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Skatīt Cēsis un Bērzi

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).

Skatīt Cēsis un Brestļitovskas miera līgums

Cēsu alus

AS "Cēsu alus" ir alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā.

Skatīt Cēsis un Cēsu alus

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Skatīt Cēsis un Cēsu kaujas

Cēsu novads

Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Cēsis un Cēsu novads

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Skatīt Cēsis un Cēsu pils

Cēsu pilsmuiža

Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.

Skatīt Cēsis un Cēsu pilsmuiža

Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

Skatīt Cēsis un Cēsu rota

Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.

Skatīt Cēsis un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Skatīt Cēsis un Cēsu vaivadija

Cēsu Valsts ģimnāzija

Cēsu Valsts ģimnāzija ir valsts ģimnāzija, kas piedāvā divas pamatizglītības programmas (Humanitārā un sociālā (valodu) virziena; Matemātikas, dabaszinību un tehnikas (matemātika) virziena), un divas vidējās izglītības programmas — Matemātikas, dabaszinību un vispārizglītojošo mācību programmu.

Skatīt Cēsis un Cēsu Valsts ģimnāzija

Drabešu pagasts

Drabešu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā starp upi un Vidzemes augstienes rietumu nogāzi.

Skatīt Cēsis un Drabešu pagasts

Dubinska muiža

Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905) Dubinska muiža, arī Hiršeita muiža (Hirschheydt, Hirschhof) atradās pie Cēsu pilsētas dienvidu robežas, Āraišu ceļa (tagadējās Rīgas ielas) malā.

Skatīt Cēsis un Dubinska muiža

Dziesmotā revolūcija

Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.

Skatīt Cēsis un Dziesmotā revolūcija

Eduards Erdmanis

Eduards Erdmanis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis baltvācu pianists un komponists.

Skatīt Cēsis un Eduards Erdmanis

Eduards Veidenbaums

Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Skatīt Cēsis un Eduards Veidenbaums

Egles

Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.

Skatīt Cēsis un Egles

Eiropas Komisija

Eiropas Komisijas loma lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Komisija (saīsinājumā EK, agrāk formāli Eiropas Kopienu Komisija (EKK)) ir Eiropas Savienības (ES) izpildvara, lielākā no ES institūcijām.

Skatīt Cēsis un Eiropas Komisija

Eiropas kultūras galvaspilsēta

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību.

Skatīt Cēsis un Eiropas kultūras galvaspilsēta

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Skatīt Cēsis un Gauja

Gaujas senieleja

Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.

Skatīt Cēsis un Gaujas senieleja

Gunārs Balodis

Gunārs Balodis (dzimis) ir latviešu gleznotājs un Rīgas Kinostudijas filmu mākslinieks.

Skatīt Cēsis un Gunārs Balodis

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Skatīt Cēsis un Gustavs II Ādolfs

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Skatīt Cēsis un Hanzas savienība

Haralds Sīmanis

Haralds Sīmanis (dzimis Cēsīs, miris) bija latviešu jumiķis, baznīcu atjaunotājs un dziesminieks.

Skatīt Cēsis un Haralds Sīmanis

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).

Skatīt Cēsis un Idumeja

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Skatīt Cēsis un Ivans IV

Jānis Bērziņš (biatlonists)

Jānis Bērziņš (dzimis Cēsīs) ir latviešu biatlonists.

Skatīt Cēsis un Jānis Bērziņš (biatlonists)

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Skatīt Cēsis un Jānis Endzelīns

Jānis Karlivāns

Jānis Karlivāns (dzimis Cēsīs) ir bijušais latviešu vieglatlēts, startējis daudzcīņas (desmitcīņas un septiņcīņas) sacensībās.

Skatīt Cēsis un Jānis Karlivāns

Jānis Poruks

Jānis Poruks (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks.

Skatīt Cēsis un Jānis Poruks

Jānis Puriņš (kara ārsts)

Jānis Puriņš (—) bija Latvijas armijas virsnieks un kara ārsts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Cēsis un Jānis Puriņš (kara ārsts)

Johaness Lecmanis

Johaness Pēteris Lecmanis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis igauņu / austriešu meteorologs, virpuļviesuļu pētniecības pionieris.

Skatīt Cēsis un Johaness Lecmanis

Johans Rūdolfs Adolfi

Johans Rūdolfs Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un šahists.

Skatīt Cēsis un Johans Rūdolfs Adolfi

Juris Žagars

Juris Žagars (dzimis Cēsīs) ir latviešu aktieris, uzņēmējs un politiķis.

Skatīt Cēsis un Juris Žagars

Kaspars Stupelis

Kaspars Stupelis (dzimis Cēsīs) ir bijušais latviešu motokrosa sportists blakusvāģu klasē, kantētājs.

Skatīt Cēsis un Kaspars Stupelis

Kārlis Eberhards fon Zīverss

Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas armijas virsnieks, Vidzemes guberņas muižnieks.

Skatīt Cēsis un Kārlis Eberhards fon Zīverss

Kārlis Jansons (tēlnieks)

Kārlis Jansons (dzimis Nītaures pagastā, miris Cēsīs) bija latviešu tēlnieks.

Skatīt Cēsis un Kārlis Jansons (tēlnieks)

Kontrreformācija

Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.

Skatīt Cēsis un Kontrreformācija

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Skatīt Cēsis un Krievi

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Skatīt Cēsis un Krievijas cariste

Laima Vaikule

Laima Vaikule (dzimusi Cēsīs) ir latviešu dziedātāja, aktrise un dejotāja, filmējusies vairākās kinofilmās.

Skatīt Cēsis un Laima Vaikule

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Skatīt Cēsis un Latgaļi

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Cēsis un Latvieši

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Cēsis un Latvija

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Skatīt Cēsis un Latvijas karogs

Latvijas neatkarības atjaunošana

Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.

Skatīt Cēsis un Latvijas neatkarības atjaunošana

Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.

Skatīt Cēsis un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Latvijas pilsētu uzskaitījums

Latvijas pilsētu pārskata karte Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas Latvijas pilsētas, kopā 81, tostarp 10 valstspilsētas un 71 novada pilsētu.

Skatīt Cēsis un Latvijas pilsētu uzskaitījums

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Skatīt Cēsis un Latvijas Tautas fronte

Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.

Skatīt Cēsis un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Lazdas

Lazdas (Corylus) ir neliela bērzu dzimtas ģints — krūmi un koki.

Skatīt Cēsis un Lazdas

Leokādija fon Freitāga-Loringhofena

Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena (1842-1912) bija vācbaltiešu pedagoģe, Skultes muižas privātskolas vadītāja.

Skatīt Cēsis un Leokādija fon Freitāga-Loringhofena

Lielais mēris Latvijā

Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.

Skatīt Cēsis un Lielais mēris Latvijā

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Cēsis un Lielais Ziemeļu karš

Linda Leen

Linda Lezdiņa (dzimusi Cēsīs), plašāk pazīstama ar savu skatuves vārdu Linda Leen, ir latviešu dziedātāja un modes dizainere.

Skatīt Cēsis un Linda Leen

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Cēsis un Livonijas karš

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Skatīt Cēsis un Livonijas ordeņa mestri

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Cēsis un Livonijas ordenis

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Skatīt Cēsis un Livonijas—Maskavijas kari

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Skatīt Cēsis un Magnuss (Livonijas karalis)

Mārtiņš Cipulis

Mārtiņš Cipulis (dzimis Cēsīs) ir bijušais latviešu hokejists, spēlē malējā uzbrucēja pozīcijā.

Skatīt Cēsis un Mārtiņš Cipulis

Nikolajs Skuja

Nikolajs Skuja (1913—2012) bija latviešu ārsts gastroenterologs, endoskopijas aizsācējs Latvijā.

Skatīt Cēsis un Nikolajs Skuja

Pauls Valdens

Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.

Skatīt Cēsis un Pauls Valdens

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Cēsis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pilsēta

Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.

Skatīt Cēsis un Pilsēta

Pilsētu sadraudzība

Monpeljē sadraudzības pilsētas Pilsētu sadraudzība vai pašvaldību sadraudzība ir pilsētu un dažāda līmeņa pašvaldību sadarbības forma dažādu sociālo, kultūras un ekonomisko saišu veicināšanai.

Skatīt Cēsis un Pilsētu sadraudzība

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Cēsis un Pirmais pasaules karš

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Cēsis un Poļi

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Skatīt Cēsis un Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Cēsis un Polijas—Lietuvas ūnija

Priekuļu pagasts

Priekuļu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā.

Skatīt Cēsis un Priekuļu pagasts

Raimonds Macats

Raimonds Macats (dzimis) ir latviešu mūziķis un komponists.

Skatīt Cēsis un Raimonds Macats

Raiskuma pagasts

Raiskuma pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā pie Cēsīm.

Skatīt Cēsis un Raiskuma pagasts

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Cēsis un Rīga

Riekstu kalns

Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā.

Skatīt Cēsis un Riekstu kalns

Rihards Kūlis

Rihards Kūlis (dzimis Cēsīs) ir latviešu filozofs, viens no vadošajiem filozofiskās klasiskas darbu tulkotājiem latviešu valodā.

Skatīt Cēsis un Rihards Kūlis

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Skatīt Cēsis un Saules kauja

Somugri

Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.

Skatīt Cēsis un Somugri

Suverēno valstu uzskaitījums

Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.

Skatīt Cēsis un Suverēno valstu uzskaitījums

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Skatīt Cēsis un Tālava

Vaives pagasts

Vaives pagasts ir viena no divām Cēsu novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Cēsis un Vaives pagasts

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Skatīt Cēsis un Valters fon Pletenbergs

Vērmahts

Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.

Skatīt Cēsis un Vērmahts

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.

Skatīt Cēsis un Vecākā atskaņu hronika

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Skatīt Cēsis un Vendi (Livonija)

Vidzemes augstiene

Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.

Skatīt Cēsis un Vidzemes augstiene

Vladimirs Kaijaks

Vladimirs Kaijaks (dzimis Cēsīs, miris) bija latviešu rakstnieks.

Skatīt Cēsis un Vladimirs Kaijaks

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Skatīt Cēsis un Zemgaļi

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Skatīt Cēsis un Zobenbrāļu ordenis

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Cēsis un Zviedrija

16. gadsimts

16.

Skatīt Cēsis un 16. gadsimts

17. gadsimts

17.

Skatīt Cēsis un 17. gadsimts

18. gadsimts

18.

Skatīt Cēsis un 18. gadsimts

19. gadsimts

19.

Skatīt Cēsis un 19. gadsimts

Skatīt arī

Cēsu apriņķis

Cēsu novads

Zināms kā Cēsu pilsēta, Vendene, Wenden.

, Kontrreformācija, Krievi, Krievijas cariste, Laima Vaikule, Latgaļi, Latvieši, Latvija, Latvijas karogs, Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas pilsētu uzskaitījums, Latvijas Tautas fronte, Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Lazdas, Leokādija fon Freitāga-Loringhofena, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Linda Leen, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas—Maskavijas kari, Magnuss (Livonijas karalis), Mārtiņš Cipulis, Nikolajs Skuja, Pauls Valdens, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pilsēta, Pilsētu sadraudzība, Pirmais pasaules karš, Poļi, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Priekuļu pagasts, Raimonds Macats, Raiskuma pagasts, Rīga, Riekstu kalns, Rihards Kūlis, Saules kauja, Somugri, Suverēno valstu uzskaitījums, Tālava, Vaives pagasts, Valters fon Pletenbergs, Vērmahts, Vecākā atskaņu hronika, Vendi (Livonija), Vidzemes augstiene, Vladimirs Kaijaks, Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, 16. gadsimts, 17. gadsimts, 18. gadsimts, 19. gadsimts.