Cēsu kaujas un Ziemeļlatvijas brigāde

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Cēsu kaujas un Ziemeļlatvijas brigāde

Cēsu kaujas vs. Ziemeļlatvijas brigāde

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās. Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Baltijas landesvērs un Cēsu kaujas · Baltijas landesvērs un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Cēsu kaujas un Dienvidlatvijas brigāde · Dienvidlatvijas brigāde un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Cēsu kaujas un Dzelzsdivīzija · Dzelzsdivīzija un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Cēsu kaujas un Jorģis Zemitāns · Jorģis Zemitāns un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Cēsu kaujas un Kārlis Ulmanis · Kārlis Ulmanis un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Cēsu kaujas un Latvijas brīvības cīņas · Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Cēsu kaujas un Latvijas Bruņotie spēki · Latvijas Bruņotie spēki un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Cēsu kaujas un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Cēsu kaujas un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Peipuss

Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.

Cēsu kaujas un Peipuss · Peipuss un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Cēsu kaujas un Strazdumuižas pamiers · Strazdumuižas pamiers un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Strenči

Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.

Cēsu kaujas un Strenči · Strenči un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

1919. gads un Cēsu kaujas · 1919. gads un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

23. jūnijs

23.

23. jūnijs un Cēsu kaujas · 23. jūnijs un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

4. Valmieras kājnieku pulks un Cēsu kaujas · 4. Valmieras kājnieku pulks un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »