Satura rādītājs
61 attiecības: Aļaska, Acs, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Aste, Atlantijas okeāns, Azovas jūra, Īrija, Ņūfaundlenda, Āfrika, Baltijas jūra, Beringa šaurums, Brētliņa, Britu Kolumbija, Cūkdelfīnu dzimta, Delfīni, Fandi līcis, Francija, Gada dzīvnieks Latvijā, Galva, Gliemji, Grenlande, Haizivis, Iekšējā jūra, Islande, Japāna, Jaunskotija, Jūra, Kalifornija, Kalmāri, Kanāda, Kārlis Linnejs, Kilograms, Klusais okeāns, Latvija, Makreles, Mērenā josla, Melnā jūra, Metrs, Minūte, Pelēkais ronis, Portugāle, Pudeļdeguna delfīns, Reņģe, Rietumāfrika, Siļķes, Skaņa, Skandināvija, Spānija, Tauki, ... Izvērst indekss (11 vairāk) »
- Baltijas jūras fauna
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Skatīt Cūkdelfīns un Aļaska
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Cūkdelfīns un Acs
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Cūkdelfīns un Amerikas Savienotās Valstis
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Cūkdelfīns un Apvienotā Karaliste
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Cūkdelfīns un Aste
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Cūkdelfīns un Atlantijas okeāns
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Cūkdelfīns un Azovas jūra
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Cūkdelfīns un Īrija
Ņūfaundlenda
Ņūfaundlenda ir sala Ziemeļamerikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Kanādas provinces Ņūfaundlendas un Labradoras apdzīvotākā daļa.
Skatīt Cūkdelfīns un Ņūfaundlenda
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Cūkdelfīns un Āfrika
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Cūkdelfīns un Baltijas jūra
Beringa šaurums
Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).
Skatīt Cūkdelfīns un Beringa šaurums
Brētliņa
Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.
Skatīt Cūkdelfīns un Brētliņa
Britu Kolumbija
Britu Kolumbija ir province Kanādas dienvidrietumos, Klusā okeāna krastos.
Skatīt Cūkdelfīns un Britu Kolumbija
Cūkdelfīnu dzimta
Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Skatīt Cūkdelfīns un Cūkdelfīnu dzimta
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Skatīt Cūkdelfīns un Delfīni
Fandi līcis
Fandi līcis ir līcis Kanādas piekrastē Menas līča ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Cūkdelfīns un Fandi līcis
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Cūkdelfīns un Francija
Gada dzīvnieks Latvijā
Gada dzīvnieks ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru katru gadu izraugās Latvijas Dabas muzejs.
Skatīt Cūkdelfīns un Gada dzīvnieks Latvijā
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Cūkdelfīns un Galva
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Skatīt Cūkdelfīns un Gliemji
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Skatīt Cūkdelfīns un Grenlande
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Skatīt Cūkdelfīns un Haizivis
Iekšējā jūra
Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.
Skatīt Cūkdelfīns un Iekšējā jūra
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Skatīt Cūkdelfīns un Islande
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Cūkdelfīns un Japāna
Jaunskotija
Jaunskotija ir viena no Kanādas desmit provincēm, kas atrodas Kanādas austrumu daļā.
Skatīt Cūkdelfīns un Jaunskotija
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Cūkdelfīns un Jūra
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Skatīt Cūkdelfīns un Kalifornija
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Skatīt Cūkdelfīns un Kalmāri
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Cūkdelfīns un Kanāda
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Skatīt Cūkdelfīns un Kārlis Linnejs
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Cūkdelfīns un Kilograms
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Cūkdelfīns un Klusais okeāns
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Cūkdelfīns un Latvija
Makreles
Makreles jeb skumbrijas (Scomber) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Cūkdelfīns un Makreles
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Cūkdelfīns un Mērenā josla
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Cūkdelfīns un Melnā jūra
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Cūkdelfīns un Metrs
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Skatīt Cūkdelfīns un Minūte
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Skatīt Cūkdelfīns un Pelēkais ronis
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Skatīt Cūkdelfīns un Portugāle
Pudeļdeguna delfīns
Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.
Skatīt Cūkdelfīns un Pudeļdeguna delfīns
Reņģe
Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.
Skatīt Cūkdelfīns un Reņģe
Rietumāfrika
Daļa no Magribas Rietumāfrika ir Āfrikas kontinenta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no centrālās Sahāras un no rietumiem un dienvidiem to apskalo Atlantijas okeāns.
Skatīt Cūkdelfīns un Rietumāfrika
Siļķes
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.
Skatīt Cūkdelfīns un Siļķes
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Cūkdelfīns un Skaņa
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Cūkdelfīns un Skandināvija
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Cūkdelfīns un Spānija
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Skatīt Cūkdelfīns un Tauki
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Cūkdelfīns un Temperatūra
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Cūkdelfīns un Upe
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Skatīt Cūkdelfīns un Vaļi
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Skatīt Cūkdelfīns un Vaļveidīgie
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Skatīt Cūkdelfīns un Vēžveidīgie
Vladivostoka
Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.
Skatīt Cūkdelfīns un Vladivostoka
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Cūkdelfīns un Zīdītāji
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Cūkdelfīns un Ziemeļjūra
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Skatīt Cūkdelfīns un Ziemeļu puslode
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Skatīt Cūkdelfīns un Zobenvalis
Zobvaļi
Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.
Skatīt Cūkdelfīns un Zobvaļi
Skatīt arī
Baltijas jūras fauna
- Cūkdelfīns
- Grēvis
- Pelēkais ronis
Zināms kā Jūras cūka, Phocoena phocoena.