Līdzības starp Daudzlapu lupīna un Lupīnas
Daudzlapu lupīna un Lupīnas ir 14 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alkaloīdi, Auglis, Baktērijas, Eiropa, Kultūraugi, Lapas, Sēkla, Simbioze, Stumbrs, Tauriņi, Tauriņziežu dzimta, Vācija, Zieds, Ziemeļamerika.
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Alkaloīdi un Daudzlapu lupīna · Alkaloīdi un Lupīnas ·
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Auglis un Daudzlapu lupīna · Auglis un Lupīnas ·
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Baktērijas un Daudzlapu lupīna · Baktērijas un Lupīnas ·
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Daudzlapu lupīna un Eiropa · Eiropa un Lupīnas ·
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Daudzlapu lupīna un Kultūraugi · Kultūraugi un Lupīnas ·
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Daudzlapu lupīna un Lapas · Lapas un Lupīnas ·
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Daudzlapu lupīna un Sēkla · Lupīnas un Sēkla ·
Simbioze
Savstarpējas simbiozes piemērs — parastā klaunzivs jeb amfiprions un aktīnija Simbioze (no grieķu συμ, sym — 'kopā' un βίοσίς, biosis — 'dzīvot') bioloģijā ir ilgtermiņa attiecības, kas izveidojušās divām vai vairāk sugām dzīvojot kopā.
Daudzlapu lupīna un Simbioze · Lupīnas un Simbioze ·
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Daudzlapu lupīna un Stumbrs · Lupīnas un Stumbrs ·
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Daudzlapu lupīna un Tauriņi · Lupīnas un Tauriņi ·
Tauriņziežu dzimta
Tauriņziežu jeb pupu dzimta (Fabaceae) ir pākšaugu rindas dzimta.
Daudzlapu lupīna un Tauriņziežu dzimta · Lupīnas un Tauriņziežu dzimta ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Daudzlapu lupīna un Vācija · Lupīnas un Vācija ·
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Daudzlapu lupīna un Zieds · Lupīnas un Zieds ·
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Daudzlapu lupīna un Ziemeļamerika · Lupīnas un Ziemeļamerika ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Daudzlapu lupīna un Lupīnas ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Daudzlapu lupīna un Lupīnas
Salīdzinājums starp Daudzlapu lupīna un Lupīnas
Daudzlapu lupīna ir 35 attiecības, bet Lupīnas ir 73. Tā kā viņi ir kopīgs 14, Jaccard indekss ir 12.96% = 14 / (35 + 73).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Daudzlapu lupīna un Lupīnas. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: