Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugava, Dāņu darbi, Hadings, Kriviči, Latgaļi, Lībieši, Lokers, Mežotnes muiža, Pilskalns, Rūnu raksts, Salaspils viduslaiku pils, Valdemārs Ģinters, Varžupīte, Varjagi, Zemgaļi, Zemgale (valsts).
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Daugava · Redzēt vairāk »
Dāņu darbi
1514. gadā Parīzē iespiestā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Zēlandē, kurā sarakstīta hronika "Dāņu darbi". Dāņu darbi ir dāņu Sores klostera mūka Sakša Gramatiķa no aptuveni 1178.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Dāņu darbi · Redzēt vairāk »
Hadings
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Hadings bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Hadings · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Kriviči · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lokers
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Lokers · Redzēt vairāk »
Mežotnes muiža
Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Pilskalns · Redzēt vairāk »
Rūnu raksts
''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Rūnu raksts · Redzēt vairāk »
Salaspils viduslaiku pils
Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Valdemārs Ģinters
Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Valdemārs Ģinters · Redzēt vairāk »
Varžupīte
Varžupīte ir Daugavas kreisā pieteka Daugmales pagastā.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Varžupīte · Redzēt vairāk »
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Varjagi · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
