Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Dienvidslāvija

Indekss Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 47 attiecības: Albāņi, Apvienoto Nāciju Organizācija, Austrieši, Bosnieši, Bosnija un Hercegovina, Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Bulgāri, Dienvidslāvi, Dienvidslāvija, Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945), Dienvidslāvijas Karaliste, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, Ebreji, Grieķi, Horvāti, Horvātija, Itāļi, Josips Brozs Tito, Komunisms, Kosova, Kosovas krīze, Krievi, Melnkalne, Melnkalnieši, Musulmaņi, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NATO, Poļi, Referendums, Rumāņi, Rusīni, Serbi, Serbija, Serbija un Melnkalne, Serbu Republika, Slāvi, Slobodans Miloševičs, Slovāki, Slovēņi, Slovēnija, Turki, Ukraiņi, Ungāri, Vācieši, Vācija, Vojvodina, Ziemeļmaķedonija.

  2. Bijušās monarhijas
  3. Bijušās valstis

Albāņi

Albāņi (Shqiptarët no jēdziena — runāt saprotami) ir tauta Balkānu pussalas rietumos.

Skatīt Dienvidslāvija un Albāņi

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Skatīt Dienvidslāvija un Apvienoto Nāciju Organizācija

Austrieši

Austrieši ir viena no Eiropas nācijām, Austrijas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Dienvidslāvija un Austrieši

Bosnieši

Bosnieši jeb bošņāki (/Бошњаци,; vienskaitlī: Bošnjak/Бошњак), saukti arī par Bosnijas musulmaņiem, ir dienvidslāvu tauta.

Skatīt Dienvidslāvija un Bosnieši

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Skatīt Dienvidslāvija un Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija

Bosnijas un Hercegovinas Federācija (bosniešu, horvātu un, Федерација Босне и Херцеговине) ir viens no diviem politiskajiem veidojumiem, kas veido Bosnijas un Hercegovinas valsti, otrs ir Serbu Republika.

Skatīt Dienvidslāvija un Bosnijas un Hercegovinas Federācija

Bulgāri

Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.

Skatīt Dienvidslāvija un Bulgāri

Dienvidslāvi

Valstis, kurās valsts valoda pieder pie dienvidslāvu valodu grupas. Dienvidslāvi ir tautu grupa, kas runā dienvidslāvu valodās un dzīvo galvenokārt Balkānu valstīs.

Skatīt Dienvidslāvija un Dienvidslāvi

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Skatīt Dienvidslāvija un Dienvidslāvija

Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945)

Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija, zināma arī kā Demokrātiskā Federatīvā Dienvidslāvija (DFD), bija pagaidu valsts, kas tika izveidota Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 29. novembrī Dienvidslāvijas nacionālās atbrīvošanas antifašistiskā padomes (AVNOJ) otrajā sesijā.

Skatīt Dienvidslāvija un Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945)

Dienvidslāvijas Karaliste

Dienvidslāvijas Karaliste bija valsts, kas pastāvēja starpkaru periodā no 1918.

Skatīt Dienvidslāvija un Dienvidslāvijas Karaliste

Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika

Valsts administratīvais dalījums Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945.

Skatīt Dienvidslāvija un Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Skatīt Dienvidslāvija un Ebreji

Grieķi

Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.

Skatīt Dienvidslāvija un Grieķi

Horvāti

Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

Skatīt Dienvidslāvija un Horvāti

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Skatīt Dienvidslāvija un Horvātija

Itāļi

Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.

Skatīt Dienvidslāvija un Itāļi

Josips Brozs Tito

Maršals Josips Brozs Tito (serbu-horvātu: Јосип Броз Тито, Josip Broz Tito, dzimis vai 25. maijā Kumrovecā, Austroungārijā, miris Ļubļanā, DSFR) bija revolucionārs, partizānu vadonis un ilggadīgs sociālistiskās Dienvidslāvijas federācijas vadītājs.

Skatīt Dienvidslāvija un Josips Brozs Tito

Komunisms

Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no  — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.

Skatīt Dienvidslāvija un Komunisms

Kosova

Kosova, oficiāli Kosovas Republika ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā.

Skatīt Dienvidslāvija un Kosova

Kosovas krīze

Kosovas kara laikā sagrautā Dienvidslāvijas Aizsardzības ministrijas ēka Belgradā Kosovas krīze bija etniska un politiska krīze Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas provincē Kosovā, kas noveda pie Kosovas kara (1998—1999) un Dienvidslāvijas bombardēšanas, kas bija viens no Dienvidslāvijas karu bruņotajiem konfliktiem.

Skatīt Dienvidslāvija un Kosovas krīze

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Skatīt Dienvidslāvija un Krievi

Melnkalne

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Skatīt Dienvidslāvija un Melnkalne

Melnkalnieši

Melnkalnieši (pašnosaukums — Црногорци, Crnogorci) ir tauta, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un ir Melnkalnes pamatnācija.

Skatīt Dienvidslāvija un Melnkalnieši

Musulmaņi

Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم‎‎ (muslim)) ir islāma sekotāji.

Skatīt Dienvidslāvija un Musulmaņi

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

Skatīt Dienvidslāvija un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Skatīt Dienvidslāvija un NATO

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Dienvidslāvija un Poļi

Referendums

Itālijā Referendums (no — 'paziņojamais') jeb tautas nobalsošana ir vēlētāju balsošana par kādu konkrētu sabiedrībā populāru valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem).

Skatīt Dienvidslāvija un Referendums

Rumāņi

Rumāņi ir rumāņu valodā runājošie Rumānijas un Moldāvijas iedzīvotāji.

Skatīt Dienvidslāvija un Rumāņi

Rusīni

Rusīni, zināmi arī kā Karpatijas rutēņi, ir austrumslāvu tauta, kura galvenokārt dzīvo Ukrainas rietumos (Aizkarpatu apgabalā), Slovākijas austrumos, Polijas dienvidos un Serbijas ziemeļos.

Skatīt Dienvidslāvija un Rusīni

Serbi

Serbi (serbu: Срби / Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

Skatīt Dienvidslāvija un Serbi

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Skatīt Dienvidslāvija un Serbija

Serbija un Melnkalne

Serbijas un Melnkalnes Savienība (saīsinājumā СЦГ / SCG) bija Serbijas un Melnkalnes politiska apvienība, kas pastāvēja no 2003.

Skatīt Dienvidslāvija un Serbija un Melnkalne

Serbu Republika

Serbu Republika ir valstisks veidojums Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, kas izveidojās pēc Deitonas miera līguma parakstīšanas.

Skatīt Dienvidslāvija un Serbu Republika

Slāvi

Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.

Skatīt Dienvidslāvija un Slāvi

Slobodans Miloševičs

Slobodans Miloševičs (dzimis Požarevacā, Dienvidslāvijā, miris Hāgā, Nīderlandē) bija serbu politiķis, Dienvidslāvijas un Serbijas prezidents.

Skatīt Dienvidslāvija un Slobodans Miloševičs

Slovāki

Slovāki ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.

Skatīt Dienvidslāvija un Slovāki

Slovēņi

Slovēņi ir dienvidslāvu tauta, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.

Skatīt Dienvidslāvija un Slovēņi

Slovēnija

Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.

Skatīt Dienvidslāvija un Slovēnija

Turki

Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.

Skatīt Dienvidslāvija un Turki

Ukraiņi

Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).

Skatīt Dienvidslāvija un Ukraiņi

Ungāri

Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.

Skatīt Dienvidslāvija un Ungāri

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Skatīt Dienvidslāvija un Vācieši

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.

Skatīt Dienvidslāvija un Vācija

Vojvodina

Vojvodinas vēsturiskās daļas - Bačka (Tisas rietumu krastā), Banata (austrumu krastā) un Sirmija (Donavas dienvidu krastā)Vojvodinas karogs Vojvodina (rusīnu: Войводина) vai arī Vojevodina ir autonoma teritorija Serbijā.

Skatīt Dienvidslāvija un Vojvodina

Ziemeļmaķedonija

Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija, ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.

Skatīt Dienvidslāvija un Ziemeļmaķedonija

Skatīt arī

Bijušās monarhijas

Bijušās valstis

Zināms kā Dienvidslāvijas Federatīvā republika, Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaliste.