Ātrāk nekā pārlūku!
11 attiecības: Ūsiņš, Dabas piemineklis, Jūra, Jumis, Latvijas lielākie dižakmeņi, Laukakmens, Māra (latviešu mitoloģija), Mitoloģija, Nīcgales Lielais akmens, Pērkons (mitoloģija), Vadātājs.
Ūsiņš
Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
Jaunums!!: Dižakmens un Ūsiņš · Redzēt vairāk »
Dabas piemineklis
Dabas piemineklis ir aizsargājams dabas objekts.
Jaunums!!: Dižakmens un Dabas piemineklis · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Dižakmens un Jūra · Redzēt vairāk »
Jumis
Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.
Jaunums!!: Dižakmens un Jumis · Redzēt vairāk »
Latvijas lielākie dižakmeņi
Šajā lapā ir apkopots Latvijas lielāko dižakmeņu uzskaitījums pēc tilpuma.
Jaunums!!: Dižakmens un Latvijas lielākie dižakmeņi · Redzēt vairāk »
Laukakmens
Igaunijā Laukakmens ir ledāja atrauta un pārvietota iežu atlūza, kurās diametrs lielāks par.
Jaunums!!: Dižakmens un Laukakmens · Redzēt vairāk »
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dižakmens un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Mitoloģija
Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.
Jaunums!!: Dižakmens un Mitoloģija · Redzēt vairāk »
Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais (Baltais) akmens ir dižakmens, kas atrodas Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, Neicgaļa mežā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.
Jaunums!!: Dižakmens un Nīcgales Lielais akmens · Redzēt vairāk »
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).
Jaunums!!: Dižakmens un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Vadātājs
Vadātājs ir ļaunais gars, kas maldina cilvēkus, novirza tos uz nepareiza ceļa, jo īpaši pa mežiem.
Jaunums!!: Dižakmens un Vadātājs · Redzēt vairāk »
