Satura rādītājs
10 attiecības: Astronomija, Frekvence, Gaisma, Kristiāns Doplers, Sarkanā nobīde, Skaņa, Svārstības, Tonis, Viļņa garums, 1842. gads.
- Skaņa
- Viļņu fizika
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Doplera efekts un Astronomija
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Doplera efekts un Frekvence
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Doplera efekts un Gaisma
Kristiāns Doplers
Kristiāns Andreass Doplers (dzimis, miris) bija austriešu matemātiķis un fiziķis.
Skatīt Doplera efekts un Kristiāns Doplers
Sarkanā nobīde
Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.
Skatīt Doplera efekts un Sarkanā nobīde
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Doplera efekts un Skaņa
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Skatīt Doplera efekts un Svārstības
Tonis
Tonis jeb lielā sekunda ir viens no trim izplatītākajiem mūzikas intervāliem, kas atdala divas diatoniskā diapazona iedaļas (pārējie ir mazā sekunda un palielinātā sekunda).
Skatīt Doplera efekts un Tonis
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Skatīt Doplera efekts un Viļņa garums
1842. gads
1842.
Skatīt Doplera efekts un 1842. gads
Skatīt arī
Skaņa
- Akustika
- Amplitūda
- Atstarošana
- Doplera efekts
- Dzirde
- Hi-Fi
- Infraskaņa
- Mūzika
- Skaņa
- Skaņas ātrums
- Tembrs
- Ultraskaņa