Satura rādītājs
53 attiecības: Alkšņi, Altajs, Anadira, Apses, Augstums virs jūras līmeņa, Ķīna, Āzija, Baltegles, Bērzi, Bezmugurkaulnieki, Centimetrs, Ciedri, Dienvidaustrumāzija, Dziedātājputni, Dziesma, Gājputni, Grams, Hjūma ķauķītis, Indijas subkontinents, Indoķīnas pussala, Kadiķi, Kāja, Kolka, Krievija, Kukaiņi, Lakstaugs, Lapegles, Lapu koki, Lapu sūnas, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Lejasciems, Ligzda, Mežs, Mongolija, Ohotskas jūra, Ola, Pape, Pečora (upe), Priedes, Rietumeiropa, Rododendri, Sajāni, Sakne, Sēkla, Sengrieķu valoda, Sibīrijas ķauķītis, Spārnu plētums, Taiga, ... Izvērst indekss (3 vairāk) »
- Ķauķīši
Alkšņi
Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Alkšņi
Altajs
Altajs (— no tjurku "Zelta (svētie) kalni"), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Altajs
Anadira
Anadira ir Čukotkas autonomā apvidus lielākā pilsēta un administratīvais centrs Beringa jūras krastā Krievijas Tālajos Austrumos.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Anadira
Apses
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Apses
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Augstums virs jūras līmeņa
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Ķīna
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Āzija
Baltegles
Baltegles (Abies) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas no 48 līdz 55 sugām.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Baltegles
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Bērzi
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Bezmugurkaulnieki
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Centimetrs
Ciedri
Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Ciedri
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Dienvidaustrumāzija
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Dziedātājputni
Dziesma
nošu rakstā Dziesma ir neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kas tiek izpildīts ar balsi, dziedot.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Dziesma
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Gājputni
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Grams
Hjūma ķauķītis
Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Hjūma ķauķītis
Indijas subkontinents
Indijas subkontinents. Valodu saimes Indijas subkontinentā. Indijas subkontinents ir daļa no Āzijas kontinenta, kas aizņem Indijas tektonisko plātni.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Indijas subkontinents
Indoķīnas pussala
Indoķīnas pussalas karte 1886. gadā Indoķīnas pussala jeb Indoķīna ir pussala Āzijas dienvidaustrumos, kas atrodas starp Bengālijas līci, Andamanu jūru, Malakas šaurumu rietumos un Dienvidķīnas jūru austrumos, bet ziemeļos par nosacīto robežu tiek uzskatīta taisne starp Gangas un Honas deltām.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Indoķīnas pussala
Kadiķi
Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Kadiķi
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Kāja
Kolka
Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Kolka
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Krievija
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Kukaiņi
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Lakstaugs
Lapegles
Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Lapegles
Lapu koki
Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Lapu koki
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Lapu sūnas
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Latīņu valoda
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Latvija
Lejasciems
Lejasciems ir bijusī pilsēta (1928. — 1939. gads), tagad ciems Vidzemes austrumos, Gulbenes novada Lejasciema pagasta centrs.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Lejasciems
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Ligzda
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Mežs
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Mongolija
Ohotskas jūra
Ohotskas jūra (Ohōtsuku-kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Ohotskas jūra
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Ola
Pape
Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Pape
Pečora (upe)
Pečora ir upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ņencu autonomā apvidū.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Pečora (upe)
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Priedes
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Rietumeiropa
Rododendri
Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Rododendri
Sajāni
Sajāni, ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Sajāni
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Sakne
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Sēkla
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Sengrieķu valoda
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Sibīrijas ķauķītis
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Spārnu plētums
Taiga
Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Taiga
Taivāna (sala)
Taivāna jeb Formoza ir lielākā Ķīnas Republikai piederošā sala Dienvidķīnas jūrā.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Taivāna (sala)
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Urāli
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Skatīt Dzeltensvītru ķauķītis un Vītoli
Skatīt arī
Ķauķīši
- Švarca ķauķītis
- Dzeltensvītru ķauķītis
- Hjūma ķauķītis
- Sibīrijas ķauķītis
- Svirlītis
- Tumšais ķauķītis
- Vītītis
- Zaļais ķauķītis
- Ziemeļu ķauķītis
- Čuņčiņš
- Ķauķīši
Zināms kā Phylloscopus inornatus, Regulus inornatus.