Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Daugavpils, Dubulti (Jūrmala), Dzelzceļa līnija, Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava, Dzelzceļa stacija, Dzelzceļa transports, Eiropa, Indija, Krievijas Impērija, Līdzstrāva, Liepāja, Milimetrs, Pakistāna, Pārmiju pārveda, Rīga, Rēzekne, Sanktpēterburga, Sliežu ceļš, Sliede, Spriegums, Tilts, Tonna, Tvaika dzinējs, Tvaika lokomotīve, Varšava, Vācija, Ventspils, Viensliedes dzelzceļš, Vilciens, Zemes klātne (transports), Zemsliežu pamats.
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Dubulti (Jūrmala)
Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Dubulti (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija
Dzelzceļa līniju ilustratīvs attēls Dzelzceļa līnija ir kāda sliežu ceļa distance (maršruts, koridors) kravu vai pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Dzelzceļa līnija · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne
Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne kartē. Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne ir šaursliežu 750 mm platuma dzelzceļš, kas savieno Gulbenes un Alūksnes pilsētas.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava
Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa (ap 1930). Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava bija līdz 1944.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa stacija
Šķirotavas stacija Rīgā Dzelzceļa stacija ir dzelzceļa sadales punkts ar ceļu izvērsi, kur notiek ne tikai vilcienu izmaiņa un apdzīšana, bet arī kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru operācijas; lielākās stacijās — arī vilcienu sastāvu formēšana un sagatavošana nosūtīšanai.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Dzelzceļa stacija · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa transports
Pasaules dzelzceļa tīkla karte Dzelzceļa transports ir sauszemes transporta veids, kas balstās uz dzelceļa infrastruktūru.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Dzelzceļa transports · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Eiropa · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Indija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Līdzstrāva
Līdzstrāvas veidi Līdzstrāva ir elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Līdzstrāva · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Liepāja · Redzēt vairāk »
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Milimetrs · Redzēt vairāk »
Pakistāna
Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Pakistāna · Redzēt vairāk »
Pārmiju pārveda
1/9 R50 vienkāršā pārmiju pārveda Pārmiju pārveda (dažkārt saīsinot to dēvē vienkārši par pārmiju, kaut gan tehniski pārmija ir pārmiju pārvedas daļa) ir sliežu ceļa virsbūves iekārta, kas kalpo dzelzceļa vai cita sliežu transporta veida ritošā sastāva pārvirzīšanai no viena sliežu ceļa uz citu.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Pārmiju pārveda · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Rīga · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sliežu ceļš
Sliežu ceļš ar dzelzsbetona gulšņiem Sliežu ceļš ir inženierbūvju komplekss vilcienu kustības nodrošināšanai ar noteiktu ātrumu.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Sliežu ceļš · Redzēt vairāk »
Sliede
Platpēdas sliedes šķērsprofila galveno izmēru shēma Sliede ir īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Sliede · Redzēt vairāk »
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Spriegums · Redzēt vairāk »
Tilts
Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē Vanšu tilts Latvijā Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upi, strautu, aizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Tilts · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Tonna · Redzēt vairāk »
Tvaika dzinējs
vilcieni bija aprīkoti ar tvaika dzinējiem. Mūsdienās tos plaši vairs neizmanto Tvaika dzinējs jeb tvaikmašīna ir ārdedzes siltuma dzinējs, kas par darba vielu izmanto ūdens tvaiku, kur tvaika siltuma enerģija tiek pārveidota mehāniskajā darbā.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Tvaika dzinējs · Redzēt vairāk »
Tvaika lokomotīve
Tvaika lokomotīve ir autonoma lokomotīve ar tvaika dzinēja iekārtu.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Tvaika lokomotīve · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Varšava · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Vācija · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Ventspils · Redzēt vairāk »
Viensliedes dzelzceļš
Tokijā Viensliedes dzelzceļš, arī monoreils, ir dzelzceļa transporta sistēma, kura balstīta tikai uz vienu sliedi.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Viensliedes dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Vilciens
Vilciens 250px Vilciens ir nosūtīšanai sagatavots ritekļu formējums no lokomotīvei piekabinātiem vagoniem vai - no ritošā sastāva pašgaitas vienībām - motorvagona(-niem), kam var būt piekabināts(-i) vagons(-i).
Jaunums!!: Dzelzceļš un Vilciens · Redzēt vairāk »
Zemes klātne (transports)
Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »
Zemsliežu pamats
Dzelzsbetona gulšņu krāvums Zemsliežu pamats ir sliežu ceļa virsbūves sastāvdaļa - montāžas elements, pie kuras attiecināmi: gulšņi, brusas un dzelzsbetona bloki un rāmji, kas kalpo spiediena pārnešanai no sliedes uz balastu (gulsnis attiecīgi tiek pielietots sliežu ceļam; brusa (pārvedbrusa) — attiecīgi tiek pielietota — pārmiju pārvedām, ceļa krustojumiem, kā arī ceļa pinumiem un savietojumiem, tilta brusa uz balasta - speciāls pastiprināts gulsnis mākslīgajām būvēm ar balasta klātni) vai metāla tiltiem no sliedes uz tilta garensijām (tā attiecīgi saucas — tilta brusa), bet dzelzsbetona bloki un rāmji ir pielietojami visos iepriekšminētajos gadījumos.
Jaunums!!: Dzelzceļš un Zemsliežu pamats · Redzēt vairāk »
