Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dzelzs laikmets Latvijā un Zemgaļi

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Dzelzs laikmets Latvijā un Zemgaļi

Dzelzs laikmets Latvijā vs. Zemgaļi

Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1. Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Līdzības starp Dzelzs laikmets Latvijā un Zemgaļi

Dzelzs laikmets Latvijā un Zemgaļi ir 11 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Daugava, Gauja, Kurši, Latgaļi, Lībieši, Līvu zemes, Mežotnes pilskalns, Pleskavas kņazi, Tērvetes pilskalns, Viestards, Vikingu laiki.

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Daugava un Dzelzs laikmets Latvijā · Daugava un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Dzelzs laikmets Latvijā un Gauja · Gauja un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Dzelzs laikmets Latvijā un Kurši · Kurši un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Dzelzs laikmets Latvijā un Latgaļi · Latgaļi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Dzelzs laikmets Latvijā un Lībieši · Lībieši un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Dzelzs laikmets Latvijā un Līvu zemes · Līvu zemes un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Mežotnes pilskalns

Mežotnes pilskalns jeb Viestura kalns atrodas Bauskas novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā.

Dzelzs laikmets Latvijā un Mežotnes pilskalns · Mežotnes pilskalns un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Dzelzs laikmets Latvijā un Pleskavas kņazi · Pleskavas kņazi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Tērvetes pilskalns

Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.

Dzelzs laikmets Latvijā un Tērvetes pilskalns · Tērvetes pilskalns un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Viestards

Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.

Dzelzs laikmets Latvijā un Viestards · Viestards un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Dzelzs laikmets Latvijā un Vikingu laiki · Vikingu laiki un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Dzelzs laikmets Latvijā un Zemgaļi

Dzelzs laikmets Latvijā ir 54 attiecības, bet Zemgaļi ir 100. Tā kā viņi ir kopīgs 11, Jaccard indekss ir 7.14% = 11 / (54 + 100).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Dzelzs laikmets Latvijā un Zemgaļi. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »