79 attiecības: Aioras, Amerikas vālodžu dzimta, Antarktīda, Arktikas stērstu dzimta, Audējputnu dzimta, Auss, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrālija, Ūdensstrazdi, Ķauķīšu dzimta, Ķauķu dzimta, Žubīšu dzimta, Čakstu dzimta, Āfrika, Balsene, Baltactiņu dzimta, Bārdzīlīte, Bezdelīgu dzimta, Cīruļu dzimta, Cetiju dzimta, Cielavu dzimta, Cilvēks, Dofamīns, Dzīvnieki, Dziedātājputni, Dziedātājstrazds, Dziesma, Dzilnīši, Dzimta (bioloģija), Eiropa, Erickiņš, Gaiss, Garastīšu dzimta, Gondvāna, Grauds, Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta, Jaungvineja, Jaunzēlande, Kāpelētājķauķu dzimta, Kārlis Linnejs, Klinšuvārnas, Knābis, Krāšņgalvīši, Krustknābji, Kukaiņi, Lakstīgala, Mātīte, Mežastrazdu dzimta, Mizložņu dzimta, Mušķērāju dzimta, ..., Nakts, Nektārs, Oga, Paceplīšu dzimta, Paradīzes putnu dzimta, Pasaule, Peļkājītes, Purva ķauķis, Putni, Sēkla, Sisinātājķauķu dzimta, Skaņa, Somzīlīšu dzimta, Stērstes, Strazdu dzimta, Suga, Tanagru dzimta, Tēviņš, Vālodžu dzimta, Vālodze, Vārnu dzimta, Zīdastes, Zīlīšu dzimta, Zinātnieks, Zvirbuļi, Zvirbuļu dzimta, Zvirbuļu infrakārta, Zvirbuļveidīgie, 2006. gads. Izvērst indekss (29 vairāk) »
Aioras
Aioras, aioru ģints (Aegithina) ir vienīgā aioru dzimtas (Aegithinidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Aioras · Redzēt vairāk »
Amerikas vālodžu dzimta
Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Amerikas vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Arktikas stērstu dzimta
Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Arktikas stērstu dzimta · Redzēt vairāk »
Audējputnu dzimta
Audējputnu dzimta (Ploceidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 117 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 15 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Audējputnu dzimta · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Auss · Redzēt vairāk »
Austrālāzijas mušķērāju dzimta
Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Austrālija · Redzēt vairāk »
Ūdensstrazdi
Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »
Ķauķīšu dzimta
Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Ķauķīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Ķauķu dzimta
Ķauķu dzimta (Sylviidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas mūsdienās apvieno 70 sugas, kas tiek iedalītas 20 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Ķauķu dzimta · Redzēt vairāk »
Žubīšu dzimta
Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Čakstu dzimta
Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Čakstu dzimta · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Āfrika · Redzēt vairāk »
Balsene
Balsenes anatomija (angļu valodā) Balsene ir elpceļa augšējā daļa, ko veido skrimšļi un balss saites.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Balsene · Redzēt vairāk »
Baltactiņu dzimta
Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Baltactiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Bārdzīlīte
Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Bārdzīlīte · Redzēt vairāk »
Bezdelīgu dzimta
Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Bezdelīgu dzimta · Redzēt vairāk »
Cīruļu dzimta
Cīruļu dzimta (Alaudidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Cīruļu dzimta · Redzēt vairāk »
Cetiju dzimta
Cetiju dzimta (Cettiidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 32 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Cetiju dzimta · Redzēt vairāk »
Cielavu dzimta
Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Cielavu dzimta · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Dofamīns
Dofamīns, bieži saukts arī par dopamīnu (no), ir kateholamīnu grupas viela, kam ir nozīmīga loma dzīvnieku psiholoģiskajās norisēs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Dofamīns · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »
Dziedātājstrazds
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »
Dziesma
nošu rakstā Dziesma ir neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kas tiek izpildīts ar balsi, dziedot.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Dziesma · Redzēt vairāk »
Dzilnīši
Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Dzilnīši · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Eiropa · Redzēt vairāk »
Erickiņš
Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Erickiņš · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Gaiss · Redzēt vairāk »
Garastīšu dzimta
Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Garastīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Grauds
Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Grauds · Redzēt vairāk »
Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta
Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 136 neliela auguma dziedātājputnu sugu un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Kāpelētājķauķu dzimta
Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 61 sugu, kas tiek iedalītas 6 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Kāpelētājķauķu dzimta · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Klinšuvārnas
Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Knābis · Redzēt vairāk »
Krāšņgalvīši
Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Krāšņgalvīši · Redzēt vairāk »
Krustknābji
Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Krustknābji · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lakstīgala
Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Lakstīgala · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Mātīte · Redzēt vairāk »
Mežastrazdu dzimta
Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Mežastrazdu dzimta · Redzēt vairāk »
Mizložņu dzimta
Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Mizložņu dzimta · Redzēt vairāk »
Mušķērāju dzimta
Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »
Nakts
Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Nakts · Redzēt vairāk »
Nektārs
Kamēlijas nektārs Nektārs (no (néktar) — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — nektāriji.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Nektārs · Redzēt vairāk »
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Oga · Redzēt vairāk »
Paceplīšu dzimta
Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Paradīzes putnu dzimta
Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Pasaule · Redzēt vairāk »
Peļkājītes
Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Peļkājītes · Redzēt vairāk »
Purva ķauķis
thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Putni · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Sēkla · Redzēt vairāk »
Sisinātājķauķu dzimta
Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 63 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Sisinātājķauķu dzimta · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Skaņa · Redzēt vairāk »
Somzīlīšu dzimta
Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Somzīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Stērstes
Stērstes, stērstu ģints (Emberiza) ir vienīgā stērstu dzimtas (Emberizidae) ģints, kas apvieno 44 neliela auguma dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Stērstes · Redzēt vairāk »
Strazdu dzimta
Strazdu dzimta (Sturnidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Strazdu dzimta · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Suga · Redzēt vairāk »
Tanagru dzimta
Tanagru dzimta (Thraupidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 95 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Tanagru dzimta · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Vālodžu dzimta
Vālodžu dzimta (Oriolidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 38 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 4 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »
Vālodze
Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Vālodze · Redzēt vairāk »
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Vārnu dzimta · Redzēt vairāk »
Zīdastes
Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Zīdastes · Redzēt vairāk »
Zīlīšu dzimta
Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Zīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zvirbuļi
Zvirbuļi jeb īstie zvirbuļi (Passer) ir zvirbuļu dzimtas (Passeridae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 28 sugas.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Zvirbuļi · Redzēt vairāk »
Zvirbuļu dzimta
Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Zvirbuļu infrakārta
Zvirbuļu infrakārta (Passerida) ir dziedātājputnu (Passeri) infrakārta.
Jaunums!!: Dziedātājputni un Zvirbuļu infrakārta · Redzēt vairāk »
Zvirbuļveidīgie
Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Jaunums!!: Dziedātājputni un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Dziedātājputni un 2006. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Corvoidea, Dziedātājputns, Lirastu virsdzimta, Medusputnu virsdzimta, Meliphagoidea, Menuroidea, Muscicapoidea, Mušķērāju virsdzimta, Passeri, Passeroidea, Sylvioidea, Vārnu virsdzimta, Zvirbuļu virsdzimta, Ķauķu virsdzimta.