71 attiecības: Aste, Atmežošana, Augļi, Augsne, Austrālija, Ģints (bioloģija), Baltā krāsa, Baltmugurdzenis, Centimetrs, Dižraibais dzenis, Dzeltenā krāsa, Dzilnu apakšdzimta, Dzilnveidīgie, Dzimumdimorfisms, Galva, Galvaskauss, Grams, Jaungvineja, Jaunzēlande, Kāja, Kāpurs, Knābis, Koks, Krāsa, Kukaiņi, Latvija, Latvijas Sarkanā grāmata, Madagaskara, Mazais dzenis, Mazie dzeņi, Mātīte, Mēle, Mežs, Melnā dzilna, Melnā krāsa, Melnās dzilnas, Morfoloģija (bioloģija), Nags, Ola, Oranžā krāsa, Pēda, Pelēkā dzilna, Pirksts, Poliandrija, Poligāmija, Putni, Raibie dzeņi, Rieksts, Sarkanā krāsa, Skudru dzimta, ..., Slimība, Smadzenes, Spalva, Suga, Suldziri, Tauriņi, Tītiņš, Tītiņi, Tēviņš, Termīti, Trīspirkstu dzeņi, Trīspirkstu dzenis, Tuksnesis, Vaboles, Vidējais dzenis, Vidējie dzeņi, Zaļā dzilna, Zaļā krāsa, Zaļās dzilnas, Zīdītāji, Zirnekļi. Izvērst indekss (21 vairāk) »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Aste · Redzēt vairāk »
Atmežošana
Maraņaunas štatā, 2016 Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Atmežošana · Redzēt vairāk »
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Augļi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Augsne · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Austrālija · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Baltmugurdzenis
Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Dižraibais dzenis
Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Dzeltenā krāsa · Redzēt vairāk »
Dzilnu apakšdzimta
Dzilnu apakšdzimta jeb dzeņu apakšdzimta (Picinae) ir viena no četrām dzilnu dzimtas (Picidae) apakšdzimtām, kas apvieno lielāko daļu dzilnveidīgo putnu sugu, apmēram 180 sugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Dzilnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Dzilnveidīgie
Dzilnveidīgie jeb dzeņveidīgie (Piciformes) ir putnu kārta, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās dzimtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakškārtās: dzilnu apakškārtā (Pici) un jakamaru apakškārtā (Galbulae), lai gan jakamaru apakškārta reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa jakamarveidīgo putnu kārta (Galbuliformes).
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Dzilnveidīgie · Redzēt vairāk »
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Galva · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Grams · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Kāja · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Knābis · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Koks · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Madagaskara
Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Madagaskara · Redzēt vairāk »
Mazais dzenis
Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »
Mazie dzeņi
Mazie dzeņi (Dryobates) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Mazie dzeņi · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Mātīte · Redzēt vairāk »
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Mēle · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Mežs · Redzēt vairāk »
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Melnās dzilnas
Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Melnās dzilnas · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Nags · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Ola · Redzēt vairāk »
Oranžā krāsa
Oranžās krāsas toņi Oranžā krāsa jeb vienkārši oranžs ir krāsa, kura redzamajā gaismā atrodas starp sarkano un dzelteno krāsu, kura viļņa garums ir no 585 līdz 620 nanometriem.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Oranžā krāsa · Redzēt vairāk »
Pēda
Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Pēda · Redzēt vairāk »
Pelēkā dzilna
Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Pirksts · Redzēt vairāk »
Poliandrija
Poliandrija ((polyandria), no πολύ- (poly-) — 'daudz' un ἀνήρ (anēr) — 'vīrs') jeb daudzvīrība ir poligāmijas forma, kurā sieviete ir vienlaikus precēta ar diviem vai vairāk vīriem.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Poliandrija · Redzēt vairāk »
Poligāmija
Poligāmija ir laulību veids, kad vienam no viena dzimuma laulātajiem ir vairāki pretējā dzimuma laulību partneri.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Poligāmija · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Putni · Redzēt vairāk »
Raibie dzeņi
Raibie dzeņi (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Raibie dzeņi · Redzēt vairāk »
Rieksts
Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Rieksts · Redzēt vairāk »
Sarkanā krāsa
Sarkanā krāsa jeb vienkārši sarkans ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 620 līdz 740 nm.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Sarkanā krāsa · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Slimība · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Spalva · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Suga · Redzēt vairāk »
Suldziri
Suldziri (Sphyrapicus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Suldziri · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Tītiņš
Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Tītiņš · Redzēt vairāk »
Tītiņi
Tītiņi jeb grozgalvji (Jynx) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu ģints, kas ir vienīgā tītiņu apakšdzimtā (Jynginae).
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Tītiņi · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Termīti · Redzēt vairāk »
Trīspirkstu dzeņi
Trīspirkstu dzeņi (Picoides) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Trīspirkstu dzeņi · Redzēt vairāk »
Trīspirkstu dzenis
Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vidējais dzenis
Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »
Vidējie dzeņi
Vidējie dzeņi (Dendrocoptes) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Vidējie dzeņi · Redzēt vairāk »
Zaļā dzilna
Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Zaļā dzilna · Redzēt vairāk »
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »
Zaļās dzilnas
Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Zaļās dzilnas · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Jaunums!!: Dzilnu dzimta un Zirnekļi · Redzēt vairāk »