Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Aleksandrs II Romanovs, Anglija, Arkls (mērvienība), Austrijas Impērija, Ūsiņi, Feodālisms, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Francija, Gothards Ketlers, Hektārs, Igaunijas guberņa, Indriķis Šterns, Kārlis XI, Klaušas, Konstantīns I, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Mērnieku laiki, Mihaels Hildebrands, Muiža, Napoleona kari, Piltenes statūti, Polijas—Lietuvas ūnija, Romas impērija, Sigismunds II Augusts, Sparta, Varšavas hercogiste, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Zviedru Vidzeme.
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Anglija · Redzēt vairāk »
Arkls (mērvienība)
Arkls bija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs, kā arī feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība Latvijā feodālisma laikā.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Arkls (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »
Ūsiņi
Ūsiņi jeb Ūsiņa diena ir seni latviešu pavasara svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Jura dienu par godu Svētajam Jurim 23.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Ūsiņi · Redzēt vairāk »
Feodālisms
Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Feodālisms · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Francija · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Hektārs · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Indriķis Šterns
Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Klaušas
Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Klaušas · Redzēt vairāk »
Konstantīns I
Cēzars Flāvijs Valērijs Konstantīns Augusts, pazīstams arī kā Konstantīns I, Konstantīns Lielais vai Svētais Konstantīns (dzimis, miris), bija Romas imperators no 306.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Konstantīns I · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mērnieku laiki
Mērnieku laiki ir 1879.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Mērnieku laiki · Redzēt vairāk »
Mihaels Hildebrands
Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Mihaels Hildebrands · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Muiža · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Piltenes statūti
Piltenes apgabala statūti ( — "Piltenes apgabala likumi un statūti") bija 1611.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Piltenes statūti · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Sparta
Sparta Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponēsas pussalā.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Sparta · Redzēt vairāk »
Varšavas hercogiste
Hercogistes teritorija 1807-1809 Hercogistes teritorija pēc 1809. gada Varšavas hercogiste bija Napoleona franču impērijas satelītvalsts, pastāvēja no 1807.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Varšavas hercogiste · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Dzimtbūšana un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
