Ātrāk nekā pārlūku!
85 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienoto Nāciju Organizācija, Atlantijas okeāns, Šlēsviga-Holšteina, Ģermāņi, Ēresunds, Baltijas jūra, Bornholma, Britu salas, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Dāņu Igaunija, Dāņu valoda, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dānijas Karaliste, Dānijas krona, Dānijas pilsētu uzskaitījums, Dānijas premjerministru uzskaitījums, Delfi (portāls), Der er et yndigt land, Dienvidslāvija, Dzimstība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Kopiena, Eiropas Savienība, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Fīna, Fēru Salas, Fēru valoda, Fjords, Golfa straume, Grenlande, Grenlandiešu valoda, Hansa sala, Hardeknuts, Iekšzemes kopprodukts, Igaunija, Inuīti, Jitlande, Kalmāras ūnija, Kanāda, Kategats, Konstitucionālā monarhija, Kopenhāgena, Kurzemes bīskapija, Kvadrātkilometrs, LETA, Livonija, Livonijas karš, Lollande, ..., Magnuss (Livonijas karalis), Margrēte II, Mete Frederiksena, NATO, Norvēģi, Norvēģija, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Parlamentārisms, Pirmais pasaules karš, Prūsijas Karaliste, Rīgene, Rigsdags, Sakši, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Skageraks, Skandināvija, Skones lēne, Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts, Svens I Dakšbārda, Tautskola (Dānija), Trešais reihs, Turki, Valdemārs I Lielais, Valdemārs II Estridsens, Vācija, Vācu valoda, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Zēlande (sala), Ziemeļeiropa, Ziemeļjūra, Zviedri, Zviedrija, .dk, .eu. Izvērst indekss (35 vairāk) »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Dānija un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Dānija un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Dānija un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Jaunums!!: Dānija un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Dānija un Ģermāņi · Redzēt vairāk »
Ēresunds
Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.
Jaunums!!: Dānija un Ēresunds · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Dānija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Bornholma
Bornholma (bornholmiešu: Borrinjholm;; — ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.
Jaunums!!: Dānija un Bornholma · Redzēt vairāk »
Britu salas
Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Jaunums!!: Dānija un Britu salas · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Dānija un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Jaunums!!: Dānija un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Dānija un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Jaunums!!: Dānija un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Dānija un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dānijas Karaliste
Dānijas Karaliste Dānijas Karaliste, arī Dānijas Karaļvalsts (Danmarks Rige), ir konstitucionālā monarhija, kuru veido Dānija, kas atrodas Ziemeļeiropā, un divas autonomas teritorijas Atlantijas okeāna ziemeļos — Grenlande un Fēru Salas.
Jaunums!!: Dānija un Dānijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Dānijas krona
Dānijas krona ir Dānijas, Grenlandes un Fēru Salu oficiālā valūta.
Jaunums!!: Dānija un Dānijas krona · Redzēt vairāk »
Dānijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas Dānijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir virs 1000 iedzīvotājiem.
Jaunums!!: Dānija un Dānijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dānijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas premjerministri kopš 1848.
Jaunums!!: Dānija un Dānijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Delfi (portāls)
DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.
Jaunums!!: Dānija un Delfi (portāls) · Redzēt vairāk »
Der er et yndigt land
Dānijas himnas teksts un notis Der er et yndigt land ir Dānijas Karalistes valsts himna.
Jaunums!!: Dānija un Der er et yndigt land · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Jaunums!!: Dānija un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »
Dzimstība
Valstis pēc vidējā dzimstības koeficienta 2017. gadā Dzimstība jeb dzimstības koeficients ir demogrāfisks rādītājs dzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem noteiktā laikposmā.
Jaunums!!: Dānija un Dzimstība · Redzēt vairāk »
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija jeb EDSO (no 1973. līdz 1995. gadam — Eiropas Drošības un sadarbības apspriede, EDSA) ir pasaulē lielākā reģionālā starpvaldību organizācija drošības jomā (57 dalībvalstis).
Jaunums!!: Dānija un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija · Redzēt vairāk »
Eiropas Kopiena
Eiropas Kopiena ir pirmais no trim Eiropas Savienības balstiem, kurus 1992.
Jaunums!!: Dānija un Eiropas Kopiena · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Dānija un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.
Jaunums!!: Dānija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija · Redzēt vairāk »
Fīna
Fīna ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras rietumos, trešā lielākā Dānijas sala.
Jaunums!!: Dānija un Fīna · Redzēt vairāk »
Fēru Salas
Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.
Jaunums!!: Dānija un Fēru Salas · Redzēt vairāk »
Fēru valoda
Fēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā.
Jaunums!!: Dānija un Fēru valoda · Redzēt vairāk »
Fjords
Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
Jaunums!!: Dānija un Fjords · Redzēt vairāk »
Golfa straume
Atlantijas okeāna ūdens virsējā slāņa temperatūras sadalījums pie Ziemeļamerikas krastiem. Var saskatīt Golfa straumes plūsmu Golfa straume (— ‘Līča straume’) ir silta un strauja okeāna straume Atlantijas okeāna ziemeļos, kas veidojas pie Floridas krastiem saplūstot kopā Floridas straumei no Meksikas līča ar Antiļu straumi.
Jaunums!!: Dānija un Golfa straume · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Dānija un Grenlande · Redzēt vairāk »
Grenlandiešu valoda
Grenlandiešu valoda jeb kalāhlisuta (kalaallisut) ir eskimosu—aleutu valodu saimes valoda, kurā runā aptuveni 57 tūkstoši cilvēku.
Jaunums!!: Dānija un Grenlandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Hansa sala
Hansa sala jeb Tartupaluka ir neapdzīvota sala 1,3 km² platībā Kenedija šaurumā.
Jaunums!!: Dānija un Hansa sala · Redzēt vairāk »
Hardeknuts
Iespējamais Hardeknuta attēls. Hardeknuts jeb Knuts III (1018/1019 — 1042) bija Dānijas karalis (no 1035) un Anglijas karalis (no 1040).
Jaunums!!: Dānija un Hardeknuts · Redzēt vairāk »
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Jaunums!!: Dānija un Iekšzemes kopprodukts · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Dānija un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inuīti
Inuīti ir Arktikā (Grenlandē, Kanādā un Aļaskā) dzīvojošu cilvēku grupa, šī reģiona pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Dānija un Inuīti · Redzēt vairāk »
Jitlande
Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Dānija un Jitlande · Redzēt vairāk »
Kalmāras ūnija
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.
Jaunums!!: Dānija un Kalmāras ūnija · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Dānija un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kategats
Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.
Jaunums!!: Dānija un Kategats · Redzēt vairāk »
Konstitucionālā monarhija
Konstitucionālā monarhija ir monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.
Jaunums!!: Dānija un Konstitucionālā monarhija · Redzēt vairāk »
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Dānija un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Dānija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Jaunums!!: Dānija un Kvadrātkilometrs · Redzēt vairāk »
LETA
LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.
Jaunums!!: Dānija un LETA · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Dānija un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Dānija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Lollande
Lollande (— 'lejaszeme', iepriekš Laaland) ir ceturtā lielākā Dānijas sala.
Jaunums!!: Dānija un Lollande · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Dānija un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Margrēte II
Margrēte II (dzimusi Margrēte Aleksandrīna Torhildrīne Ingrīda (Margrethe Alexandrine Þórhildur Ingrid)) ir pašreizējā Dānijas karaliene.
Jaunums!!: Dānija un Margrēte II · Redzēt vairāk »
Mete Frederiksena
Mete Frederiksena (dzimusi Olborgā) ir dāņu politiķe.
Jaunums!!: Dānija un Mete Frederiksena · Redzēt vairāk »
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Jaunums!!: Dānija un NATO · Redzēt vairāk »
Norvēģi
Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).
Jaunums!!: Dānija un Norvēģi · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Dānija un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Dānija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Dānija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Parlamentārisms
Parlamentārās sistēmas galvenā pazīme ir pilnīga valdības atbildība parlamentam.
Jaunums!!: Dānija un Parlamentārisms · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Dānija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Dānija un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Rīgene
Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).
Jaunums!!: Dānija un Rīgene · Redzēt vairāk »
Rigsdags
Rigsdags bija Dānijas parlaments no 1848.
Jaunums!!: Dānija un Rigsdags · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Dānija un Sakši · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Dānija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Skageraks
Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Dānija un Skageraks · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Dānija un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skones lēne
Skones lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts dienvidu piekrastē Skones vēsturiskajā provincē, kas līdz 17.
Jaunums!!: Dānija un Skones lēne · Redzēt vairāk »
Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts
„Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts” ir Dānijas Karalistes karaliskā jeb militārā himna.
Jaunums!!: Dānija un Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts · Redzēt vairāk »
Svens I Dakšbārda
Svens I Dakšbārda (dzimis ap 960. gadu, miris) bija Dānijas karalis un Norvēģijas karalis no 986.
Jaunums!!: Dānija un Svens I Dakšbārda · Redzēt vairāk »
Tautskola (Dānija)
Tautskola ir Dānijas pamatskolas un zemākās vidējās izglītības kopums, tā sastāv no viena gada pirmsskolas sagatavošanas, deviņu gadu pamatskolas un gadījumos, kad skolēniem ir nepieciešams uzlabot mācību sasniegumus vai ir vajadzīgs laiks, lai izlemtu un precizētu, ko vēlas darīt turpmāk - tiek piedāvāta iespēja mācīties 10.klasē.
Jaunums!!: Dānija un Tautskola (Dānija) · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Dānija un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Jaunums!!: Dānija un Turki · Redzēt vairāk »
Valdemārs I Lielais
Valdemārs I Lielais (dzimis, miris) bija Dānijas karalis no 1157.
Jaunums!!: Dānija un Valdemārs I Lielais · Redzēt vairāk »
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Jaunums!!: Dānija un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Dānija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Dānija un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Dānija un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zēlande (sala)
Zēlande ir sala Dānijā, Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Dānija un Zēlande (sala) · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Dānija un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Dānija un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Dānija un Zviedri · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Dānija un Zviedrija · Redzēt vairāk »
.dk
.dk ir Dānijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Jaunums!!: Dānija un .dk · Redzēt vairāk »
.eu
.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.
Jaunums!!: Dānija un .eu · Redzēt vairāk »
