Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Dānija

Indekss Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 85 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienoto Nāciju Organizācija, Atlantijas okeāns, Šlēsviga-Holšteina, Ģermāņi, Ēresunds, Baltijas jūra, Bornholma, Britu salas, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Dāņu Igaunija, Dāņu valoda, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dānijas Karaliste, Dānijas krona, Dānijas pilsētu uzskaitījums, Dānijas premjerministru uzskaitījums, Delfi (portāls), Der er et yndigt land, Dienvidslāvija, Dzimstība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Kopiena, Eiropas Savienība, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Fīna, Fēru Salas, Fēru valoda, Fjords, Golfa straume, Grenlande, Grenlandiešu valoda, Hansa sala, Hardeknuts, Iekšzemes kopprodukts, Igaunija, Inuīti, Jitlande, Kalmāras ūnija, Kanāda, Kategats, Konstitucionālā monarhija, Kopenhāgena, Kurzemes bīskapija, Kvadrātkilometrs, LETA, Livonija, Livonijas karš, Lollande, ... Izvērst indekss (35 vairāk) »

  2. Dānijas monarhija
  3. Eiropas Savienības dalībvalstis

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Dānija un Amerikas Savienotās Valstis

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Skatīt Dānija un Apvienoto Nāciju Organizācija

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Skatīt Dānija un Atlantijas okeāns

Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

Skatīt Dānija un Šlēsviga-Holšteina

Ģermāņi

Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.

Skatīt Dānija un Ģermāņi

Ēresunds

Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.

Skatīt Dānija un Ēresunds

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Skatīt Dānija un Baltijas jūra

Bornholma

Bornholma (bornholmiešu: Borrinjholm;;  — ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.

Skatīt Dānija un Bornholma

Britu salas

Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.

Skatīt Dānija un Britu salas

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Skatīt Dānija un Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Skatīt Dānija un Centrāleiropas vasaras laiks

Dāņu Igaunija

Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Skatīt Dānija un Dāņu Igaunija

Dāņu valoda

Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.

Skatīt Dānija un Dāņu valoda

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Skatīt Dānija un Dānijas karaļu uzskaitījums

Dānijas Karaliste

Dānijas Karaliste Dānijas Karaliste, arī Dānijas Karaļvalsts (Danmarks Rige), ir konstitucionālā monarhija, kuru veido Dānija, kas atrodas Ziemeļeiropā, un divas autonomas teritorijas Atlantijas okeāna ziemeļos — Grenlande un Fēru Salas.

Skatīt Dānija un Dānijas Karaliste

Dānijas krona

Dānijas krona ir Dānijas, Grenlandes un Fēru Salu oficiālā valūta.

Skatīt Dānija un Dānijas krona

Dānijas pilsētu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopotas Dānijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir virs 1000 iedzīvotājiem.

Skatīt Dānija un Dānijas pilsētu uzskaitījums

Dānijas premjerministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas premjerministri kopš 1848.

Skatīt Dānija un Dānijas premjerministru uzskaitījums

Delfi (portāls)

DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.

Skatīt Dānija un Delfi (portāls)

Der er et yndigt land

Dānijas himnas teksts un notis Der er et yndigt land ir Dānijas Karalistes valsts himna.

Skatīt Dānija un Der er et yndigt land

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Skatīt Dānija un Dienvidslāvija

Dzimstība

Valstis pēc vidējā dzimstības koeficienta 2017. gadā Dzimstība jeb dzimstības koeficients ir demogrāfisks rādītājs dzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem noteiktā laikposmā.

Skatīt Dānija un Dzimstība

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija jeb EDSO (no 1973. līdz 1995. gadam — Eiropas Drošības un sadarbības apspriede, EDSA) ir pasaulē lielākā reģionālā starpvaldību organizācija drošības jomā (57 dalībvalstis).

Skatīt Dānija un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija

Eiropas Kopiena

Eiropas Kopiena ir pirmais no trim Eiropas Savienības balstiem, kurus 1992.

Skatīt Dānija un Eiropas Kopiena

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Skatīt Dānija un Eiropas Savienība

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.

Skatīt Dānija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Fīna

Fīna ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras rietumos, trešā lielākā Dānijas sala.

Skatīt Dānija un Fīna

Fēru Salas

Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.

Skatīt Dānija un Fēru Salas

Fēru valoda

Fēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā.

Skatīt Dānija un Fēru valoda

Fjords

Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.

Skatīt Dānija un Fjords

Golfa straume

Atlantijas okeāna ūdens virsējā slāņa temperatūras sadalījums pie Ziemeļamerikas krastiem. Var saskatīt Golfa straumes plūsmu Golfa straume (— ‘Līča straume’) ir silta un strauja okeāna straume Atlantijas okeāna ziemeļos, kas veidojas pie Floridas krastiem saplūstot kopā Floridas straumei no Meksikas līča ar Antiļu straumi.

Skatīt Dānija un Golfa straume

Grenlande

Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Skatīt Dānija un Grenlande

Grenlandiešu valoda

Grenlandiešu valoda jeb kalāhlisuta (kalaallisut) ir eskimosu—aleutu valodu saimes valoda, kurā runā aptuveni 57 tūkstoši cilvēku.

Skatīt Dānija un Grenlandiešu valoda

Hansa sala

Hansa sala jeb Tartupaluka ir neapdzīvota sala 1,3 km² platībā Kenedija šaurumā.

Skatīt Dānija un Hansa sala

Hardeknuts

Iespējamais Hardeknuta attēls. Hardeknuts jeb Knuts III (1018/1019 — 1042) bija Dānijas karalis (no 1035) un Anglijas karalis (no 1040).

Skatīt Dānija un Hardeknuts

Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).

Skatīt Dānija un Iekšzemes kopprodukts

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Dānija un Igaunija

Inuīti

Inuīti ir Arktikā (Grenlandē, Kanādā un Aļaskā) dzīvojošu cilvēku grupa, šī reģiona pirmiedzīvotāji.

Skatīt Dānija un Inuīti

Jitlande

Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

Skatīt Dānija un Jitlande

Kalmāras ūnija

Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.

Skatīt Dānija un Kalmāras ūnija

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Skatīt Dānija un Kanāda

Kategats

Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.

Skatīt Dānija un Kategats

Konstitucionālā monarhija

Konstitucionālā monarhija ir monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.

Skatīt Dānija un Konstitucionālā monarhija

Kopenhāgena

Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt Dānija un Kopenhāgena

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Skatīt Dānija un Kurzemes bīskapija

Kvadrātkilometrs

Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.

Skatīt Dānija un Kvadrātkilometrs

LETA

LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.

Skatīt Dānija un LETA

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Dānija un Livonija

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Dānija un Livonijas karš

Lollande

Lollande (— 'lejaszeme', iepriekš Laaland) ir ceturtā lielākā Dānijas sala.

Skatīt Dānija un Lollande

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Skatīt Dānija un Magnuss (Livonijas karalis)

Margrēte II

Margrēte II (dzimusi Margrēte Aleksandrīna Torhildrīne Ingrīda (Margrethe Alexandrine Þórhildur Ingrid)) ir pašreizējā Dānijas karaliene.

Skatīt Dānija un Margrēte II

Mete Frederiksena

Mete Frederiksena (dzimusi Olborgā) ir dāņu politiķe.

Skatīt Dānija un Mete Frederiksena

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Skatīt Dānija un NATO

Norvēģi

Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).

Skatīt Dānija un Norvēģi

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Skatīt Dānija un Norvēģija

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Skatīt Dānija un Otrais pasaules karš

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Dānija un Otrais Ziemeļu karš

Parlamentārisms

Parlamentārās sistēmas galvenā pazīme ir pilnīga valdības atbildība parlamentam.

Skatīt Dānija un Parlamentārisms

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Dānija un Pirmais pasaules karš

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Skatīt Dānija un Prūsijas Karaliste

Rīgene

Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).

Skatīt Dānija un Rīgene

Rigsdags

Rigsdags bija Dānijas parlaments no 1848.

Skatīt Dānija un Rigsdags

Sakši

Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.

Skatīt Dānija un Sakši

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Skatīt Dānija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Skageraks

Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.

Skatīt Dānija un Skageraks

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Skatīt Dānija un Skandināvija

Skones lēne

Skones lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts dienvidu piekrastē Skones vēsturiskajā provincē, kas līdz 17.

Skatīt Dānija un Skones lēne

Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts

„Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts” ir Dānijas Karalistes karaliskā jeb militārā himna.

Skatīt Dānija un Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts

Svens I Dakšbārda

Svens I Dakšbārda (dzimis ap 960. gadu, miris) bija Dānijas karalis un Norvēģijas karalis no 986.

Skatīt Dānija un Svens I Dakšbārda

Tautskola (Dānija)

Tautskola ir Dānijas pamatskolas un zemākās vidējās izglītības kopums, tā sastāv no viena gada pirmsskolas sagatavošanas, deviņu gadu pamatskolas un gadījumos, kad skolēniem ir nepieciešams uzlabot mācību sasniegumus vai ir vajadzīgs laiks, lai izlemtu un precizētu, ko vēlas darīt turpmāk - tiek piedāvāta iespēja mācīties 10.klasē.

Skatīt Dānija un Tautskola (Dānija)

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Skatīt Dānija un Trešais reihs

Turki

Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.

Skatīt Dānija un Turki

Valdemārs I Lielais

Valdemārs I Lielais (dzimis, miris) bija Dānijas karalis no 1157.

Skatīt Dānija un Valdemārs I Lielais

Valdemārs II Estridsens

Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).

Skatīt Dānija un Valdemārs II Estridsens

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.

Skatīt Dānija un Vācija

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Skatīt Dānija un Vācu valoda

Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.

Skatīt Dānija un Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Zēlande (sala)

Zēlande ir sala Dānijā, Baltijas jūrā.

Skatīt Dānija un Zēlande (sala)

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Skatīt Dānija un Ziemeļeiropa

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Skatīt Dānija un Ziemeļjūra

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Skatīt Dānija un Zviedri

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Dānija un Zviedrija

.dk

.dk ir Dānijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).

Skatīt Dānija un .dk

.eu

.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.

Skatīt Dānija un .eu

Skatīt arī

Dānijas monarhija

Eiropas Savienības dalībvalstis

Zināms kā DEN, DNK, Denmark.

, Magnuss (Livonijas karalis), Margrēte II, Mete Frederiksena, NATO, Norvēģi, Norvēģija, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Parlamentārisms, Pirmais pasaules karš, Prūsijas Karaliste, Rīgene, Rigsdags, Sakši, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Skageraks, Skandināvija, Skones lēne, Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts, Svens I Dakšbārda, Tautskola (Dānija), Trešais reihs, Turki, Valdemārs I Lielais, Valdemārs II Estridsens, Vācija, Vācu valoda, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Zēlande (sala), Ziemeļeiropa, Ziemeļjūra, Zviedri, Zviedrija, .dk, .eu.