Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Ebreju vēsture Latvijā

Indekss Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Satura rādītājs

  1. 176 attiecības: Absolūtisms, Aizpute, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Amerikas Savienotās Valstis, Anšluss, Antisemītisms, Apģērbs, Apgaismības laikmets, Arkādijs Kacs, Aušvicas koncentrācijas nometne, Čehoslovākija, Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks), Ābrams Kleckins, Ādolfs Šapiro, Bads, Baltijas ģenerālgubernatori, Baltkrievija, Bauskas ebreji, Būhenvaldes koncentrācijas nometne, Biķernieku mežs, Bohdans Hmeļnickis, Boriss Cilevičs, Boriss Godunovs, Brandenburgas markgrāfiste, Brīvības piemineklis, Bunds (partija), Cionisms, Daugavpils, Dālderis, Dānija, Džordžs Brauns, Diaspora, Dvēseļu revīzijas, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Dzintars, Ebreji Latvijā (muzejs), Elizabete Petrovna, Ernsts Johans Bīrons, Februāra revolūcija, Ferdinands Ketlers, Filips Lackis, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Grīva (Daugavpils), Hercs Franks, Hermanis Brauns, Hersona, Iļja Ripss, Inflantijas vaivadija, ... Izvērst indekss (126 vairāk) »

Absolūtisms

Fridrihs II Absolūtisms ir monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Absolūtisms

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Aizpute

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Aleksandrs III Romanovs

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Amerikas Savienotās Valstis

Anšluss

Hitlera runa Vīnē pēc Austrijas anšlusa 1938. gada 15. martā Austrijas Republikas sadalījums okupācijas zonās pēc Otrā pasaules kara (1945-1955) Austrijas anšluss ( — ‘savienošana, pievienošana’) bija Austrijas Republikas aneksija ar sekojošu inkorporāciju Trešā reiha sastāvā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Anšluss

Antisemītisms

Antisemītisms ir aizspriedumi vai diskriminējoša attieksme pret ebrejiem kā etnisku grupu.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Antisemītisms

Apģērbs

latviešu tautas tērpi Apģērbs, arī drēbes vai tērps, ir izstrādājums vai izstrādājumu kopums, kura mērķis ir apsegt cilvēka ķermeņa daļas.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Apģērbs

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Apgaismības laikmets

Arkādijs Kacs

Arkādijs Kacs (dzimis Nikolajevā, Ukrainā) ir Latvijas un Krievijas teātra režisors un pedagogs.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Arkādijs Kacs

Aušvicas koncentrācijas nometne

Aušvicas koncentrācijas nometne bija lielākais koncentrācijas nometņu tīkls Vācijas okupētās Polijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Aušvicas koncentrācijas nometne

Čehoslovākija

Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Čehoslovākija

Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)

Ēriks Jēkabsons (1965) ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)

Ābrams Kleckins

Ābrams Kleckins, arī Kļockins (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija ebreju izcelsmes latviešu žurnālists, Latvijas Universitātes pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ābrams Kleckins

Ādolfs Šapiro

Ādolfs Šapiro (dzimis) ir PSRS, Latvijas un Krievijas teātra režisors.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ādolfs Šapiro

Bads

No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Bads

Baltijas ģenerālgubernatori

Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Baltijas ģenerālgubernatori

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Baltkrievija

Bauskas ebreji

Bauskas sinagoga (centrā, daļēji aizsegta ar koku) Bauskas ebreji ir Latvijas ebreju kopienas daļa, kas laikā no 18.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Bauskas ebreji

Būhenvaldes koncentrācijas nometne

Skats no debesīm uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni, 2008. gadā. Būhenvaldes koncentrācijas nometne bija koncentrācijas nometne Vācijā, Veimāras ziemeļos.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Būhenvaldes koncentrācijas nometne

Biķernieku mežs

Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Biķernieku mežs

Bohdans Hmeļnickis

Bohdans Zinovijs Hmeļnickis (dzimis (tradicionāls uzskats), miris) bija Zaporižjas kazaku hetmanis, kura vadībā 1648.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Bohdans Hmeļnickis

Boriss Cilevičs

Boriss Cilevičs (dzimis Daugavpilī) ir ebreju tautības Latvijas politiķis, fiziķis un matemātiķis, partijas "Saskaņa" biedrs.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Boriss Cilevičs

Boriss Godunovs

Boriss Godunovs (dzimis ap 1551. gadu miris) bija krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Boriss Godunovs

Brandenburgas markgrāfiste

Ģerbonis Brandenburgas markgrāfiste (vācu: Markgrafschaft Brandenburg) bija valsts Svētās Romas impērijas sastāvā no 1157.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Brandenburgas markgrāfiste

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Brīvības piemineklis

Bunds (partija)

Bunds ( — 'savienība') bija ebreju politiskā partija, kas dibināta 1897.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Bunds (partija)

Cionisms

Cionisms ir starptautiska politiska kustība, kura atbalsta neatkarīgas ebreju valsts pastāvēšanu.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Cionisms

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Daugavpils

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Dālderis

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Dānija

Džordžs Brauns

Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Džordžs Brauns

Diaspora

Diaspora (no (diaspora) — ‘izkliede, izsēšanās’) ir tautas (etnosa) daļa, kas dzīvo ārpus savas izcelsmes valsts, kā arī vienkārši pastāvīga dzīvošana ārpus dzimtenes.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Diaspora

Dvēseļu revīzijas

Loberģu muižas (''Blumbergshof'') 1858. gada dvēseļu revīzijas saraksta (''Revisions-Liste'') titullapa (vāciski). Dvēseļu revīzijas bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas Impērijas teritorijā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Dvēseļu revīzijas

Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils

Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Dzintars

Ebreji Latvijā (muzejs)

Muzejs „Ebreji Latvijā” ir muzejs Rīgā, kas pēta un popularizē Latvijas ebreju vēsturi, krāj un saglabā liecības par Latvijas ebreju kopienu no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ebreji Latvijā (muzejs)

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Elizabete Petrovna

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ernsts Johans Bīrons

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Februāra revolūcija

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ferdinands Ketlers

Filips Lackis

Filips Lackis (1885—?) bija Latvijas ebreju advokāts, Tautas padomes loceklis.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Filips Lackis

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Grīva (Daugavpils)

Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Grīva (Daugavpils)

Hercs Franks

Hercs Hercels Franks (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes Izraēlas žurnālists, kinorežisors un scenārists, viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas radītājiem.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Hercs Franks

Hermanis Brauns

Hermanis Brauns (dzimis Petrogradā, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes pianists un pedagogs, aktīvi darbojies kā koncertmeistars.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Hermanis Brauns

Hersona

Hersona ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala un Hersonas rajona pārvaldes centrs.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Hersona

Iļja Ripss

Iļja Ripss jeb Elija Ripss ir Latvijas ebreju izcelsmes Izraēlas matemātiķis, bijušais padomju disidents.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Iļja Ripss

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Inflantijas vaivadija

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ivans IV

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Izraēla

Janvāra sacelšanās

1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Janvāra sacelšanās

Jaunkrievija

Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporižjas Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju Jaunkrievija ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Jaunkrievija

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Jēkabs Ketlers

Jēkabs Landaus

Jēkabs Landaus (— 1941. gads) bija Latvijas ebreju politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Ebreju nacionāldemokrātu partijas pārstāvis.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Jēkabs Landaus

Jekaterinoslavas guberņa

Jekaterinoslavas guberņas etniskais sastāvs 1897. gadā (ukraiņu valodā). Jekaterinoslavas guberņa (krievu: Екатеринославская губерния) jeb Katerinoslavas guberņa bija Krievijas Impērijas (1802–1917), vēlāk Ukrainas Valsts un Ukrainas Tautas Republikas (1918–1920), Ukrainas PSR guberņa (1919–1925), kas pastāvēja mūsdienu Dņepropetrovskas, Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu teritorijā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Jekaterinoslavas guberņa

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Jelgava

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Jelgavas pils

Jidišs

Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Jidišs

Johans IV fon Minhauzens

Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Johans IV fon Minhauzens

Judels Markss

Judels Markss (1897—1971) bija Latvijas ebreju skolotājs, Tautas padomes loceklis.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Judels Markss

Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Katrīna I

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Katrīna II Lielā

Kosmopolītisms

Pasaules pilsoņu valdības karogs Kosmopolītisms ir ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Kosmopolītisms

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Krāslava

Kredīts

Bankas kredīta noformējums Bulgārijā, 1936. gads Kredīts (– 'uzticēt citai personai') ir uz noteiktu termiņu un ar atbilstošu kredītlīniju sastādīts līgums, kurā aizdevējs (kreditors) aizdod kredīta ņēmējam (debitoram) konkrētu naudas summu, preci vai pakalpojumu apmaiņā pret tiesisku solījumu, ka kredīta saņēmējs atmaksās kredīta pamatsummu, kā arī procentus, ja aizdevējs tā ir noteicis.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Kredīts

Kreisa politika

Kreisa politika ir valsts sociālās politikas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Kreisa politika

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Krievijas cariste

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Krievijas Impērija

Kurzemes bīskapu saraksts

Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Kurzemes bīskapu saraksts

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Kurzemes guberņa

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Kurzemes landtāgs

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latgale

Latgales priekšpilsēta

Latgales priekšpilsēta (iepriekš Maskavas priekšpilsēta, Maskavas Ārrīga jeb Aprīga, Maskavas rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latgales priekšpilsēta

Latvijas ebreji

jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas ebreji

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

Latvijas Organiskās sintēzes institūts ir Latvijas valsts zinātniska institūcija, kuras pamatdarbības veids ir fundamentālie un lietišķie pētījumi ķīmijas, farmācijas, farmakoloģijas un bioloģijas nozarēs.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas Organiskās sintēzes institūts

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas PSR

Latvijas PSR Augstākā Padome

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome, saīsināti LPSR AP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR), laika posmā no 1940.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas PSR Augstākā Padome

Latvijas Rakstnieku savienība

Latvijas Rakstnieku savienība ir profesionāla sabiedriska organizācija.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas Rakstnieku savienība

Latvijas Republikas Augstākā Padome

Latvijas Republikas Augstākā Padome bija Latvijas parlaments laikā no 1990.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas Republikas Augstākā Padome

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas Universitāte

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Lejaskurzeme

Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Lejaskurzeme

Leo Blehs

Leo Blehs (Leo Blech, 1871—1958) bija ebreju cilmes vācu diriģents un komponists.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Leo Blehs

Leopolds Fišmanis

Peisahs Leibs Leopolds Fišmanis (—) bija Latvijas ebreju izcelsmes politiķis.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Leopolds Fišmanis

Lielais mēris Latvijā

Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Lielais mēris Latvijā

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Lielais Ziemeļu karš

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Liepāja

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Livonija

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Livonijas karš

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Livonijas Konfederācija

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un LSDSP vēsture

Ludvigs Sēja

Latvijas sūtnis ASV L. Sēja (1925). Ludvigs Sēja (—) bija Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ludvigs Sēja

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Magnuss (Livonijas karalis)

Masu slepkavības Rumbulā

Memoriāls Rumbulā 1964. gadā ebreju aktīvistu uzstādītais piemiņas akmens Rumbulā Skulptūra pie pagrieziena uz Rumbulas slaktiņa vietu Masu slepkavības Rumbulā (arī Rumbulas slaktiņš) bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu organizētas un īstenotas ebreju masu slepkavības, kurās 1941.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Masu slepkavības Rumbulā

Mavriks Vulfsons

Mavriks Vulfsons (dzimis Maskavā, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes žurnālists, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un politiķis (PSKP, LTF, LDDP, TSP).

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Mavriks Vulfsons

Mežaparka koncentrācijas nometne

Piemineklis Mežaparka koncentrācijas nometnes vietā Mežaparka koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne Mežaparka apkaimē pie dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Mežaparka koncentrācijas nometne

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Melnā jūra

Mihails Tāls

Mihails Tāls (dzimis Rīgā, miris Maskavā) bija Latvijas ebreju šahists, līdz 1991.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Mihails Tāls

Mordehajs Dubins

Mordehajs Dubins (—) bija politisks un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Mordehajs Dubins

Mozess Mendelszons

Mozess Mendelszons (dzimis, miris) bija vācu/ebreju filozofs un domātājs.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Mozess Mendelszons

Muižniecība

Jaungulbenes muiža Muižniecība bija priviliģētu zemes īpašnieku kārta, kas kopā ar augstāko garīdzniecību bija valdošā šķira feodālismā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Muižniecība

Muita

Piedrujas muitas punkts 1934. gadā. Muita ir maksājums par preču importu, eksportu vai tranzītu.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Muita

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Nikolajs I Romanovs

Nikolajs Nikolajevičs

Lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs saukts Jaunākais (dzimis, miris) bija cara Nikolaja I mazdēls, Krievijas karaspēka virspavēlnieks Pirmā pasaules kara sākumposmā (līdz 1915. gada 23. augustam).

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Nikolajs Nikolajevičs

Nodoklis

Pītera Brēgela Jaunākā glezna "Nodokļu maksāšana" Nodoklis ir obligāts ar likumu noteikts maksājums, kuru veic juridiskas vai fiziskas personas, lai veidotu daļu no pašvaldības vai valsts budžeta.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Nodoklis

Odesa

Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Odesa

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Osmaņu impērija

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Otrais Ziemeļu karš

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Padomju Savienība

Palestīna

Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Palestīna

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Pareizticība

Pauls Mincs

Pauls Mincs (1868—1941) bija Latvijas ebreju izcelsmes jurists un politiķis, Latvijas Republikas darba ministrs (1920—1921), LU profesors.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Pauls Mincs

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārkrievošana

eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no  — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Pārkrievošana

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Pēteris Bīrons

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Pēteris I

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Piltene

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Piltenes apgabals

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Pirmais pasaules karš

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Polijas—Lietuvas ūnija

Poltavas guberņa

Poltavas guberņa (krievu: Полтавская губерния, ukraiņu: Полтавська губернія) bija Krievijas Impērijas (1802—1917), vēlāk Ukrainas Tautas Republikas (1917—1921), kā arī Ukrainas PSR guberņa (1921—1925), vēsturiskajā kreisā krasta Ukrainas reģionā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Poltavas guberņa

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Prūsijas hercogiste

PSRS sabrukums

Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un PSRS sabrukums

Rabīns

Rabīns lūgšanu laikā Rabīns ir reliģisks ebreju tituls, kas cēlies no ivrita vārda "rabbi" vai aramiešu vārda "rabbuni" (meistars, skolotājs).

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Rabīns

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Rīga

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Rīgas brīvpilsēta

Rīgas geto

Rīgas geto. 1942. gads Rīgas geto bija vācu okupācijas valdības izveidots ebreju geto Rīgā, kas pastāvēja no 1941.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Rīgas geto

Rīgas Melnais balzams

Rīgas Melnais balzams (starptautiskais zīmols angliski: Riga Black Balsam) ir tradicionāls Latvijas alkoholiskais dzēriens kopš vismaz 1752.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Rīgas Melnais balzams

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Rīgas rāte

Rīgas sinagogas

Rīgas lielā horālā sinagoga pirms Pirmā pasaules kara Peitavas ielas sinagoga mūsdienās Stabu ielas sinagogas fasādes projekts Rīgas sinagogas jeb Rīgas ebreju lūgšanu nami līdz Otrajam pasaules karam atradās vairākās pilsētas vietās.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Rīgas sinagogas

Repatriācija

Repatriācija (no latīņu — repatriate) ir valsts iestāžu organizēta atgriešanās dzimtenē (izcelsmes vai pilsonības valstī).

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Repatriācija

Rundāles pils

Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Rundāles pils

Ruta Marjaša

Ruta Šaca-Marjaša (dzimusi, mirusi) bija Latvijas ebreju izcelsmes advokāte, rakstniece, dzejniece un politiķe.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ruta Marjaša

Salaspils koncentrācijas nometne

Salaspils nometnes aerofoto (1944. gads)Salaspils nometne. (1941. gads) Salaspils nometne bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Salaspils koncentrācijas nometne

Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS parakstīšana Maskavas Kremlī. Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

Sešu dienu karš

1967.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Sešu dienu karš

Semjons Šustins

1941. gada 26. jūnija Šustina rezolūcija visu Centrālcietumā ieslodzīto nošaušanai. Semjons Šustins arī Simons Šustins (Симон Шустин, 1908—1978) bija Krievijas ebreju izcelsmes padomju čekists.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Semjons Šustins

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Sibīrija

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Sigismunds II Augusts

Simons Dubnovs

Simons (arī Šimons un Semjons) Dubnovs (dzimis, miris) bija ebreju vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Simons Dubnovs

Sinagoga

Prāgā Sinagoga (no (synago) — 'sapulcēties') ir ebreju sapulcēšanās vieta un dievnams lūgšanām, Toras un svēto rakstu studijām un mācīšanai.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Sinagoga

Skolas iela (Rīga)

Skolas iela ir iela Rīgas Centra rajonā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Skolas iela (Rīga)

Slokas apgabals

Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Slokas apgabals

Sociālisms

Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Sociālisms

Solomons Hillers

Solomons Hillers (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes ķīmiķis.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Solomons Hillers

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Stefans Batorijs

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Tautas padome

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Tautu Savienība

Tirdzniecība

Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Tirdzniecība

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Trešais reihs

Treblinkas nāves nometne

Treblinkas nāves nometne bija nāves nometne Nacistiskās Vācijas okupētajā Polijā Otrajā pasaules karā.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Treblinkas nāves nometne

Tukums

Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Tukums

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ukraina

Ulmaņa apvērsums

Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Ulmaņa apvērsums

Usoļlags

Soļikamskas Sv. Trīsvienības klosteris, kurā kopš 1938. gada atradās soda nometnes pārvalde un nošaušanas vieta (foto pirms 1918. gada). senatora Grota lietā 1942. gada 16. maijā (krieviski). Usoļlags jeb Usoļjes labošanas darbu nometne bija viena no Gulaga soda nometnēm (1938–1955) tagadējā Permas novada Soļikamskas rajonā, kur ieslodzītajiem lika strādāt kālija sāls raktuvēs un meža darbos.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Usoļlags

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Vācijas Impērija

Vācu ordeņa lielmestri

Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Vācu ordeņa lielmestri

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Viļņa

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Viļņas ūnija

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Vidzemes guberņa

Vispārējs streiks

Vispārējs streiks Kanādā (1919). Vispārējs streiks jeb ģenerālstreiks ir plaša mēroga vairāku valsts vai reģiona saimniecības pamatnozaru strādnieku atteikšanās strādāt, lai tādējādi paralizētu valsts saimniecisko dzīvi.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Vispārējs streiks

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Vitebskas guberņa

Vjatlags

Vjatlags jeb Vjatkas labošanas darbu nometne bija viena no lielākajām Gulaga soda nometnēm purvainajā Verhņekamskas rajonā Kirovas apgabala ziemeļos, daļēji mūsdienu Komi Republikas teritorijā, kur ieslodzītajiem lika strādāt meža darbos.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Vjatlags

Vorkutlags

Piemineklis 1953. gada 1. augustā nošautajiem 11 lietuviešiem (1994) Piemineklis bojā gājušajiem igauņiem Piemineklis bojā gājušajiem vācu karagūstekņiem (1995) Vorkutlags jeb Vorkutas labošanas darbu nometne bija viena no lielākajām Gulaga soda nometnēm (1938-1960) tagadējās Krievijas Federācijas Komi Republikas ziemeļos, kur ieslodzītajiem lika strādāt akmeņogļu raktuvēs un būvēt dzelzceļus.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Vorkutlags

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un Zviedru Vidzeme

11. novembra krastmala

11.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un 11. novembra krastmala

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un 1905. gada revolūcija Latvijā

1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.

Skatīt Ebreju vēsture Latvijā un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

, Ivans IV, Izraēla, Janvāra sacelšanās, Jaunkrievija, Jēkabs Ketlers, Jēkabs Landaus, Jekaterinoslavas guberņa, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas pils, Jidišs, Johans IV fon Minhauzens, Judels Markss, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kosmopolītisms, Krāslava, Kredīts, Kreisa politika, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes guberņa, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latgales priekšpilsēta, Latvijas ebreji, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas PSR, Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Republikas Augstākā Padome, Latvijas Universitāte, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lejaskurzeme, Leo Blehs, Leopolds Fišmanis, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, LSDSP vēsture, Ludvigs Sēja, Magnuss (Livonijas karalis), Masu slepkavības Rumbulā, Mavriks Vulfsons, Mežaparka koncentrācijas nometne, Melnā jūra, Mihails Tāls, Mordehajs Dubins, Mozess Mendelszons, Muižniecība, Muita, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs Nikolajevičs, Nodoklis, Odesa, Osmaņu impērija, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Palestīna, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Pareizticība, Pauls Mincs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pārkrievošana, Pēteris Bīrons, Pēteris I, Piltene, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Poltavas guberņa, Prūsijas hercogiste, PSRS sabrukums, Rabīns, Rīga, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas brīvpilsēta, Rīgas geto, Rīgas Melnais balzams, Rīgas rāte, Rīgas sinagogas, Repatriācija, Rundāles pils, Ruta Marjaša, Salaspils koncentrācijas nometne, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, Sešu dienu karš, Semjons Šustins, Sibīrija, Sigismunds II Augusts, Simons Dubnovs, Sinagoga, Skolas iela (Rīga), Slokas apgabals, Sociālisms, Solomons Hillers, Stefans Batorijs, Tautas padome, Tautu Savienība, Tirdzniecība, Trešais reihs, Treblinkas nāves nometne, Tukums, Ukraina, Ulmaņa apvērsums, Usoļlags, Vācijas Impērija, Vācu ordeņa lielmestri, Viļņa, Viļņas ūnija, Vidzemes guberņa, Vispārējs streiks, Vitebskas guberņa, Vjatlags, Vorkutlags, Zviedru Vidzeme, 11. novembra krastmala, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā.