Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Eiropa un Slāvi
Eiropa un Slāvi ir 28 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alpi, Austrumeiropa, Avāri (senie), Ņeva, Āzija, Balkānu pussala, Baltijas jūra, Daugava, Dona, Donava, Elba, Grieķija, Huņņi, Itālija, Karpati, Klejotāji, Lādogas ezers, Melnā jūra, Romas impērija, Senā Grieķija, Senā Roma, Slāvu valodas, Spānija, Ukraina, Valdaja augstiene, Visla, Volga, Zemkopība.
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Alpi un Eiropa · Alpi un Slāvi ·
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Austrumeiropa un Eiropa · Austrumeiropa un Slāvi ·
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Avāri (senie) un Eiropa · Avāri (senie) un Slāvi ·
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Eiropa un Ņeva · Slāvi un Ņeva ·
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Eiropa un Āzija · Slāvi un Āzija ·
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Balkānu pussala un Eiropa · Balkānu pussala un Slāvi ·
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Baltijas jūra un Eiropa · Baltijas jūra un Slāvi ·
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Daugava un Eiropa · Daugava un Slāvi ·
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Dona un Eiropa · Dona un Slāvi ·
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Donava un Eiropa · Donava un Slāvi ·
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Eiropa un Elba · Elba un Slāvi ·
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Eiropa un Grieķija · Grieķija un Slāvi ·
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Eiropa un Huņņi · Huņņi un Slāvi ·
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Eiropa un Itālija · Itālija un Slāvi ·
Karpati
Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas teritorijās.
Eiropa un Karpati · Karpati un Slāvi ·
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Eiropa un Klejotāji · Klejotāji un Slāvi ·
Lādogas ezers
Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.
Eiropa un Lādogas ezers · Lādogas ezers un Slāvi ·
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Eiropa un Melnā jūra · Melnā jūra un Slāvi ·
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Eiropa un Romas impērija · Romas impērija un Slāvi ·
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Eiropa un Senā Grieķija · Senā Grieķija un Slāvi ·
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Eiropa un Senā Roma · Senā Roma un Slāvi ·
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Eiropa un Slāvu valodas · Slāvi un Slāvu valodas ·
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Eiropa un Spānija · Slāvi un Spānija ·
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Eiropa un Ukraina · Slāvi un Ukraina ·
Valdaja augstiene
Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.
Eiropa un Valdaja augstiene · Slāvi un Valdaja augstiene ·
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Eiropa un Visla · Slāvi un Visla ·
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Eiropa un Volga · Slāvi un Volga ·
Zemkopība
Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Eiropa un Slāvi ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Eiropa un Slāvi
Salīdzinājums starp Eiropa un Slāvi
Eiropa ir 265 attiecības, bet Slāvi ir 90. Tā kā viņi ir kopīgs 28, Jaccard indekss ir 7.89% = 28 / (265 + 90).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Eiropa un Slāvi. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
