Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Aisbergs, Albedo, Antarktīda, Dabiskais pavadonis, Dzīvība, Dzelzs, Ekvators, Elektriskā strāva, Galileja pavadoņi, Galileo (starpplanētu zonde), Galileo Galilejs, Ganimēds (pavadonis), Grams, Gravitācija, Habla kosmiskais teleskops, Ieži, Jo (pavadonis), Jonosfēra, Jupiters (mitoloģija), Jupiters (planēta), Kelvins, Kubikcentimetrs, Kubikmetrs, Kvadrātkilometrs, Magnētiskais lauks, Magnija sulfāts, Mēness, Meteorīts, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Olbaltumvielas, Orbīta, Paātrinājums, Pasaules okeāns, Paskāls, Pioneer 10, Planēta, Plūdmaiņas, Pundurzvaigzne, Saule, Saules sistēma, Sērs, Simons Mariuss, Skābeklis, Skābes, Starojums, Starpplanētu zonde, Teleskops, Voyager 1, Voyager 2, Zeme, ..., Zevs, Ziemeļpols, Zvaigzne, 1609. gads, 1610. gads, 1614. gads, 1973. gads, 1979. gads, 1995. gads, 2003. gads. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Albedo
Albedo ( — 'balts') ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Albedo · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Ekvators · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Galileja pavadoņi
Kallisto. Galileja pavadoņi ir četri Jupitera pavadoņi, kurus atklāja Galileo Galilejs.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Galileja pavadoņi · Redzēt vairāk »
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Grams · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Ieži · Redzēt vairāk »
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jonosfēra
Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Jonosfēra · Redzēt vairāk »
Jupiters (mitoloģija)
Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Jupiters (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kubikcentimetrs
Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Kubikcentimetrs · Redzēt vairāk »
Kubikmetrs
Kubikmetrs ir viena no SI tilpuma mērvienībām.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Kubikmetrs · Redzēt vairāk »
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Kvadrātkilometrs · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Magnija sulfāts
Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Magnija sulfāts · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Mēness · Redzēt vairāk »
Meteorīts
Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Meteorīts · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Orbīta · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Paskāls · Redzēt vairāk »
Pioneer 10
''Pioneer 10'' montāžas pēdējā stadijā Pioneer 10 (sākotnējais nosaukums Pioneer F) ir ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera pirmo pārlidojumu un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš sasniedzis ātrumu Saules sistēmas atstāšanai.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Pioneer 10 · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Planēta · Redzēt vairāk »
Plūdmaiņas
Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »
Pundurzvaigzne
Pundurzvaigzne ir zvaigzne Visumā ar nelielu masu un izmēriem, tādējādi arī ar nelielu enerģiju un starjaudu.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Pundurzvaigzne · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Sērs · Redzēt vairāk »
Simons Mariuss
Simons Mariuss Simons Mariuss (dzimis 1573. gada 10. janvārī, Guncenhauzenā, Bavārijā, miris 1624. gada 26. decembrī, Ansbahā) bija vācu astronoms.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Simons Mariuss · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Skābes · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Starojums · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Teleskops · Redzēt vairāk »
Voyager 1
Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Voyager 1 · Redzēt vairāk »
Voyager 2
Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Voyager 2 · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Zeme · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Zevs · Redzēt vairāk »
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1609. gads
1609.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un 1609. gads · Redzēt vairāk »
1610. gads
1610.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un 1610. gads · Redzēt vairāk »
1614. gads
1614.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un 1614. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1995. gads
1995.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un 1995. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: Eiropa (pavadonis) un 2003. gads · Redzēt vairāk »
