Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Ala, Altāris, Apvienotā Karaliste, Augšstilbs, Augi, Austrija, Šveice, Baltijas valstis, Beļģija, Brūnais lācis, Cilvēks, Dzīvnieki, Eirāzijas brūnais lācis, Eiropa, Etrusku lācis, Fosfāti, Fosilijas, Francija, Gads, Galvaskauss, Grieķija, Hiēnu dzimta, Hibernācija, Horvātija, Ierocis, Itālija, Kaķis, Kaļķakmens, Kadjakas lācis, Kalns, Karpati, Kauls, Kāja, Kilograms, Klimats, Koksne, Lāči, Lāču dzimta, Ledus, Ledus laikmets, Leduslācis, Leipciga, Mežs, Muzejs, Nīderlande, Neandertālietis, Pūķis, Pērtiķi, Pelēkais vilks, Pirmais pasaules karš, ..., Pleistocēns, Polija, Populācija, Rietumeiropa, Rumānija, Senais alu lācis, Skandināvija, Skelets, Slimība, Spānija, Suga, Suns, Tauki, Ungārija, Vasara, Vācija, Veģetārisms, Vienradzis, Ziema, Zinātnieks, Zobi, 1774. gads, 1983. gads. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Ala · Redzēt vairāk »
Altāris
Altāris. Altāri. Altāris (no — 'augsts') jeb ziedoklis ir kulta vieta rituālām norisēm.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Altāris · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Augšstilbs
Vīrieša labās kājas augšstilbs Augšstilbs jeb ciska ir cilvēka kājas daļa, kas atrodas starp iegurni un ceļa locītavu.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Augšstilbs · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Augi · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Austrija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Šveice · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Beļģija · Redzēt vairāk »
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eirāzijas brūnais lācis
Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Eiropa · Redzēt vairāk »
Etrusku lācis
Etrusku lācis (Ursus etruscus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Etrusku lācis · Redzēt vairāk »
Fosfāti
Fosfāta jons Fosfāti ir fosforskābes sāļi.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Fosfāti · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Francija · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Gads · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Grieķija · Redzēt vairāk »
Hiēnu dzimta
Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »
Hibernācija
Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Hibernācija · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Horvātija · Redzēt vairāk »
Ierocis
Ierocis ir noteikts instruments, kas radīts, vai tiek izmantots, lai ievainotu, nogalinātu, vai padarīt rīkoties nespējīgu kādu cilvēku, vai citu dzīvu būtni.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Ierocis · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Itālija · Redzēt vairāk »
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Kaķis · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kadjakas lācis
Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Kalns · Redzēt vairāk »
Karpati
Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas teritorijās.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Karpati · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Kauls · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Kāja · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Kilograms · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Klimats · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Koksne · Redzēt vairāk »
Lāči
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Lāči · Redzēt vairāk »
Lāču dzimta
Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Ledus · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Leipciga · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Mežs · Redzēt vairāk »
Muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Muzejs ( — ‘mūzu templis’) ir vieta vai ēka, kur glabā un izstāda kultūrai nozīmīgus objektus.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Muzejs · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Neandertālietis
Neandertālietis jeb Neandertāles cilvēks (Homo neanderthalensis vai Homo sapiens neanderthalensis) ir izmirusi cilvēku ģints suga vai pasuga, kas pazīstama pēc pleistocēna atradumiem Eiropā, kā arī Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Neandertālietis · Redzēt vairāk »
Pūķis
Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments Pūķis ir fantastisks radījums, kas viduslaiku tekstos parasti aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Pūķis · Redzēt vairāk »
Pērtiķi
Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Pērtiķi · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Polija · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Populācija · Redzēt vairāk »
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Rumānija · Redzēt vairāk »
Senais alu lācis
Senais alu lācis jeb Deningera lācis (Ursus deningeri) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi suga.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Senais alu lācis · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Skelets · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Slimība · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Spānija · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Suga · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Suns · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Tauki · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Ungārija · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Vasara · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Vācija · Redzēt vairāk »
Veģetārisms
Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Veģetārisms · Redzēt vairāk »
Vienradzis
Dominičīno freska "Jaunava un vienradzis" (1602. gads) Vienradzis - balts, zirgam līdzīgs mītisks radījums ar vienu spirālveida ragu pierē.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Vienradzis · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Ziema · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un Zobi · Redzēt vairāk »
1774. gads
1774.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un 1774. gads · Redzēt vairāk »
1983. gads
1983.
Jaunums!!: Eiropas alu lācis un 1983. gads · Redzēt vairāk »
