46 attiecības: Akumulatoru baterija, Atoms, Baterija, Darbs (fizika), Džouls, Dielektriķu polarizēšanās, Diode (elektronu lampa), Elektriskais dzinējspēks, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektriskais vadītājs, Elektriskā ķēde, Elektriskā pretestība, Elektrods, Elektrolīts, Elektrons, Elektronstaru lampa, Elektrovadītspēja, Fizikāls ķermenis, Galvaniskais elements, Gāze, Jauda, Jonizācija, Jons, Kristālrežģis, Kustība, Kustības ātrums, Laiks, Līdzstrāva, Maiņstrāva, Metāli, Molekula, Oma likums, Plazma, Pusvadītājs, Siltuma daudzums, Spriegums, Starptautiskā mērvienību sistēma, Strāvas stiprums, Supravadītspēja, Tilpums, Triode, Vakuums, Vektors, Viela, Virsma.
Akumulatoru baterija
Akumulatoru baterija ir baterijas tips, kuru ir iespējams atkārtoti uzlādēt.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Akumulatoru baterija · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Atoms · Redzēt vairāk »
Baterija
300px Baterija ir ierīce, kurā ķīmiskas reakcijas rezultātā rodas elektroenerģija, tādējādi baterija ir ķīmiskais elektrības avots.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Baterija · Redzēt vairāk »
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Džouls · Redzēt vairāk »
Dielektriķu polarizēšanās
Dielektriķu polarizēšanās ir polāros dielektriķos esošo dipolu orientēšanās vai dipolu izveidošanās nepolāros dielektriķos elektriskā lauka intensitātes līniju virzienā.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Dielektriķu polarizēšanās · Redzēt vairāk »
Diode (elektronu lampa)
Diode (- divreiz + (elektr)ods) - vienkāršākā elektronu lampa ar diviem elektrodiem - anodu un karsējamu katodu.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Diode (elektronu lampa) · Redzēt vairāk »
Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektriskais dzinējspēks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektriskais vadītājs
Elektriskais vadītājs ir materiāls, kurā ir kustīgi elektriskie lādiņi.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektriskais vadītājs · Redzēt vairāk »
Elektriskā ķēde
Vienkārša elektriskā ķēde ar strāvas avotu un rezistoru Elektriskā ķēde ir elektrisko komponentu slēgums, to veido vadi, rezistori, strāvas avots, slēdzis, kondensatori un citi elektriskie elementi.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektriskā ķēde · Redzēt vairāk »
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektriskā pretestība · Redzēt vairāk »
Elektrods
Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektrods · Redzēt vairāk »
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektrolīts · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektronstaru lampa
Elektronstaru lampa ir vakuuma elektroierīce, kuras darbība pamatojas uz viena vai vairāku elektronu kūļu (staru) formēšanu,kā arī intensitātes un novietojuma vadīšanu.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektronstaru lampa · Redzēt vairāk »
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Galvaniskais elements
Galvaniskā elementa apzīmējums elektriskajās shēmās Galvaniskais elements (par godu Luidži Galvāni) jeb voltiskais elements (par godu Alesandro Voltam) ir elektroķīmiskā šūna, kuru ieslēdzot elektriskajā ķēdē, no ķīmiskās enerģijas tiek iegūta elektriskā enerģija.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Galvaniskais elements · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Gāze · Redzēt vairāk »
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Jauda · Redzēt vairāk »
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Jonizācija · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Jons · Redzēt vairāk »
Kristālrežģis
Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Kristālrežģis · Redzēt vairāk »
Kustība
Kustība var būt dažāda, tas ir.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Kustība · Redzēt vairāk »
Kustības ātrums
Ķermeņa veikto ceļu noteiktā laika posmā raksturo ātrums Ātrums ir fizikāls lielums, kas raksturo kustīga ķermeņa vai materiāla punkta veikto ceļu noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Kustības ātrums · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Laiks · Redzēt vairāk »
Līdzstrāva
Līdzstrāvas veidi Līdzstrāva ir elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Līdzstrāva · Redzēt vairāk »
Maiņstrāva
Maiņstrāva ir elektriskā strāva, kuras virziens (polaritāte) un stiprums elektriskajā ķēdē laika gaitā periodiski mainās.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Maiņstrāva · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Metāli · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Molekula · Redzēt vairāk »
Oma likums
sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai) Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Oma likums · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Plazma · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Siltuma daudzums
Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Spriegums · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Strāvas stiprums
Strāvas stiprums jeb vienkārši strāva ir fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās strāvas izpausmes pakāpi.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Strāvas stiprums · Redzēt vairāk »
Supravadītspēja
Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Tilpums · Redzēt vairāk »
Triode
Triode (- trīs... + (elektr)ods) - elektronu lampa ar trim elektrodiem - anodu, karsējamu katodu un vadīšanas (stūrēšanas) elektrodu - tīkliņu.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Triode · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Vakuums · Redzēt vairāk »
Vektors
Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Vektors · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Viela · Redzēt vairāk »
Virsma
Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.
Jaunums!!: Elektriskā strāva un Virsma · Redzēt vairāk »