34 attiecības: Adsorbcija, Anods, Cinks, Dzelzs, Elektrība, Elektriskais dzinējspēks, Elektriskais lādiņš, Elektriskā ķēde, Elektriskā pretestība, Elektriskā strāva, Elektroķīmija, Elektroencefalogrāfija, Elektrolīze, Elektrons, Elektronu lampa, Galvaniskais elements, Gāze, Jonizācija, Kadmijs, Katods, Kālija hlorīds, Kristāls, Laukums, Mērīšana, Mērinstruments, Metāli, Metināšana, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Spriegums, Strāvas stiprums, Sudraba nitrāts, Sudrabs, Vakuums, Varš.
Adsorbcija
Adsorbcija (no latīņu ad — pie, uz, sorbere — sūkt, saistīt) ir dažādu vielu piesaistīšanās pie cietu vai šķidru vielu jeb adsorbentu virsmas.
Jaunums!!: Elektrods un Adsorbcija · Redzēt vairāk »
Anods
Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.
Jaunums!!: Elektrods un Anods · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Elektrods un Cinks · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Elektrods un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Jaunums!!: Elektrods un Elektrība · Redzēt vairāk »
Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs.
Jaunums!!: Elektrods un Elektriskais dzinējspēks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Elektrods un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektriskā ķēde
Vienkārša elektriskā ķēde ar strāvas avotu un rezistoru Elektriskā ķēde ir elektrisko komponentu slēgums, to veido vadi, rezistori, strāvas avots, slēdzis, kondensatori un citi elektriskie elementi.
Jaunums!!: Elektrods un Elektriskā ķēde · Redzēt vairāk »
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Jaunums!!: Elektrods un Elektriskā pretestība · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Elektrods un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektroķīmija
Džons Frederiks Denjelss un angļu fiziķis Maikls Faradejs tiek uzskatīti par elektroķīmijas pamatlicējiem Elektroķīmija ir fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējās sakarības.
Jaunums!!: Elektrods un Elektroķīmija · Redzēt vairāk »
Elektroencefalogrāfija
Elektroencefalogrāfija (EEG) ir galvas smadzeņu bioelektriskās aktivitātes pieraksts.
Jaunums!!: Elektrods un Elektroencefalogrāfija · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Elektrods un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Elektrods un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektronu lampa
Elektronu lampa Elektronu lampa jeb vienkārši "lampa" ir jebkura elektriskās izlādes lampa, kurā viens vai vairāki elektrodi izdala elektriskos lādiņus termoemisijas rezultātā.
Jaunums!!: Elektrods un Elektronu lampa · Redzēt vairāk »
Galvaniskais elements
Galvaniskā elementa apzīmējums elektriskajās shēmās Galvaniskais elements (par godu Luidži Galvāni) jeb voltiskais elements (par godu Alesandro Voltam) ir elektroķīmiskā šūna, kuru ieslēdzot elektriskajā ķēdē, no ķīmiskās enerģijas tiek iegūta elektriskā enerģija.
Jaunums!!: Elektrods un Galvaniskais elements · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Elektrods un Gāze · Redzēt vairāk »
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Jaunums!!: Elektrods un Jonizācija · Redzēt vairāk »
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Jaunums!!: Elektrods un Kadmijs · Redzēt vairāk »
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Jaunums!!: Elektrods un Katods · Redzēt vairāk »
Kālija hlorīds
Kālija hlorīds (KCl) ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Elektrods un Kālija hlorīds · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Elektrods un Kristāls · Redzēt vairāk »
Laukums
Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.
Jaunums!!: Elektrods un Laukums · Redzēt vairāk »
Mērīšana
Mērīšana pazemē Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi (skaitliski) salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība — mērvienība.
Jaunums!!: Elektrods un Mērīšana · Redzēt vairāk »
Mērinstruments
Mērinstruments (mērrīks, mērlīdzeklis) ir rīks, ar kuru veic mērīšanu.
Jaunums!!: Elektrods un Mērinstruments · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Elektrods un Metāli · Redzēt vairāk »
Metināšana
Loka metināšana. Metināšana ir process, kurā tiek savienoti dažādi materiāli, parasti metāli vai termoplasti.
Jaunums!!: Elektrods un Metināšana · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Elektrods un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Jaunums!!: Elektrods un Spriegums · Redzēt vairāk »
Strāvas stiprums
Strāvas stiprums jeb vienkārši strāva ir fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās strāvas izpausmes pakāpi.
Jaunums!!: Elektrods un Strāvas stiprums · Redzēt vairāk »
Sudraba nitrāts
Sudraba nitrāts (AgNO3), arī elles akmens vai lapiss, ir sudraba un slāpekļskābes sāls.
Jaunums!!: Elektrods un Sudraba nitrāts · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Elektrods un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Elektrods un Vakuums · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Elektrods un Varš · Redzēt vairāk »