Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Antidaļiņa, Atoma kodols, Atommasas vienība, Atoms, Dž. Dž. Tomsons, Dzintars, Elektrība, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektriskā strāva, Elektromagnētiskais starojums, Elektronu konfigurācija, Elektronu mākonis, Elektronvolts, Elementārdaļiņa, Enerģija, Fermioni, Fundamentālā mijiedarbība, Gaismas ātrums, Izejdarbs, Jons, Kilograms, Kulons, Kvarki, Leptoni, Magnētisms, Masa, Masas skaitlis, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Mions, Molekula, Neitrīno, Optika, Orbitāle, Pozitrons, Protons, Siltums, Spins, Standartmodelis, Tau daļiņa.
Antidaļiņa
Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.
Jaunums!!: Elektrons un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Elektrons un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Atommasas vienība
Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.
Jaunums!!: Elektrons un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Elektrons un Atoms · Redzēt vairāk »
Dž. Dž. Tomsons
Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.
Jaunums!!: Elektrons un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Elektrons un Dzintars · Redzēt vairāk »
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Jaunums!!: Elektrons un Elektrība · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Elektrons un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Elektrons un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Elektrons un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Elektrons un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektronu konfigurācija
Elektronu konfigurācija atomfizikā un kvantu ķīmijā ir elektronu stāvokļa aizpildījums daudzelektronu atoma elektronu apvalkā.
Jaunums!!: Elektrons un Elektronu konfigurācija · Redzēt vairāk »
Elektronu mākonis
Ūdeņraža atoma modelis, kur redzams protons (sarkans), elektrons (zils) un elektronu mākonis (tumšā krāsā). Elektronu mākonis ir modelis, kurš apraksta elektronu kustību apkārt atoma kodolam.
Jaunums!!: Elektrons un Elektronu mākonis · Redzēt vairāk »
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Jaunums!!: Elektrons un Elektronvolts · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Elektrons un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Elektrons un Enerģija · Redzēt vairāk »
Fermioni
Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.
Jaunums!!: Elektrons un Fermioni · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Elektrons un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Elektrons un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Jaunums!!: Elektrons un Izejdarbs · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Elektrons un Jons · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Elektrons un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kulons
Kulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība.
Jaunums!!: Elektrons un Kulons · Redzēt vairāk »
Kvarki
standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.
Jaunums!!: Elektrons un Kvarki · Redzēt vairāk »
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Elektrons un Leptoni · Redzēt vairāk »
Magnētisms
Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Jaunums!!: Elektrons un Magnētisms · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Elektrons un Masa · Redzēt vairāk »
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Jaunums!!: Elektrons un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »
Masas—enerģijas proporcionalitāte
Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.
Jaunums!!: Elektrons un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »
Mions
Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).
Jaunums!!: Elektrons un Mions · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Elektrons un Molekula · Redzēt vairāk »
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Jaunums!!: Elektrons un Neitrīno · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Elektrons un Optika · Redzēt vairāk »
Orbitāle
Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.
Jaunums!!: Elektrons un Orbitāle · Redzēt vairāk »
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Jaunums!!: Elektrons un Pozitrons · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Elektrons un Protons · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Elektrons un Siltums · Redzēt vairāk »
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Jaunums!!: Elektrons un Spins · Redzēt vairāk »
Standartmodelis
Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.
Jaunums!!: Elektrons un Standartmodelis · Redzēt vairāk »
Tau daļiņa
Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.
Jaunums!!: Elektrons un Tau daļiņa · Redzēt vairāk »
