Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Enerģija

Indekss Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Satura rādītājs

  1. 84 attiecības: Aerodinamiskā pretestība, Aizsprosts, Akmeņogles, Alternatīva degviela, Alternatīvā enerģija, Atjaunīgie resursi, Atomelektrostacija, Ģeotermālā enerģija, Ķīmiskā saite, Ķīna, Beļģija, Berze, Dabasgāze, Darbs (fizika), Džeimss Preskots Džouls, Džouls, Degizraktenis, Dzinējs, Elektrība, Elektriskais lauks, Elektriskā strāva, Elektroģenerators, Elektrodzinējs, Elektrolīze, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētiskā lauka enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Ezers, Fizika, Fizikāls ķermenis, Fizikāls lielums, Francija, Fundamentālā mijiedarbība, Gaisma, Globālā sasilšana, Gravitācija, Hidroelektrostacija, Infrasarkanais starojums, Izkārnījumi, Jauda, Jūra, Jons, Kinētiskā enerģija, Kodolenerģija, Koksne, Kosmosa kuģis, Kristālrežģis, Kvēlspuldze, Lietuva, Mali, ... Izvērst indekss (34 vairāk) »

  2. Daba

Aerodinamiskā pretestība

Aerodinamiskie spēki: uz augšu — cēlējspēks, uz leju — smaguma spēks, pa kreisi — normālslodze, bet pa labi — aerodinamiskā pretestība stoksa pretestību un zaļais pieredz ņutona pretestību. Aerodinamiskā pretestība, arī frontālā pretestība, senāk pieres pretestība, ir pretestības spēks, kas darbojas uz ķermeni, kad tas kustas kādā gāzē vai šķidrumā.

Skatīt Enerģija un Aerodinamiskā pretestība

Aizsprosts

Elatasaras aizsprosts Spānijā. Aizsprosta augstums ir 134 metri Aizsprosts ir masīva hidrotehniska celtne plūstošas ūdens straumes vai upes aizkavēšanai un tā līmeņa paaugstināšanai.

Skatīt Enerģija un Aizsprosts

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Skatīt Enerģija un Akmeņogles

Alternatīva degviela

Alternatīvā degviela ir atjaunojams enerģijas resurss, kurš tiek izmantots kā transporta līdzekļa degviela.

Skatīt Enerģija un Alternatīva degviela

Alternatīvā enerģija

Alternatīvā enerģija ir enerģijas veids, kas nerada kaitējumu apkārtējai videi vai rada to nelielā apmērā salīdzinot ar citiem enerģijas veidiem.

Skatīt Enerģija un Alternatīvā enerģija

Atjaunīgie resursi

Atjaunīgie resursi ir enerģijas resursi, kas pieejami nosacīti bezgalīgi un atjaunojas ātrāk par to patērēšanas ātrumu.

Skatīt Enerģija un Atjaunīgie resursi

Atomelektrostacija

Atomelektrostacija Katenomā, Francijā Atomelektrostacija (saīsinājumā AES) jeb kodolspēkstacija ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo no siltuma, kuru iegūst dažu smago elementu (235U, 239Pu) atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.

Skatīt Enerģija un Atomelektrostacija

Ģeotermālā enerģija

Islandē Ģeotermālā enerģija ir Zemes dzīļu siltums.

Skatīt Enerģija un Ģeotermālā enerģija

Ķīmiskā saite

ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.

Skatīt Enerģija un Ķīmiskā saite

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Skatīt Enerģija un Ķīna

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Skatīt Enerģija un Beļģija

Berze

Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.

Skatīt Enerģija un Berze

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Skatīt Enerģija un Dabasgāze

Darbs (fizika)

Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.

Skatīt Enerģija un Darbs (fizika)

Džeimss Preskots Džouls

Džeimss Preskots Džouls ( —) bija angļu fiziķis, Londonas Karaliskās biedrības loceklis (1850).

Skatīt Enerģija un Džeimss Preskots Džouls

Džouls

Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.

Skatīt Enerģija un Džouls

Degizraktenis

Akmeņogles ir viens no degizrakteņu veidiem. Degizraktenis, fosilais kurināmais jeb kurināmais izraktenis ir organisko vielu materiāls, kas ir atrodams Zemes garozā, un kuru var izmantot kā enerģijas avotu.

Skatīt Enerģija un Degizraktenis

Dzinējs

Mercedes-Benz iekšdedzes dzinējs Dzinējs jeb motors ir mašīna kaut kāda veida enerģijas pārvēršanai mehāniskajā enerģijā.

Skatīt Enerģija un Dzinējs

Elektrība

Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.

Skatīt Enerģija un Elektrība

Elektriskais lauks

Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.

Skatīt Enerģija un Elektriskais lauks

Elektriskā strāva

Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.

Skatīt Enerģija un Elektriskā strāva

Elektroģenerators

Elektroģenerators ir ierīce, kas mehānisko enerģiju pārveido elektroenerģijā.

Skatīt Enerģija un Elektroģenerators

Elektrodzinējs

Dažādu lielumu elektrodzinēji Elektrodzinējs jeb elektromotors ir viens no elektrisko mašīnu veidiem, dzinējs, kuru darbina elektrība.

Skatīt Enerģija un Elektrodzinējs

Elektrolīze

Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.

Skatīt Enerģija un Elektrolīze

Elektromagnētiskais starojums

magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.

Skatīt Enerģija un Elektromagnētiskais starojums

Elektromagnētiskā lauka enerģija

Elektromagnētiskā lauka enerģija ir enerģija, kura piemīt elektromagnētiskajam laukam.

Skatīt Enerģija un Elektromagnētiskā lauka enerģija

Enerģijas nezūdamības likums

Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.

Skatīt Enerģija un Enerģijas nezūdamības likums

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Skatīt Enerģija un Ezers

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Skatīt Enerģija un Fizika

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Skatīt Enerģija un Fizikāls ķermenis

Fizikāls lielums

Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.

Skatīt Enerģija un Fizikāls lielums

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Skatīt Enerģija un Francija

Fundamentālā mijiedarbība

Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.

Skatīt Enerģija un Fundamentālā mijiedarbība

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Skatīt Enerģija un Gaisma

Globālā sasilšana

Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.

Skatīt Enerģija un Globālā sasilšana

Gravitācija

Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Skatīt Enerģija un Gravitācija

Hidroelektrostacija

Pasaulē lielākā hidroelektrostacija Ķīnā Hidroelektrostacija (saīsināti: HES) ir elektrostacija, kur par enerģijas avotu izmanto ūdens plūsmas enerģiju.

Skatīt Enerģija un Hidroelektrostacija

Infrasarkanais starojums

Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).

Skatīt Enerģija un Infrasarkanais starojums

Izkārnījumi

Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.

Skatīt Enerģija un Izkārnījumi

Jauda

Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.

Skatīt Enerģija un Jauda

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Skatīt Enerģija un Jūra

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Skatīt Enerģija un Jons

Kinētiskā enerģija

Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.

Skatīt Enerģija un Kinētiskā enerģija

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Skatīt Enerģija un Kodolenerģija

Koksne

Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.

Skatīt Enerģija un Koksne

Kosmosa kuģis

ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.

Skatīt Enerģija un Kosmosa kuģis

Kristālrežģis

Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids.

Skatīt Enerģija un Kristālrežģis

Kvēlspuldze

Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.

Skatīt Enerģija un Kvēlspuldze

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Enerģija un Lietuva

Mali

Mali, oficiāli Mali Republika (République du Mali), ir valsts Rietumāfrikā.

Skatīt Enerģija un Mali

Matērija

Matērija (no  — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Skatīt Enerģija un Matērija

Mehānika

Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.

Skatīt Enerģija un Mehānika

Mehāniskā enerģija

Fizikā mehāniskā enerģija apzīmē potenciālās un kinētiskās enerģijas summu, kas sastopamas mehānisko sistēmu komponentēs.

Skatīt Enerģija un Mehāniskā enerģija

Mehāniskā kustība

Mehāniskā kustība ir kāda ķermeņa stāvokļa maiņa telpā attiecībā pret citiem ķermeņiem.

Skatīt Enerģija un Mehāniskā kustība

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Skatīt Enerģija un Nafta

Organiskās vielas

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Skatīt Enerģija un Organiskās vielas

Planēta

Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Skatīt Enerģija un Planēta

Plūdmaiņas

Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.

Skatīt Enerģija un Plūdmaiņas

Plutonijs

Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.

Skatīt Enerģija un Plutonijs

Potenciālā enerģija

Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.

Skatīt Enerģija un Potenciālā enerģija

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Skatīt Enerģija un Radioaktivitāte

Radioviļņi

Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.

Skatīt Enerģija un Radioviļņi

Rūdolfs Klauziuss

Rūdolfs Klauziuss (Rudolf Clausius, dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.

Skatīt Enerģija un Rūdolfs Klauziuss

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Skatīt Enerģija un Relativitātes teorija

Ruanda

Ruanda, oficiāli Ruandas Republika (Repubulika y'u Rwanda, République du Rwanda, Republic of Rwanda), ir valsts Austrumāfrikā.

Skatīt Enerģija un Ruanda

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Skatīt Enerģija un Saule

Saules baterija

Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.

Skatīt Enerģija un Saules baterija

Saules gaisma

"Saules gaisma" ir 2007.

Skatīt Enerģija un Saules gaisma

Siltums

Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.

Skatīt Enerģija un Siltums

Spēks

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.

Skatīt Enerģija un Spēks

Spogulis

Spogulis, kurš atspoguļo vāzi. Spogulis ir jebkura virsma (parasti plakana), kas labi atstaro gaismu.

Skatīt Enerģija un Spogulis

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Skatīt Enerģija un Starptautiskā mērvienību sistēma

Tanzānija

Tanzānija, oficiāli Tanzānijas Apvienotā Republika, ir valsts Āfrikas austrumu krastā uz dienvidiem no ekvatora.

Skatīt Enerģija un Tanzānija

Tīklene

Cilvēka tīklenes šķērsgriezums. Gaisma krīt uz to no kreisās puses, iziet cauri visām nervu šūnu kārtām un sasniedz gaismjutīgās šūnas (nūjiņas un vālītes) attēla labajā pusē Tīklene ir iekšējais acs ābola slānis, ko veido gaismu uztveroši audi.

Skatīt Enerģija un Tīklene

Termoelektrostacija

Termoelektrostacija ir elektrostacija, kas lieto siltuma dzinēju.

Skatīt Enerģija un Termoelektrostacija

Turbīna

Tvaika turbīnas rotors, kas tiek gatavots Vācijā Turbīna (turbinis — ‘griešanās, virpulis’) ir rotējoša iekārta, uz kuras ass nostiprināts darbrats ar lāpstiņām, kas šķidruma, tvaika vai gāzes spiediena potenciālo enerģiju pārvērš par kinētisko enerģiju.

Skatīt Enerģija un Turbīna

Urāns (elements)

Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.

Skatīt Enerģija un Urāns (elements)

Valters Nernsts

Valters Hermanis Nernsts (dzimis, miris) bija vācu fizikālais ķīmiķis.

Skatīt Enerģija un Valters Nernsts

Vēja enerģija

Vēja enerģija ir enerģija, ko iegūst no vēja, izmantojot vēja ģeneratorus.

Skatīt Enerģija un Vēja enerģija

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Skatīt Enerģija un Vējš

Vējdzirnavas

19. gadsimta vidū celtās Āraišu vējdzirnavas. Vējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju.

Skatīt Enerģija un Vējdzirnavas

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Skatīt Enerģija un Viela

Viljams Tomsons

Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (dzimis, miris) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris.

Skatīt Enerģija un Viljams Tomsons

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Skatīt Enerģija un Zeme

Skatīt arī

Daba

Zināms kā Enerģijas apraksts.

, Matērija, Mehānika, Mehāniskā enerģija, Mehāniskā kustība, Nafta, Organiskās vielas, Planēta, Plūdmaiņas, Plutonijs, Potenciālā enerģija, Radioaktivitāte, Radioviļņi, Rūdolfs Klauziuss, Relativitātes teorija, Ruanda, Saule, Saules baterija, Saules gaisma, Siltums, Spēks, Spogulis, Starptautiskā mērvienību sistēma, Tanzānija, Tīklene, Termoelektrostacija, Turbīna, Urāns (elements), Valters Nernsts, Vēja enerģija, Vējš, Vējdzirnavas, Viela, Viljams Tomsons, Zeme.