Satura rādītājs
45 attiecības: Anna I, Austrija, Ļaudonas draudzes novads, Bavārija, Belgrada, Bohēmija, Bosnija un Hercegovina, Burhards Kristofs fon Minihs, Ernsts Johans Bīrons, Feldmaršals, Frīdrihs II Lielais, Hābsburgu monarhija, Horvātija, Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons, Karš par Austrijas mantojumu, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792), Krievu—turku karš (1735—1739), Krimas haniste, Kunersdorfas kauja, Laudoni, Legņica, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Madonas novads, Marija Terēzija, Maskava, Morāvija, Novi Jičīna, Olomouca, Osmaņu impērija, Polijas mantojuma karš, Rīgas arhibīskapija, Sanktpēterburga, Septiņgadu karš, Serbija, Silēzija, Svētā Romas impērija, Templiešu ordenis, Toce, Vācbaltieši, Zviedrija, Zviedru Vidzeme.
- 1717. gadā dzimušie
- 1790. gadā mirušie
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Anna I
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Austrija
Ļaudonas draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Ļaudonas draudzes novads
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Bavārija
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Belgrada
Bohēmija
Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Bohēmija
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Bosnija un Hercegovina
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Burhards Kristofs fon Minihs
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Ernsts Johans Bīrons
Feldmaršals
Otrā pasaules kara laikā. Francim Jozefam I 1895. gadā. Feldmaršals jeb ģenerālfeldmaršals, dažkārt saukts arī vienkārši par maršalu, ir augstākā ģenerāļa dienesta pakāpe vairāku sauszemes bruņoto spēku hierarhijā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Feldmaršals
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Frīdrihs II Lielais
Hābsburgu monarhija
Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Hābsburgu monarhija
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Horvātija
Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons
Laudona pils Hadersdorfā. Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons (vēlāk Loudons; dzimis), miris) bija Rīgā dzimis Austrijas impērijas armijas feldmaršalleitnants.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons
Karš par Austrijas mantojumu
Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Karš par Austrijas mantojumu
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Krievijas Impērija
Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)
Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)
Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Krievu—turku karš (1735—1739)
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Krimas haniste
Kunersdorfas kauja
Austriešu karaspēka komandieris vidzemnieks Ernests Gideons fon Laudons. Krievu kazaki vajā Prūsijas karali Frīdrihu II, kuru no gūsta izglābj majors J.B. Pritvics. Kunersdorfas kauja bija Septiņgadu kara izšķirošā kauja 1759.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Kunersdorfas kauja
Laudoni
Laudonu dzimtas ģerbonis. Laudonu dzimtas ģerboņa apraksts (no Broces kolekcijas). fon Laudoni (vēlāk von Loudon) ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči Ļaudonas pilsnovadā izsekojami līdz Rīgas arhibīskapijas laikam 15.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Laudoni
Legņica
Legņica ir sena pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Legņica
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Lielais Ziemeļu karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Livonijas Konfederācija
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Livonijas ordenis
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Madonas novads
Marija Terēzija
Marija Terēzija, arī Marija Terēze (dzimusi, mirusi), bija Austrijas ķeizariene, kā arī Ungārijas karaliene, Bohēmijas karaliene un Svētās Romas impērijas imperatore kā imperatora Franča I sieva (vēlāk atraitne).
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Marija Terēzija
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Maskava
Morāvija
Morāvijas heraldiskā zīme — rūtots ērglis archive-url.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Morāvija
Novi Jičīna
Novi Jičīna ir pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala Novi Jičīnas apriņķa centrs.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Novi Jičīna
Olomouca
Olomouca ir pilsēta Čehijas austrumos - Morāvijā pie Morāvas upes.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Olomouca
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Osmaņu impērija
Polijas mantojuma karš
Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Polijas mantojuma karš
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Rīgas arhibīskapija
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Sanktpēterburga
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Septiņgadu karš
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Serbija
Silēzija
Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Silēzija
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Svētā Romas impērija
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Templiešu ordenis
Toce
Toce ir ciems Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Toce
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Vācbaltieši
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Zviedrija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Ernests Gideons fon Laudons un Zviedru Vidzeme
Skatīt arī
1717. gadā dzimušie
- Ernests Gideons fon Laudons
- Johans Štāmics
- Marija Terēzija
- Mustafa III
- Pijs VI
- Žans Lerons Dalambērs
1790. gadā mirušie
- Bendžamins Franklins
- Ernests Gideons fon Laudons
- Jozefs II Hābsburgs
- Ādams Smits
Zināms kā Ernests Gideons fon Ļaudons, Ernst Gideon von Laudon, Gideons Ernests fon Laudons.