Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Armijas goda sarakstu sprādze, Dzelzs krusts, Fricis Laumanis, Jelgava, Jelgavas rajons, Kurzemes cietoksnis, Kurzemes guberņa, Latvieši, Latviešu leģions, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas PSR, Liepāja, Mordvija, Nīgrande, Ostlande, Otrais pasaules karš, Ozolnieku pagasts, Padomju Savienība, Rīga, Sanktpēterburga, Trešais reihs, Vācija, Volhova, Vorkuta, 19. ieroču SS fizilieru bataljons, 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2), 1908. gads, 1930. gads, 1941. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1957. gads, 1968. gads, 2. Ventspils kājnieku pulks, 21. Liepājas policijas bataljons, 3. Jelgavas kājnieku pulks.
Armijas goda sarakstu sprādze
Armijas goda sarakstu sprādze bija Trešā reiha militārais apbalvojums, ko piešķīra karavīriem, kas izrādījuši ārkārtīgu personisku drošsirdību un jau apbalvoti ar I šķiras Dzelzs krustu, taču neizpildīja prasības Bruņinieka krusta saņemšanai.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Armijas goda sarakstu sprādze · Redzēt vairāk »
Dzelzs krusts
Otrā pasaules kara Dzelzs krusts (I šķiras) Dzelzs krusts (saīsināti — EK) bija Vācijas militārais ordenis, ko 1813.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Dzelzs krusts · Redzēt vairāk »
Fricis Laumanis
Fricis Laumanis (dzimis Liepājā, miris Ņūdžersijā) bija Latvijas futbola aizsargs, kas kopā ar Rūdolfu Kronlaku un Hariju Lazdiņu bija visvairāk spēles Latvijas izlasē aizvadījušie futbolisti no Liepājas pirms Otrā pasaules kara.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Fricis Laumanis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas rajons
Jelgavas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1962, 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Jelgavas rajons · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu leģions
Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Liepāja · Redzēt vairāk »
Mordvija
Mordvija oficiāli Mordvijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Mordvija · Redzēt vairāk »
Nīgrande
Nīgrande ir ciems Saldus novada Nīgrandes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Nīgrande · Redzēt vairāk »
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Ostlande · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Ozolnieku pagasts
Ozolnieku pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām pie Jelgavas ziemeļu robežas Iecavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Ozolnieku pagasts · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Rīga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Vācija · Redzēt vairāk »
Volhova
Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Volhova · Redzēt vairāk »
Vorkuta
Vorkuta ir pilsēta Komi Republikas ziemeļos Krievijas Federācijā, attālumā no Siktivkaras.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un Vorkuta · Redzēt vairāk »
19. ieroču SS fizilieru bataljons
19.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 19. ieroču SS fizilieru bataljons · Redzēt vairāk »
19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
19.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads
1957.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 1957. gads · Redzēt vairāk »
1968. gads
1968.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 1968. gads · Redzēt vairāk »
2. Ventspils kājnieku pulks
2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 2. Ventspils kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
21. Liepājas policijas bataljons
21.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 21. Liepājas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
3. Jelgavas kājnieku pulks
3. Jelgavas kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 3. Jelgavas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 3. Jelgavas kājnieku pulka kazarmas Dambja ielā (pirms 1936). 3.
Jaunums!!: Ernests Laumanis un 3. Jelgavas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
