Ātrāk nekā pārlūku!
104 attiecības: Ainava, Aizsprosts, Ala, Aloja, Ancilus ezers, Antarktīda, Arāla jūra, Augšezers, Avots, Azovas jūra, Ņosa ezers, Bafina sala, Baikāls, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Balvu novads, Bazalts, Beznoteces ezers, Bolīvija, Burtnieks, Cieceres ezers, Dīķis, Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums, Eitrofikācija, Ekosistēma, Erozija, Etāns, Ezers, Fosfors, Gauja, Gravitācija, Hūrons, Hektārs, Ieži, Isikuls, Jūra, Jēkabpils novads, Jo (pavadonis), Jupiters (planēta), Kaļķakmens, Kaņieris, Kalns, Kanāda, Karību jūra, Karsta process, Kaspijas jūra, Krāterezers, Kuldīgas novads, Lagūna, Latvija, ..., Latvijas ezeru uzskaitījums, Lava, Līcis, Ledājs, Liepājas ezers, Limnoloģija, Lopnūrs, Magma, Manitu ezers, Manitulina, Marakaibo ezers, Marss (planēta), Mārs, Mēness, Mežs, Melnā jūra, Metāns, Mezotrofs, Nāves jūra, Neizīdles ezers, Netillins, Niedres, Nokrišņi, Oglekļa dioksīds, Pasaulē dziļākie ezeri, Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma, Pasaules lielāko ezeru saraksts, Pazemes ūdeņi, Purvs, Rāmsara, Roja, Saldūdens, Sarkanā jūra, Saturns (planēta), Sālsezers, Sērs, Skandināvija, Skābeklis, Slāpeklis, Subglaciālais ezers, Tangaņikas ezers, Taupo ezers, Tektonika, Tibeta, Titāns (pavadonis), Titikakas ezers, Torrensa ezers, Tuksnesis, Upe, Vecupe, Vulastona ezers, Vulkāns, Zemestrīce, Ziemeļu puslode. Izvērst indekss (54 vairāk) »
Ainava
Ainavu veido Zemes virsmas elementi, flora un fauna, cilvēka radītie elementi, redzamie klimatiskie apstākļi un apgaismojuma apstākļi. Ainava pie Dēliņkalna Alūksnes rajonā Ainava ir redzeslokā esošo Zemes virsmas (vai cita debess ķermeņa virsmas) elementu kopums.
Jaunums!!: Ezers un Ainava · Redzēt vairāk »
Aizsprosts
Elatasaras aizsprosts Spānijā. Aizsprosta augstums ir 134 metri Aizsprosts ir masīva hidrotehniska celtne plūstošas ūdens straumes vai upes aizkavēšanai un tā līmeņa paaugstināšanai.
Jaunums!!: Ezers un Aizsprosts · Redzēt vairāk »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Ezers un Ala · Redzēt vairāk »
Aloja
Aloja ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā.
Jaunums!!: Ezers un Aloja · Redzēt vairāk »
Ancilus ezers
Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.
Jaunums!!: Ezers un Ancilus ezers · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Ezers un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Arāla jūra
Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.
Jaunums!!: Ezers un Arāla jūra · Redzēt vairāk »
Augšezers
Augšezers ir lielākais no pieciem Lielajiem ezeriem, pēc virsmas platības lielākais saldūdens ezers pasaulē.
Jaunums!!: Ezers un Augšezers · Redzēt vairāk »
Avots
Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.
Jaunums!!: Ezers un Avots · Redzēt vairāk »
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Jaunums!!: Ezers un Azovas jūra · Redzēt vairāk »
Ņosa ezers
Ņosa ezers (arī Ņoss;,; Lvi ezers — lac Lwi) ir ezers Kamerūnā, Ziemeļrietumu reģionā.
Jaunums!!: Ezers un Ņosa ezers · Redzēt vairāk »
Bafina sala
Bafina sala jeb Bafina Zeme, arī Kikiktāluka (Qikiqtaaluk — ‘Ļoti liela sala’), ir sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Jaunums!!: Ezers un Bafina sala · Redzēt vairāk »
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Jaunums!!: Ezers un Baikāls · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Ezers un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Jaunums!!: Ezers un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »
Balvu novads
Balvu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Ezers un Balvu novads · Redzēt vairāk »
Bazalts
Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.
Jaunums!!: Ezers un Bazalts · Redzēt vairāk »
Beznoteces ezers
Beznoteces Eira ezers Austrāljā. Satelītuzņēmums ar izmainītu krāsu spektru. ''NASA's Earth Observatory'' Beznoteces ezers ir ezers, no kura nav ūdens noteces ne pa virszemi, ne pazemē.
Jaunums!!: Ezers un Beznoteces ezers · Redzēt vairāk »
Bolīvija
Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Ezers un Bolīvija · Redzēt vairāk »
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Jaunums!!: Ezers un Burtnieks · Redzēt vairāk »
Cieceres ezers
Cieceres ezers ir ezers Saldus novada Cieceres pagastā.
Jaunums!!: Ezers un Cieceres ezers · Redzēt vairāk »
Dīķis
Dīķis Polijā Dīķis (no viduslejasvācu, afrikandu: dīk vai vidusholandiešu: dijc) ir neliela ezeram līdzīga ūdenstilpe, kas atšķiras no ezera ar to, ka ir mākslīgi izveidota, lai uzkrātu stāvošu ūdeni.
Jaunums!!: Ezers un Dīķis · Redzēt vairāk »
Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums
Šajā sarakstā apkopoti Eiropas 50.
Jaunums!!: Ezers un Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Eitrofikācija
zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.
Jaunums!!: Ezers un Eitrofikācija · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Ezers un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Ezers un Erozija · Redzēt vairāk »
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Jaunums!!: Ezers un Etāns · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Ezers un Ezers · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Ezers un Fosfors · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Ezers un Gauja · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Ezers un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Hūrons
Hūrons ir viens no Lielajiem ezeriem uz ASV un Kanādas robežas.
Jaunums!!: Ezers un Hūrons · Redzēt vairāk »
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Jaunums!!: Ezers un Hektārs · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Ezers un Ieži · Redzēt vairāk »
Isikuls
Isikuls ir liels augstkalnu ezers Kirgizstānā.
Jaunums!!: Ezers un Isikuls · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Ezers un Jūra · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Ezers un Jēkabpils novads · Redzēt vairāk »
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Jaunums!!: Ezers un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Ezers un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Ezers un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kaņieris
Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.
Jaunums!!: Ezers un Kaņieris · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Ezers un Kalns · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Ezers un Kanāda · Redzēt vairāk »
Karību jūra
Karību jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē.
Jaunums!!: Ezers un Karību jūra · Redzēt vairāk »
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Jaunums!!: Ezers un Karsta process · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Ezers un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Krāterezers
Jaunzēlandē — ir krāterezers Krāterezers ir ezers, kas izveidojies ilgāku laiku neaktīva vulkāna krāterī vai kalderā.
Jaunums!!: Ezers un Krāterezers · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Ezers un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Jaunums!!: Ezers un Lagūna · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ezers un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ezeru uzskaitījums
Latvijas ezeru uzskaitījums uzrāda 141 Latvijas lielāko ezeru, kura virsmas platība pārsniedz 1 km2, izņemot zivju dīķus, un 20 Latvijas lielākos ezerus pēc to maksimālā dziļuma metros.
Jaunums!!: Ezers un Latvijas ezeru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lava
Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.
Jaunums!!: Ezers un Lava · Redzēt vairāk »
Līcis
Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Ezers un Līcis · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Ezers un Ledājs · Redzēt vairāk »
Liepājas ezers
Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Ezers un Liepājas ezers · Redzēt vairāk »
Limnoloģija
Limnoloģija (grieķu limne — "ezers" un logos — "pētīt") ir zinātnes nozare, kas pēta iekšzemes ūdenstilpes — gan sālsūdens, gan saldūdens, gan ezerus, gan upes, gan arī mākslīgi radītas ūdenstilpes.
Jaunums!!: Ezers un Limnoloģija · Redzēt vairāk »
Lopnūrs
Lopnūrs (arī Lobnors;, — Luóbù Pō) ir izsīcis sālsezers Ķīnā, veido nelielu sālsezeru un purvāju grupu.
Jaunums!!: Ezers un Lopnūrs · Redzēt vairāk »
Magma
Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.
Jaunums!!: Ezers un Magma · Redzēt vairāk »
Manitu ezers
Manitu ezers ir lielākais ezers uz Manitulinas salas Hūrona ezerā, Kanādā.
Jaunums!!: Ezers un Manitu ezers · Redzēt vairāk »
Manitulina
Manitulina (Manidoowaaling) ir Kanādai piederoša sala Hūrona ezerā.
Jaunums!!: Ezers un Manitulina · Redzēt vairāk »
Marakaibo ezers
Marakaibo ezers ir liels iesāļūdens ezers Venecuēlā.
Jaunums!!: Ezers un Marakaibo ezers · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Ezers un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mārs
Ukinrekas māri, Aļaska. Izveidojušies 10 dienas ilgā izvirdumā 1977. gadā, diametrs ap 300 m. Mārs (no vācu valodas dialekta Reinzemē-Pfalcā — sākotnēji apzīmēja ar ūdeni pildītu piltuves veida ieplaku, XIX gs. piedāvāts kā zinātnisks termins tā pašreizējā nozīmē) — plata, lēzena, apaļa vai ovāla krāterveida ieplaka, kas radusies freātiskā izvirdumā, t.i. gruntsūdenim saskaroties ar magmu.
Jaunums!!: Ezers un Mārs · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Ezers un Mēness · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Ezers un Mežs · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Ezers un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Ezers un Metāns · Redzēt vairāk »
Mezotrofs
Mezotrofs ir termins, kas raksturo ezeru attīstības stadiju.
Jaunums!!: Ezers un Mezotrofs · Redzēt vairāk »
Nāves jūra
Nāves jūra (Al Bahr al Mayyit,, Yam ha-Melakh — ‘Sāls jūra’) ir liels sālsezers ar ļoti sāļu ūdeni.
Jaunums!!: Ezers un Nāves jūra · Redzēt vairāk »
Neizīdles ezers
Neizīdles ezers, arī Fertē ezers (— ‘purva ezers’), ir otrs lielākais stepes zonas ezers Centrāleiropā.
Jaunums!!: Ezers un Neizīdles ezers · Redzēt vairāk »
Netillins
Netillins (no inuitu vārda netsilak, kas apzīmē pieaugušu roni) ir liels ezers Kanādā, Nunavutas teritorijā, Bafina salas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Ezers un Netillins · Redzēt vairāk »
Niedres
Niedres (Phragmites) ir segsēkļu grupas graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ezers un Niedres · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Ezers un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Ezers un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Pasaulē dziļākie ezeri
Šajā rakstā ir uzskaitīti pasaulē dziļākie ezeri.
Jaunums!!: Ezers un Pasaulē dziļākie ezeri · Redzēt vairāk »
Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers pēc tilpuma Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma ir saraksts, kurā ir uzskaitīti visi pasaules lielākie ezeri pēc tajos esošā ūdens tilpuma.
Jaunums!!: Ezers un Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma · Redzēt vairāk »
Pasaules lielāko ezeru saraksts
Sarakstā apkopoti 100 pasaules lielākie ezeri pēc platības.
Jaunums!!: Ezers un Pasaules lielāko ezeru saraksts · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Ezers un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Ezers un Purvs · Redzēt vairāk »
Rāmsara
Rāmsara ir pilsēta Irānā, Māzenderānas ostānā.
Jaunums!!: Ezers un Rāmsara · Redzēt vairāk »
Roja
Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā.
Jaunums!!: Ezers un Roja · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Ezers un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sarkanā jūra
Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku, vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē.
Jaunums!!: Ezers un Sarkanā jūra · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Ezers un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Sālsezers
Bonevilas sāls līdzenumi (ASV) - kādreizējais sāls ezers Sālsezers ir ezers, kura ūdenim ir augstāka sāļu (gk. nātrija hlorīds) un citu minerālu koncentrācija nekā vairumam ezeru.
Jaunums!!: Ezers un Sālsezers · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Ezers un Sērs · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Ezers un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Ezers un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Ezers un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Subglaciālais ezers
Divi subglaciāli ezeri Antarktīdā, NASA attēls, 2004. gads Subglaciālais ezers (zemledus ezers) ir ezers, kas ir pastāvīgi klāts ar ledu.
Jaunums!!: Ezers un Subglaciālais ezers · Redzēt vairāk »
Tangaņikas ezers
Tangaņikas ezers (Tanganyica) ir otrs lielākais ezers Āfrikā, tiek uzskatīts, ka tas ir otrs lielākais pasaulē pēc tilpuma un otrs dziļākais pasaulē pēc Baikāla.
Jaunums!!: Ezers un Tangaņikas ezers · Redzēt vairāk »
Taupo ezers
Taupo ezers ir lielākais ezers Jaunzēlandē un lielākais saldūdens ezers Okeānijā.
Jaunums!!: Ezers un Taupo ezers · Redzēt vairāk »
Tektonika
Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.
Jaunums!!: Ezers un Tektonika · Redzēt vairāk »
Tibeta
Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.
Jaunums!!: Ezers un Tibeta · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Ezers un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Titikakas ezers
Titikakas ezers (aimaru un) ir pasaulē augstākais komerciāli kuģojamais ezers — tā vidējais ūdens līmenis ir 3812 metrus virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Ezers un Titikakas ezers · Redzēt vairāk »
Torrensa ezers
Torrensa ezers ir liels beznoteces sālsezers Austrālijā, Dienvidaustrālijas štatā.
Jaunums!!: Ezers un Torrensa ezers · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Ezers un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Ezers un Upe · Redzēt vairāk »
Vecupe
Vecupes Aļaskā Vecupe ir ezera vai attekas veids, kas rodas tad, kad upes meandrs dabiskā ceļā ar upes sanesām tiek atdalīts no upes.
Jaunums!!: Ezers un Vecupe · Redzēt vairāk »
Vulastona ezers
Vulastona ezers ir liels ezers Kanādā, Saskačevanas provinces ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ezers un Vulastona ezers · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Ezers un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Ezers un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Ezers un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
