Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Aleksandrs I Batenbergs, Austrijas Impērija, Austroungārija, Bavārija, Boriss III, Bulgārijas Karaliste, Bulgārijas kņaziste, Cars, Katoļticība, Koburga, Osmaņu impērija, Otrais Balkānu karš, Pirmais Balkānu karš, Pirmais pasaules karš, Sabiedroto okupētā Vācija, Saksijas Koburgas un Gotas dzimta, Vācijas Impērija, Vīne.
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Bavārija · Redzēt vairāk »
Boriss III
Boriss III, pilnā vārdā Boriss Klements Roberts Marija Pijs Staņislavs Sakss-Koburgs-Gota; dzimis, miris), bija Bulgārijas karalistes cars laikaposmā starp abiem pasaules kariem un Otrā pasaules kara laikā. Sāka valdīt 24 gadu vecumā pēc tēva Ferdinanda I atteikšanās no troņa, saistībā ar Bulgārjas ārpolitiskajām neveiksmēm Otrā Balkānu kara un Pirmā pasaules kara laikā. Bulgārijas iekšpolitikā valdīja haoss un uzbrukumi gan no kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem. Spēlēja nelielu lomu gan Aleksandra Stamboļijska, gan Aleksandra Cankova diktatūras laikā. 1934. gada 19. maijā notika militārs apvērsums un tika nodibināta Borisa III vienpersoniska vara. XX gadsimta trīsdesmitajos gados tuvinājās Vācijai un kļuva par tās sabiedroto Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā, sadarbojoties ar Vāciju, Bulgārija ieguva daļu no Dobružas, bet pēc Dienvidslāvijas karalistes un Grieķijas Karalistes sakāves, atguva Maķedonijas daļas, kas tika zaudētas 1919. gada Neijī līguma rezultātā. Boriss III atteicās pieteikt karu PSRS un sūtīt turp bulgāru karaspēku, kā arī izglāba 50 000 Bulgārijas ebreju, nosūtot tos sabiedriskos darbos. Boriss III pēkšņi mira 1943. gadā, dažas dienas pēc atgriešanās no tikšanās ar Ādolfu Hitleru, oficiāli no infarkta. Baumo, ka Boriss III ir noindēts, tomēr vairums pētnieku sliecas domāt, ka oficiālā versija ir patiesa. Pēc Borisa III nāves par Bulgārijas caru kļuva viņa sešgadīgais dēls Simeons II (XXI gadsimta sākumā viņš tika ievēlēts par Bulgārijas premjerministru). Iesākumā tika apglabāts Rilas klosterī. 1944. gadā komunististiski noskaņotā valdība pārapbedīja Borisa III mirstīgās atliekas karaliskās Vranas pils kapellā, bet vēlākos laikos vēlreiz pārapbedīja nezināmā vietā.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Boriss III · Redzēt vairāk »
Bulgārijas Karaliste
Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Bulgārijas kņaziste
Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Bulgārijas kņazistes robežas pēc Berlīnes kongresa Bulgārijas kņaziste bija faktiski neatkarīga, bet juridiski Osmaņu impērijas vasaļvalsts, kas izveidojās 1878.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Bulgārijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Cars · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Koburga
Koburga ir pilsēta Vācijā, Bavārijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Koburga · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais Balkānu karš
Otrais Balkānu karš bija militārs konflikts, kurš sākās 1913.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Otrais Balkānu karš · Redzēt vairāk »
Pirmais Balkānu karš
Bulgāru karavīru uzbrukums turku pozīcijām. Pirmais Balkānu karš bija karš, kurā Balkānu savienības valstis Bulgārijas karaliste, Grieķijas Karaliste, Serbijas karaliste un Melnkalnes Karaliste no līdz karoja pret Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Pirmais Balkānu karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Sabiedroto okupētā Vācija
Visu Vācijas teritoriju sabiedrotie militāri okupēja kopš Berlīnes deklarācijas pasludināšanas 1945.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Sabiedroto okupētā Vācija · Redzēt vairāk »
Saksijas Koburgas un Gotas dzimta
Saksijas Koburgas un Gotas hercogu ģerbonis. Saksijas Koburgas un Gotas hercogiste (gaiši zaļā krāsā) 1910. gada Tīringenes kartē. Saksijas Koburgas un Gotas dzimta ir Eiropas valdnieku dzimta (Vetinas dzimtas atzars), kas cēlusies no Saksijas Koburgas un Gotas hercogiem un kļuvusi par Beļģijas (no 1830), Portugāles (1853–1910), Bulgārijas (1887–1946) un Apvienotās Karalistes (no 1901) valdniekiem.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Saksijas Koburgas un Gotas dzimta · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota un Vīne · Redzēt vairāk »
