Līdzības starp Fimbulheimens un Mīliga-Hofmaņa kalni
Fimbulheimens un Mīliga-Hofmaņa kalni ir 11 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Antarktīda, Fimbulisens, Jēkulkirhja, Jelsvika kalni, Karalienes Modas Zeme, Norvēģija, Orvina kalni, Polārstacija, Princeses Martas krasts, Tora (polārstacija), Vācija.
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Antarktīda un Fimbulheimens · Antarktīda un Mīliga-Hofmaņa kalni ·
Fimbulisens
Fimbulisens, arī Fimbula šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Fimbulheimens un Fimbulisens · Fimbulisens un Mīliga-Hofmaņa kalni ·
Jēkulkirhja
Jēkulkirhja ir ar sniegu un ledu klāts kalns Antarktīdā, Mīliga-Hofmaņa kalnu grēdas un Fimbulheimena augstākā virsotne.
Fimbulheimens un Jēkulkirhja · Jēkulkirhja un Mīliga-Hofmaņa kalni ·
Jelsvika kalni
Jelsvika kalni ir ap 60 km gara un līdz 30 km plata dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā orientēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Fimbulheimens un Jelsvika kalni · Jelsvika kalni un Mīliga-Hofmaņa kalni ·
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Fimbulheimens un Karalienes Modas Zeme · Karalienes Modas Zeme un Mīliga-Hofmaņa kalni ·
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Fimbulheimens un Norvēģija · Mīliga-Hofmaņa kalni un Norvēģija ·
Orvina kalni
Orvina kalni ir ap 125 km garš un ap 40 km plats austrumu—rietumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 200 km no okeāna piekrastes Princeses Astridas un Princeses Martas krastos.
Fimbulheimens un Orvina kalni · Mīliga-Hofmaņa kalni un Orvina kalni ·
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Fimbulheimens un Polārstacija · Mīliga-Hofmaņa kalni un Polārstacija ·
Princeses Martas krasts
Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.
Fimbulheimens un Princeses Martas krasts · Mīliga-Hofmaņa kalni un Princeses Martas krasts ·
Tora (polārstacija)
Tora ir Norvēģijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Fimbulheimens un Tora (polārstacija) · Mīliga-Hofmaņa kalni un Tora (polārstacija) ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Fimbulheimens un Mīliga-Hofmaņa kalni ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Fimbulheimens un Mīliga-Hofmaņa kalni
Salīdzinājums starp Fimbulheimens un Mīliga-Hofmaņa kalni
Fimbulheimens ir 22 attiecības, bet Mīliga-Hofmaņa kalni ir 14. Tā kā viņi ir kopīgs 11, Jaccard indekss ir 30.56% = 11 / (22 + 14).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Fimbulheimens un Mīliga-Hofmaņa kalni. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: