36 attiecības: Anatomija, Asku sēnes, Augi, Augkopība, Augu aizsardzība, Augu fizioloģija, Augu hormoni, Baktērijas, Baltais āmulis, Bazīdijsēnes, Bezdzimumvairošanās, Cista (mikrobioloģija), Dzimumvairošanās, Epidemioloģija, Graudzāles, Koksne, Kukaiņi, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Mikoloģija, Mikrobioloģija, Mugurkaulnieki, Nematodes, Olbaltumvielas, Parazītiskie augi, Ribonukleīnskābe, Sēne, Sēnes, Selekcija, Slimība, Sporas, Subtropu josla, Toksīns, Tropu josla, Vīruss, Vienšūņi.
Anatomija
Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Anatomija · Redzēt vairāk »
Asku sēnes
Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Asku sēnes · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Augi · Redzēt vairāk »
Augkopība
tomāti, kas tiek audzēti ar hidroponikas metodi presētos salmu blāķos Augkopība ir lauksaimniecības pamatnozare, kurā nodarbojas ar dažādu gan pārtikā, gan arī lopkopībā, rūpniecībā un citās saimniecības nozarēs izmantojamu kultūraugu audzēšanu.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Augkopība · Redzēt vairāk »
Augu aizsardzība
Augu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Augu aizsardzība · Redzēt vairāk »
Augu fizioloģija
Augu fizioloģija ir zinātnes apakšnozare, kas pēta augu organismu dzīvības procesu vispārējās likumsakarības un to izmaiņas atkarībā no vides apstākļiem, t.i., asimilācijas un disimilācijas procesus, kas nodrošina augu augšanu, attīstību un vairošanos - fotosintēzi, elpošanu, ūdens un minerālvielu uzņemšanu un to virzību, ziedēšanu un sēklražošanu, kā arī dažādu vielu biosintēzi un uzkrāšanos.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Augu fizioloģija · Redzēt vairāk »
Augu hormoni
Augu hormoni jeb fitohormoni (fito — 'augs' un ορμόνη — 'ierosināt') ir mazmolekulāras organiskas vielas, kas zemās koncentrācijās augos pilda specifisku regulējošu funkciju.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Augu hormoni · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Baltais āmulis
Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Baltais āmulis · Redzēt vairāk »
Bazīdijsēnes
Bazīdijsēnes (Basidiomycota) ir liels sēņu valsts nodalījums, kas apvieno sēnes, kurām sporas veidojas uz bazīdijām.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Bazīdijsēnes · Redzēt vairāk »
Bezdzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās procesa shēma Bezdzimumvairošanās jeb binārā dalīšanās ir vairošanās process, kurā nepieciešams tikai viens vecākorganisms.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Bezdzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Cista (mikrobioloģija)
Amēbas ''Entamoeba histolytica'' cista Mikrobioloģijā cista ir mikroorganisma (vienšūņa, baktērijas) miera stadija vai anabiotiska forma, kas palīdz organismam izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Cista (mikrobioloģija) · Redzēt vairāk »
Dzimumvairošanās
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimumvairošanās ir vairošanās veids, kad organisma pēcnācēju radīšanai ir vajadzīgas divas gametas — olšūna un spermatozoīds.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Dzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Epidemioloģija
Emidemioloģija ir zinātne, kas pēta infekcijas slimību izcelšanās un izplatīšanās likumsakarības, kā arī to apkarošanas iespējas.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Epidemioloģija · Redzēt vairāk »
Graudzāles
Graudzāles var būt.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Graudzāles · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Koksne · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts
Bioloģijas institūta vēsturiskā ēka Salaspilī Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts (LU BI) ir Latvijas Universitātes akadēmiskā pamatstruktūrvienība, kurā veic zinātniskus pētījumus dažādās bioloģijas jomās.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts · Redzēt vairāk »
Mikoloģija
''Coprinopsis phlyctidospora (Romagn.)'' Zaķu tintene Mikoloģija (no sengrieķu: μύκης (mikēs) — 'sēne' un λογία (logíā) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta sēnes, to sistemātiku, taksonomiju, fizioloģiju, ekoloģiju, bioloģiju un bioķīmiju.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Mikoloģija · Redzēt vairāk »
Mikrobioloģija
Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Mikrobioloģija · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Nematodes · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Parazītiskie augi
Viju ģints (''Cuscuta'') parazītiskais augs uz akācijas (''Acacia'') Parazītiskie augi ir tādi augi, kas ir pielāgojušies baroties heterotrofi, t.i., tie kādu daļu vai pat visas dzīvības procesiem nepieciešamās vielas saņem no cita auga.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Parazītiskie augi · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Sēne · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Sēnes · Redzēt vairāk »
Selekcija
Selekcija ir augu un dzīvnieku sugu mērķtiecīga pārveidošana un šķirņu veidošana.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Selekcija · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Slimība · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Sporas · Redzēt vairāk »
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Subtropu josla · Redzēt vairāk »
Toksīns
Toksīns (τοξικός (toxikos) — indīgs) ir bioloģiskas izcelsmes inde.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Toksīns · Redzēt vairāk »
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Tropu josla · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Fitopatoloģija un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Augu patoloģija, Augu slimība, Augu slimības, Fitopataloģija.