Fizika un Gravitācija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Fizika un Gravitācija

Fizika vs. Gravitācija

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā. Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Alberts Einšteins un Fizika · Alberts Einšteins un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Aristotelis un Fizika · Aristotelis un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Fizika un Īzaks Ņūtons · Gravitācija un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Dabas filozofijas matemātiskie principi

"Dabas filozofijas matemātiskie principi", bieži lietots saīsinātais nosaukums "Principi" (Principia), ir no trim grāmatām sastāvošs Īzaka Ņūtona darbs.

Dabas filozofijas matemātiskie principi un Fizika · Dabas filozofijas matemātiskie principi un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Elektromagnētisms un Fizika · Elektromagnētisms un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Elementārdaļiņa un Fizika · Elementārdaļiņa un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Fizika un Fizikāls ķermenis · Fizikāls ķermenis un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Fundamentālā mijiedarbība

Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.

Fizika un Fundamentālā mijiedarbība · Fundamentālā mijiedarbība un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Fizika un Gaisma · Gaisma un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Fizika un Galileo Galilejs · Galileo Galilejs un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Fizika un Laiks · Gravitācija un Laiks · Redzēt vairāk »

Laiktelpa

Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.

Fizika un Laiktelpa · Gravitācija un Laiktelpa · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija (no  — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Fizika un Matērija · Gravitācija un Matērija · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Fizika un Mēness · Gravitācija un Mēness · Redzēt vairāk »

Mehānika

Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.

Fizika un Mehānika · Gravitācija un Mehānika · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Fizika un Melnais caurums · Gravitācija un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Ptolemajs

Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.

Fizika un Ptolemajs · Gravitācija un Ptolemajs · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Fizika un Saule · Gravitācija un Saule · Redzēt vairāk »

Telpa

Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Fizika un Telpa · Gravitācija un Telpa · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Fizika un Zeme · Gravitācija un Zeme · Redzēt vairāk »