Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Atommasas vienība, Avogadro skaitlis, Ķermenis, Elektriskā konstante, Elektriskā pretestība, Elektrons, Evolūcija, Gaismas ātrums, Gravitācijas konstante, Laiks, Magnētiskā konstante, Mērvienība, Neitrons, Pasaule, Planka konstante, Protons, Sīkstruktūras konstante, Stefana—Bolcmaņa konstante, Teorētiskā fizika, Vakuums, Visums.
Atommasas vienība
Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »
Avogadro skaitlis
Avogadro skaitlis ir atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Avogadro skaitlis · Redzēt vairāk »
Ķermenis
Ķermenis var būt.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Ķermenis · Redzēt vairāk »
Elektriskā konstante
Elektriskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Elektriskā konstante · Redzēt vairāk »
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Elektriskā pretestība · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Elektrons · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Gravitācijas konstante
Ņūtona vispasaules gravitācijas likumā Gravitācijas konstante G ir viena no universālajām fizikālajām konstantēm.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Gravitācijas konstante · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Laiks · Redzēt vairāk »
Magnētiskā konstante
Magnētiskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Magnētiskā konstante · Redzēt vairāk »
Mērvienība
Mērvienība ir izvēlēta kāda mērāma lieluma vērtība, kurai mērīšanas procesā noskaidro, cik reižu tā ietilpst mērāmajā lielumā.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Mērvienība · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Neitrons · Redzēt vairāk »
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Pasaule · Redzēt vairāk »
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Planka konstante · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Protons · Redzēt vairāk »
Sīkstruktūras konstante
Sīkstruktūras konstante ir fundamentālā fizikas konstante, kas raksturo elektromagnētiskās mijiedarbības spēku.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Sīkstruktūras konstante · Redzēt vairāk »
Stefana—Bolcmaņa konstante
Stefana—Bolcmaņa konstante (σ) ir fundamentāla fizikāla konstante, kas ietilpst likumā, kurš nosaka absolūti melna ķermeņa integrālo emitētspēju.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Stefana—Bolcmaņa konstante · Redzēt vairāk »
Teorētiskā fizika
Tārpejas vizualizācija — lai arī tā nekad nav novērota, matemātiskie modeļi un zinātniskās teorijas paredz tās pastāvēšanu Teorētiskā fizika ir fizikas apakšnozare, kurā tiek izstrādāti dabas parādību, kā arī to risināšanas matemātiskie modeļi.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Teorētiskā fizika · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Vakuums · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Fizikāla konstante un Visums · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fizikas konstantes, Fizikālā konstante, Fizikālās konstantes.
