Satura rādītājs
34 attiecības: Amonjaks, Atomskaitlis, Aukstumnesējs, Blīvums, Cēlgāzes, Elektronegativitāte, Fluorūdeņražskābe, Fluorūdeņradis, Franču valoda, Freoni, Gaiss, Gāze, Halogēni, Inde, Izotops, Kompleksie savienojumi, Kubiskā singonija, Latīņu valoda, Molekula, Nemetāli, Normāli apstākļi, Oksidēšanas pakāpe, Oksidētājs, Ozona slānis, Platīns, Polimēri, Politetrafluoretilēns, Sāļi, Sēra heksafluorīds, Skābeklis, Urāna heksafluorīds, Urāns (elements), Vērtība (ķīmija), Vienkārša viela.
- Halogēni
- Oksidētāji
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Skatīt Fluors un Amonjaks
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Skatīt Fluors un Atomskaitlis
Aukstumnesējs
Baloni ar aukstumnesējiem Aukstumnesējs, aukstuma aģents jeb dzesētājviela ir aukstummašīnas darba viela (ķermenis), kura atkarībā no sava agregātstāvokļa virstot, iztvaikojot, kūstot vai sublimējoties saņem siltumu no dzesējamā ķermeņa un pēc tam, tiekot saspiestai, atdod siltumu dzesējošajai videi.
Skatīt Fluors un Aukstumnesējs
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Fluors un Blīvums
Cēlgāzes
Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.
Skatīt Fluors un Cēlgāzes
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Skatīt Fluors un Elektronegativitāte
Fluorūdeņražskābe
Fluorūdeņražskābe ir fluorūdeņraža ūdens šķīdums.
Skatīt Fluors un Fluorūdeņražskābe
Fluorūdeņradis
Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds (HF) ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
Skatīt Fluors un Fluorūdeņradis
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Fluors un Franču valoda
Freoni
Trihlorfluormetāna molekulas modelis Freoni (no angļu prečuzīmes Freon), ir fluoru saturoši organiski savienojumi, kas pieder pie halogēnalkāniem - galvenokārt metāna un etāna atvasinājumiem.
Skatīt Fluors un Freoni
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Fluors un Gaiss
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Fluors un Gāze
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Skatīt Fluors un Halogēni
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Skatīt Fluors un Inde
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Fluors un Izotops
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Skatīt Fluors un Kompleksie savienojumi
Kubiskā singonija
Kristalogrāfijā kubiskā singonija (izometriskā singonija) ir viena no 7 singonijām.
Skatīt Fluors un Kubiskā singonija
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Fluors un Latīņu valoda
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Fluors un Molekula
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Skatīt Fluors un Nemetāli
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Skatīt Fluors un Normāli apstākļi
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Skatīt Fluors un Oksidēšanas pakāpe
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Skatīt Fluors un Oksidētājs
Ozona slānis
Ozona slāņa biezuma izmaiņas virs Antarktīdas no 1957. līdz 2001. gadam Ozona slānis, arī ozonosfēra, ir Zemes atmosfēras slānis, kas satur relatīvi daudz ozona (O3).
Skatīt Fluors un Ozona slānis
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Skatīt Fluors un Platīns
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Skatīt Fluors un Polimēri
Politetrafluoretilēns
Politetrafluoretilēns ir polimērs, kas sastāv tikai no oglekļa un fluora.
Skatīt Fluors un Politetrafluoretilēns
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Fluors un Sāļi
Sēra heksafluorīds
Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Skatīt Fluors un Sēra heksafluorīds
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Fluors un Skābeklis
Urāna heksafluorīds
Urāna heksafluorīds (UF6) ir sešvērtīgā urāna un fluorūdeņražskābes sāls.
Skatīt Fluors un Urāna heksafluorīds
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Skatīt Fluors un Urāns (elements)
Vērtība (ķīmija)
Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).
Skatīt Fluors un Vērtība (ķīmija)
Vienkārša viela
fosfora alotropiskās modifikācijas Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.
Skatīt Fluors un Vienkārša viela
Skatīt arī
Halogēni
Oksidētāji
- 1,4-benzohinons
- Amonija dihromāts
- Amonija nitrāts
- Amonija nitrīts
- Broms
- Fluors
- Fēlinga šķīdums
- Hlors
- Jods (elements)
- Kālija dihromāts
- Kālija heksacianoferāts(III)
- Kālija hromāts
- Kālija permanganāts
- Nātrija hipohlorīts
- Nātrija hlorāts
- Nātrija nitrāts
- Nātrija peroksīds
- Nātrija superoksīds
- Oksidētājs
- Ozons
- Perhlorāti
- Skābeklis
- Sudraba nitrāts
- Svina nitrāts
- Tollensa reaģents
- Vanādija(V) oksīds
- Ūdeņraža peroksīds
Zināms kā Flors.