Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Dāņi, Emajegi, Falkenas klosteris, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Hermans Balke, Igauņi, Jervas apriņķis, Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229), Karagājiens uz Nalseni (1235), Karagājiens uz Zemgali (1228), Krievi, Lietuvieši, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Rusova Livonijas hronika, Sakši, Saksija, Saksija-Anhalte, Saules kauja, Sāmsala, Tallina, Tartu, Venno, Viljandi, Zobenbrāļu Ordeņa mestri, Zobenbrāļu ordenis.
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Folkvins un Dāņi · Redzēt vairāk »
Emajegi
Emajegi ir upe Igaunijā, kas iztek no Vertsjerva un ietek Peipusa ezerā.
Jaunums!!: Folkvins un Emajegi · Redzēt vairāk »
Falkenas klosteris
Falkenas klosteris jeb Kerknas klosteris bija ap 1233.
Jaunums!!: Folkvins un Falkenas klosteris · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Jaunums!!: Folkvins un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Jaunums!!: Folkvins un Hermans Balke · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Folkvins un Igauņi · Redzēt vairāk »
Jervas apriņķis
Jervas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Folkvins un Jervas apriņķis · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zobenbrāļu ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes ziemeļaustrumu daļā 1229.
Jaunums!!: Folkvins un Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Nalseni (1235)
Karagājiens uz Nalseni notika 1235.
Jaunums!!: Folkvins un Karagājiens uz Nalseni (1235) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1228.
Jaunums!!: Folkvins un Karagājiens uz Zemgali (1228) · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Folkvins un Krievi · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Folkvins un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Folkvins un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Folkvins un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Folkvins un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Folkvins un Sakši · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Folkvins un Saksija · Redzēt vairāk »
Saksija-Anhalte
Saksija-Anhalte ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Folkvins un Saksija-Anhalte · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Folkvins un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Folkvins un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Folkvins un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Folkvins un Tartu · Redzēt vairāk »
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Jaunums!!: Folkvins un Venno · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Folkvins un Viljandi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
* Venno (1204 - 1209).
Jaunums!!: Folkvins un Zobenbrāļu Ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Folkvins un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
