73 attiecības: Adenozīntrifosforskābe, Alķīmiķis atklāj fosforu, Alķīmija, Alkoholisms, Alumīnija hidroksīdi, Antuāns Lavuazjē, Arābi, Atomskaitlis, Baltijas jūra, D vitamīns, Dezoksiribonukleīnskābe, Disproporcionēšanās, Dzintars, Eitrofikācija, Filozofu akmens, Fosfāti, Fosfīns, Fosfora(V) oksīds, Fosforskābes, Gaļa, Grafīts, Halogēni, Hamburga, Herbicīdi, Hidroksilapatīts, Hlorīdi, Insekticīdi, Izkārnījumi, Izotops, Kalcija fosfāts, Kalcijs, Kauls, Kondensēšanās, Latvija, Maize, Mēslojums, Metāli, Minerāls, Nervu sistēma, Oglekļa monoksīds, Ogleklis, Oksīdi, Oksidēšanas pakāpe, Oksidētājs, Orbitāļu hibridizācija, Orbitāle, Ortofosforskābe, Plastmasas, Polimēri, Pusvadītājs, ..., Reducētājs, Roberts Boils, Sāļi, Sērkociņš, Sērogleklis, Sērs, Sērskābe, Siers, Silīcija dioksīds, Sirds, Skābeklis, Skelets, Slāpeklis, Sublimācija (fizika), Vaski, Vērtība (ķīmija), Zarnas, Zemes garoza, Zobi, 12. gadsimts, 1669. gads, 1680. gads, 1693. gads. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.
Jaunums!!: Fosfors un Adenozīntrifosforskābe · Redzēt vairāk »
Alķīmiķis atklāj fosforu
Alķīmiķis atklāj fosforu ir angļu gleznotāja Džozefa Raita no Dārbi glezna, ko viņš sākotnēji pabeidza 1771.
Jaunums!!: Fosfors un Alķīmiķis atklāj fosforu · Redzēt vairāk »
Alķīmija
fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.
Jaunums!!: Fosfors un Alķīmija · Redzēt vairāk »
Alkoholisms
džina lietošanas sekas Alkoholisms ir slimīga tieksme, kurai raksturīga bieža un nekontrolējama alkohola lietošana.
Jaunums!!: Fosfors un Alkoholisms · Redzēt vairāk »
Alumīnija hidroksīdi
Alumīnija hidroksīdi ir amorfas vai kristāliskas vielas ar mainīgu sastāvu, kuras bieži apraksta ar formulu Al(OH)3.
Jaunums!!: Fosfors un Alumīnija hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Antuāns Lavuazjē
Antuāns Lorāns Lavuazjē (dzimis Parīzē, miris Parīzē) bija franču ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas pamatlicēju.
Jaunums!!: Fosfors un Antuāns Lavuazjē · Redzēt vairāk »
Arābi
Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.
Jaunums!!: Fosfors un Arābi · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Fosfors un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Fosfors un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
D vitamīns
Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.
Jaunums!!: Fosfors un D vitamīns · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Fosfors un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Disproporcionēšanās
Disproporcionēšanās ir ķīmiska reakcija, kuras laikā vienas vielas molekulas reaģē savā starpā, rodoties divu citu vielu molekulām.
Jaunums!!: Fosfors un Disproporcionēšanās · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Fosfors un Dzintars · Redzēt vairāk »
Eitrofikācija
zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.
Jaunums!!: Fosfors un Eitrofikācija · Redzēt vairāk »
Filozofu akmens
Džozefa Raita glezna) Filozofu akmens ir noslēpumaina viela, kas pēc alķīmiķu domām ir spējīga parastos metālus (piemēram, dzīvsudrabu) pārvērst zeltā vai sudrabā.
Jaunums!!: Fosfors un Filozofu akmens · Redzēt vairāk »
Fosfāti
Fosfāta jons Fosfāti ir fosforskābes sāļi.
Jaunums!!: Fosfors un Fosfāti · Redzēt vairāk »
Fosfīns
Fosfīns (PH3) ir bezkrāsaina, indīga gāze.
Jaunums!!: Fosfors un Fosfīns · Redzēt vairāk »
Fosfora(V) oksīds
Fosfora(V) oksīds jeb fosfora pentoksīds (P4O10) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela, kuru iegūst, sadedzinot fosforu.
Jaunums!!: Fosfors un Fosfora(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Fosforskābes
Fosforskābes ir fosforu un skābekli saturošas skābes.
Jaunums!!: Fosfors un Fosforskābes · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Fosfors un Gaļa · Redzēt vairāk »
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Jaunums!!: Fosfors un Grafīts · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Fosfors un Halogēni · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Fosfors un Hamburga · Redzēt vairāk »
Herbicīdi
Herbicīdi (— ‘zālaugs’, ‘nezāle’, -cida — ‘galinātājs’) ir ķīmiskās vielas, kuras izmanto nevēlamu augu, nezāļu apkarošanai, iznīcināšanai.
Jaunums!!: Fosfors un Herbicīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksilapatīts
Hidroksilapatīts (Ca5(PO4)3(OH)) ir minerāls.
Jaunums!!: Fosfors un Hidroksilapatīts · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Fosfors un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Insekticīdi
rīsu lauku Insekticīdi (no — 'kukaiņi' un — 'nogalinu') ir pesticīdi, ko izmanto kukaiņu apkarošanai un iznīcināšanai.
Jaunums!!: Fosfors un Insekticīdi · Redzēt vairāk »
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Jaunums!!: Fosfors un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Fosfors un Izotops · Redzēt vairāk »
Kalcija fosfāts
Kalcija fosfāts ir kalcija un fosforskābes sāls ar ķīmisko formulu Ca3(PO4)2.
Jaunums!!: Fosfors un Kalcija fosfāts · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Fosfors un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Fosfors un Kauls · Redzēt vairāk »
Kondensēšanās
Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.
Jaunums!!: Fosfors un Kondensēšanās · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Fosfors un Latvija · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Fosfors un Maize · Redzēt vairāk »
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Jaunums!!: Fosfors un Mēslojums · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Fosfors un Metāli · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Fosfors un Minerāls · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Fosfors un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Fosfors un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Fosfors un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Fosfors un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Jaunums!!: Fosfors un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Jaunums!!: Fosfors un Oksidētājs · Redzēt vairāk »
Orbitāļu hibridizācija
Dažādi orbitāļu hibridizācijas veidi oglekļa atomā Orbitāļu hibridizācija ir enerģētiski izdevīgs process, kad molekulas centrālajā atomā dažāda veida atomārās orbitāles savā starpā kombinējas, veidojot jaunas, citas formas orbitāles ar vienādu formu un enerģiju.
Jaunums!!: Fosfors un Orbitāļu hibridizācija · Redzēt vairāk »
Orbitāle
Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.
Jaunums!!: Fosfors un Orbitāle · Redzēt vairāk »
Ortofosforskābe
Ortofosforskābe (H3PO4) pieder pie fosfora(V) savienojumiem - fosforskābēm un ir vispazīstamākā no tām.
Jaunums!!: Fosfors un Ortofosforskābe · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Fosfors un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Jaunums!!: Fosfors un Polimēri · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Fosfors un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Jaunums!!: Fosfors un Reducētājs · Redzēt vairāk »
Roberts Boils
Roberts Boils (dzimis, miris) bija britu dabaszinātnieks, dabas filozofs, ķīmiķis, fiziķis, izgudrotājs un zinātnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikā un ķīmijā.
Jaunums!!: Fosfors un Roberts Boils · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Fosfors un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sērkociņš
Sērkociņi, no kuriem viens jau ir izdedzis Sērkociņš ir stienītis, kas izgatavots no viegli degoša materiāla (parasti koka) un kura vienā galā ir īpaši viegli uzliesmojoša galviņa, kas kalpo uguns iegūšanai.
Jaunums!!: Fosfors un Sērkociņš · Redzēt vairāk »
Sērogleklis
Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums.
Jaunums!!: Fosfors un Sērogleklis · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Fosfors un Sērs · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Fosfors un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Siers
Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.
Jaunums!!: Fosfors un Siers · Redzēt vairāk »
Silīcija dioksīds
Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.
Jaunums!!: Fosfors un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Fosfors un Sirds · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Fosfors un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Fosfors un Skelets · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Fosfors un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Sublimācija (fizika)
Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi.
Jaunums!!: Fosfors un Sublimācija (fizika) · Redzēt vairāk »
Vaski
cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.
Jaunums!!: Fosfors un Vaski · Redzēt vairāk »
Vērtība (ķīmija)
Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).
Jaunums!!: Fosfors un Vērtība (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Fosfors un Zarnas · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Fosfors un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Fosfors un Zobi · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Fosfors un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
1669. gads
1669.
Jaunums!!: Fosfors un 1669. gads · Redzēt vairāk »
1680. gads
1680.
Jaunums!!: Fosfors un 1680. gads · Redzēt vairāk »
1693. gads
1693.
Jaunums!!: Fosfors un 1693. gads · Redzēt vairāk »