Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Fotons

Indekss Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

34 attiecības: Alberts Einšteins, Atoma kodols, Atoms, Bozoni, Eksperiments, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētiskais lauks, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētisko viļņu skala, Elektromagnētisms, Elektrons, Elementārdaļiņa, Elementārdaļiņu fizika, Enerģija, Fizika, Gaisma, Gaismas ātrums, Gaismas laušana, Gravitācija, Interference, Kvants, Kvantu mehānika, Lēca, Maksvela vienādojumi, Masa, Metrs, Paātrinājums, Sekunde, Spins, Standartmodelis, Starojums, Viļņi, Viela, Vispārīgā relativitātes teorija.

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Fotons un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Fotons un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Fotons un Atoms · Redzēt vairāk »

Bozoni

Elementārdaļiņu "standartmodelis". Bozoni (no indiešu fiziķa Šatjendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.

Jaunums!!: Fotons un Bozoni · Redzēt vairāk »

Eksperiments

Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.

Jaunums!!: Fotons un Eksperiments · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Fotons un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskais lauks

Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.

Jaunums!!: Fotons un Elektromagnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskais starojums

magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.

Jaunums!!: Fotons un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisko viļņu skala

Elektromagnētisko viļņu skala ir elektromagnētisko viļņu sakārtojums pēc viļņa garuma vai viļņa svārstību frekvences.

Jaunums!!: Fotons un Elektromagnētisko viļņu skala · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Jaunums!!: Fotons un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Fotons un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Fotons un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņu fizika

Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.

Jaunums!!: Fotons un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Fotons un Enerģija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Fotons un Fizika · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Fotons un Gaisma · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Fotons un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Gaismas laušana

Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.

Jaunums!!: Fotons un Gaismas laušana · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Fotons un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Interference

Zaļais un zilais vilnis ceļo pretējos virzienos, to interference ir sarkanais vilnis Interference ir viļņu (mehānisko, elektromagnētisko u.c.) pārklāšanās telpā un savstarpējā mijiedarbība.

Jaunums!!: Fotons un Interference · Redzēt vairāk »

Kvants

Kvants (no  — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.

Jaunums!!: Fotons un Kvants · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Fotons un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Lēca

Lēca. Optikā lēca ir dzidrs ķermenis, parasti stikla, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas (sfēriskas, cilindriskas utt.) lauzējvirsmas.

Jaunums!!: Fotons un Lēca · Redzēt vairāk »

Maksvela vienādojumi

Fizikā Maksvela vienādojumi ir četru diferenciālvienādojumu sistēma, kas apraksta elektromagnētisko lauku vakuumā.

Jaunums!!: Fotons un Maksvela vienādojumi · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Fotons un Masa · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Fotons un Metrs · Redzēt vairāk »

Paātrinājums

Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.

Jaunums!!: Fotons un Paātrinājums · Redzēt vairāk »

Sekunde

Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.

Jaunums!!: Fotons un Sekunde · Redzēt vairāk »

Spins

Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.

Jaunums!!: Fotons un Spins · Redzēt vairāk »

Standartmodelis

Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Fotons un Standartmodelis · Redzēt vairāk »

Starojums

Starojums, arī radiācija (no  — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.

Jaunums!!: Fotons un Starojums · Redzēt vairāk »

Viļņi

Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

Jaunums!!: Fotons un Viļņi · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Fotons un Viela · Redzēt vairāk »

Vispārīgā relativitātes teorija

Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.

Jaunums!!: Fotons un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fotoni.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »