10 attiecības: Aknu ciroze, Austrijas Impērija, Ļubļana, Hābsburgu monarhija, Kraņa, Romantisms, Slovēņu valoda, Slovēnija, Vīnes Universitāte, 19. gadsimts.
Aknu ciroze
Aknu ciroze, pēc Pasaules Veselības organizācijas apzīmējuma, ir neatgriezenisks difūzs process, kas raksturojas ar fibrozi un normālas aknu struktūras transformāciju ar mezglu veidošanos.
Jaunums!!: France Prešerens un Aknu ciroze · Redzēt vairāk »
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Jaunums!!: France Prešerens un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »
Ļubļana
Ļubļana ir Slovēnijas galvaspilsēta, kā arī tās galvenais finanšu un kultūras centrs.
Jaunums!!: France Prešerens un Ļubļana · Redzēt vairāk »
Hābsburgu monarhija
Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.
Jaunums!!: France Prešerens un Hābsburgu monarhija · Redzēt vairāk »
Kraņa
Kraņa ir pilsēta Slovēnijas ziemeļrietumos, Goreņskas reģionā.
Jaunums!!: France Prešerens un Kraņa · Redzēt vairāk »
Romantisms
"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.
Jaunums!!: France Prešerens un Romantisms · Redzēt vairāk »
Slovēņu valoda
Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.
Jaunums!!: France Prešerens un Slovēņu valoda · Redzēt vairāk »
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: France Prešerens un Slovēnija · Redzēt vairāk »
Vīnes Universitāte
Vīnes Universitāte ir Austrijas lielākā universitāte, kas atrodas tās galvaspilsētā Vīnē.
Jaunums!!: France Prešerens un Vīnes Universitāte · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: France Prešerens un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »