Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Francija un Francijas vēsture
Francija un Francijas vēsture ir 95 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Absolūtisms, Akvitānija, Alžīrijas neatkarības karš, Alemaņi, Alpi, Amerikas Savienotās Valstis, Antonijs Pijs, Apvienotā Karaliste, Ariānisms, Avāri (senie), Šarls de Golls, Bavārija, Bordo, Bretaņa, Burboni, Burgundi, Centrāleiropa, Donava, Elzasa, Feniķija, Franču Indoķīna, Franču valoda, Francijas Otrā impērija, Francijas Piektā republika, Francijas Pirmā impērija, Francijas Pirmā republika, Francijas—Prūsijas karš, Franki, Galli, Garonna, ..., Hanibāls Barka, Itālija, Jūlija revolūcija, Jūlijs Cēzars, Kapetingu dinastija, Karakalla, Karolingu dinastija, Kartāga, Kārlis Lielais, Klaudijs, Konstitūcija, Langobardi, Latīņu valoda, Lejassaksija, Lielbritānija (sala), Liona, Lotringa, Luijs Filips, Luijs XIV, Luijs XVI, Luksemburga, Marija Antuanete, Marseļa, Merovingu dinastija, Monsoro pils, Musulmaņi, Napoleons Bonaparts, Napoleons III, Narbonna, Nica, Otrais pasaules karš, Parīze, Pipins Īsais, Pireneji, Pirmais pasaules karš, Po (upe), Provansa, Renē Dekarts, Rietumromas impērija, Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romas Republika, Senā Grieķija, Senā Roma, Simtgadu karš, Spānija, Svētā Romas impērija, Trešais reihs, Tulūza, Valuā dinastija, Versaļas pils, Vestgoti, Vidusjūra, Vikingi, Voltērs, Ziemeļāfrika, 2. gadsimts p.m.ē., 6. gadsimts p.m.ē., 751. gads, 788. gads, 796. gads, 800. gads, 801. gads, 804. gads, 843. gads. Izvērst indekss (65 vairāk) »
Absolūtisms
Fridrihs II Absolūtisms ir monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara.
Absolūtisms un Francija · Absolūtisms un Francijas vēsture ·
Akvitānija
Akvitānija (senāk arī Guayenne, Guienny) ir vēsturiska Francijas zeme, kas mūsdienās apvienota ar agrākajiem Limuzēnas un Puatū-Šarantas reģioniem vienotā Jaunakvitānijas reģionā.
Akvitānija un Francija · Akvitānija un Francijas vēsture ·
Alžīrijas neatkarības karš
Alžīrijas neatkarības karš bija galvenokārt partizānu karš starp Francijas bruņotajiem spēkiem un Alžīrijas neatkarības piekritējiem.
Alžīrijas neatkarības karš un Francija · Alžīrijas neatkarības karš un Francijas vēsture ·
Alemaņi
Alemaņu apdzīvotā teritorija un alemaņu un romieču kauju vietas no 3. līdz 6. gadsimtam Rietumeiropa 5. gadsimta beigās Alemaņi (alemaņu: Alemanne,; no vācu alle manner — "visi cilvēki") bija ģermāņu cilšu apvienība Augšreinā.
Alemaņi un Francija · Alemaņi un Francijas vēsture ·
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Alpi un Francija · Alpi un Francijas vēsture ·
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Amerikas Savienotās Valstis un Francija · Amerikas Savienotās Valstis un Francijas vēsture ·
Antonijs Pijs
Antonijs Pijs (dzimis, miris) bija 15.
Antonijs Pijs un Francija · Antonijs Pijs un Francijas vēsture ·
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Apvienotā Karaliste un Francija · Apvienotā Karaliste un Francijas vēsture ·
Ariānisms
Ravennā Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.
Ariānisms un Francija · Ariānisms un Francijas vēsture ·
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Avāri (senie) un Francija · Avāri (senie) un Francijas vēsture ·
Šarls de Golls
Šarls Andrē Žozefs Marī de Golls (dzimis, miris) bija viens no ievērojamākajiem 20.
Šarls de Golls un Francija · Šarls de Golls un Francijas vēsture ·
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Bavārija un Francija · Bavārija un Francijas vēsture ·
Bordo
Bordo (gaskoņu: Bordèu) ir ostas pilsēta Francijas dienvidrietumos, Garonnas upes grīvā.
Bordo un Francija · Bordo un Francijas vēsture ·
Bretaņa
Bretaņa ir reģions Francijas ziemeļrietumos.
Bretaņa un Francija · Bretaņa un Francijas vēsture ·
Burboni
Burbonu dinastija ir valdnieku dinastija, kas cēlusies 13.
Burboni un Francija · Burboni un Francijas vēsture ·
Burgundi
Burgundi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas 5.
Burgundi un Francija · Burgundi un Francijas vēsture ·
Centrāleiropa
archive-url.
Centrāleiropa un Francija · Centrāleiropa un Francijas vēsture ·
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Donava un Francija · Donava un Francijas vēsture ·
Elzasa
Elzasa (līdz 1996. gadam vāciski: Elsaß) ir vēsturiska zeme Francijā pie robežas ar Vāciju un Šveici.
Elzasa un Francija · Elzasa un Francijas vēsture ·
Feniķija
Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.
Feniķija un Francija · Feniķija un Francijas vēsture ·
Franču Indoķīna
Franču Indoķīna Franču Indoķīna bija Francijas kolonija, kas oficiāli pastāvēja no 1887.
Francija un Franču Indoķīna · Francijas vēsture un Franču Indoķīna ·
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Francija un Franču valoda · Francijas vēsture un Franču valoda ·
Francijas Otrā impērija
Francijas Otrā impērija, oficiāli Francijas Impērija bija no 1852.
Francija un Francijas Otrā impērija · Francijas Otrā impērija un Francijas vēsture ·
Francijas Piektā republika
Francijas Piektā republika, neformāls modernās Francijas nosaukums, kas aizsākās 1958.
Francija un Francijas Piektā republika · Francijas Piektā republika un Francijas vēsture ·
Francijas Pirmā impērija
Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā Francijas Pirmā impērija bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.
Francija un Francijas Pirmā impērija · Francijas Pirmā impērija un Francijas vēsture ·
Francijas Pirmā republika
Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.
Francija un Francijas Pirmā republika · Francijas Pirmā republika un Francijas vēsture ·
Francijas—Prūsijas karš
Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.
Francija un Francijas—Prūsijas karš · Francijas vēsture un Francijas—Prūsijas karš ·
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Francija un Franki · Francijas vēsture un Franki ·
Galli
Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5.
Francija un Galli · Francijas vēsture un Galli ·
Garonna
Garonna ir upe Francijas dienvidrietumos un Spānijas ziemeļaustrumos (Katalonijā).
Francija un Garonna · Francijas vēsture un Garonna ·
Hanibāls Barka
Hanibāla karagājiens pret Romu Hanibāls ((ḤNBʻL) — 'Baāla dāvana'; dzimis 247. gadā p.m.ē., miris 183/182. gadā p.m.ē.), saukts arī Barka (𐤁𐤓𐤒 (BRQ) — 'zibens' (dzimtas iesauka)) bija Kartāgas republikas senators un karavadonis.
Francija un Hanibāls Barka · Francijas vēsture un Hanibāls Barka ·
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Francija un Itālija · Francijas vēsture un Itālija ·
Jūlija revolūcija
"Brīvība uz barikādēm", slavenākā Jūlija revolūcijai veltītā glezna Cīņas pie Parīzes rātsnama Jūlija revolūcija Francijā, zināma arī kā 1830.
Francija un Jūlija revolūcija · Francijas vēsture un Jūlija revolūcija ·
Jūlijs Cēzars
Gajs Jūlijs Cēzars,Oficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".
Francija un Jūlijs Cēzars · Francijas vēsture un Jūlijs Cēzars ·
Kapetingu dinastija
Kapetingu dinastijas ģerbonis Kapetingu valsts (zilā krāsā karaļa domēns) Kapetingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā laikā no 987.
Francija un Kapetingu dinastija · Francijas vēsture un Kapetingu dinastija ·
Karakalla
Karakalla (—) bija 22.
Francija un Karakalla · Francijas vēsture un Karakalla ·
Karolingu dinastija
Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.
Francija un Karolingu dinastija · Francijas vēsture un Karolingu dinastija ·
Kartāga
Kartāga (vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).
Francija un Kartāga · Francijas vēsture un Kartāga ·
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Francija un Kārlis Lielais · Francijas vēsture un Kārlis Lielais ·
Klaudijs
Tiberijs Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks vai Klaudijs I (Claudius I, dzimis Tiberijs Klaudijs Druzs (Tiberius Claudius Drusus) 10. gada p. m.ē. 1. augustā, miris), no 4. gada līdz kāpšanai tronī — Tiberijs Klaudijs Nerons Germāniks (Tiberius Claudius Nero Germanicus), bija ceturtais Romas imperators, Jūliju-Klaudiju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 41.
Francija un Klaudijs · Francijas vēsture un Klaudijs ·
Konstitūcija
likumus no Saules dieva Konstitūcija (no — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.
Francija un Konstitūcija · Francijas vēsture un Konstitūcija ·
Langobardi
Apenīnu pussalā 575. gadā (pelēcīgi zilā krāsā) Langobardu vaska figūras Bledas pils muzejā. Langobardi ( — 'garbārži') bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Francija un Langobardi · Francijas vēsture un Langobardi ·
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Francija un Latīņu valoda · Francijas vēsture un Latīņu valoda ·
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Francija un Lejassaksija · Francijas vēsture un Lejassaksija ·
Lielbritānija (sala)
Eiropā. Lielbritānija ir sala kontinentālās Eiropas ziemeļrietumos.
Francija un Lielbritānija (sala) · Francijas vēsture un Lielbritānija (sala) ·
Liona
Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā.
Francija un Liona · Francijas vēsture un Liona ·
Lotringa
Lotringa (izrunā) ir vēsturiska zeme Francijas ziemeļaustrumos pie Beļģijas, Luksemburgas un Vācijas robežām.
Francija un Lotringa · Francijas vēsture un Lotringa ·
Luijs Filips
Luijs Filips 1841. gadā Luijs Filips I (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1830.
Francija un Luijs Filips · Francijas vēsture un Luijs Filips ·
Luijs XIV
Luijs XIV (dzimis, miris), pazīstams arī kā Saules karalis, bija Francijas un Navarras karalis.
Francija un Luijs XIV · Francijas vēsture un Luijs XIV ·
Luijs XVI
Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.
Francija un Luijs XVI · Francijas vēsture un Luijs XVI ·
Luksemburga
Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.
Francija un Luksemburga · Francijas vēsture un Luksemburga ·
Marija Antuanete
Marija Antuanete (dzimusi, mirusi) bija Austrijas erchercogiene, kā arī Francijas un Navarras karaliene.
Francija un Marija Antuanete · Francijas vēsture un Marija Antuanete ·
Marseļa
Marseļa ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā pie Ronas upes grīvas.
Francija un Marseļa · Francijas vēsture un Marseļa ·
Merovingu dinastija
Merovingu dinastija ir franku ķēniņu dinastija, kas 5.-8.
Francija un Merovingu dinastija · Francijas vēsture un Merovingu dinastija ·
Monsoro pils
Monsoro pils ir renesanses stila viduslaiku pils, kas atrodas Luāras ielejā, Francijā, 250 kilometru attālumā no Parīzes.
Francija un Monsoro pils · Francijas vēsture un Monsoro pils ·
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Francija un Musulmaņi · Francijas vēsture un Musulmaņi ·
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Francija un Napoleons Bonaparts · Francijas vēsture un Napoleons Bonaparts ·
Napoleons III
Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (dzimis, miris) bija Francijas Otrās republikas prezidents (1849—1852) un Francijas Otrās impērijas imperators (1852—1870).
Francija un Napoleons III · Francijas vēsture un Napoleons III ·
Narbonna
Narbonna, arī Narbona, ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos, Langdokas-Rusijonas reģionā.
Francija un Narbonna · Francijas vēsture un Narbonna ·
Nica
Nica ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako.
Francija un Nica · Francijas vēsture un Nica ·
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Francija un Otrais pasaules karš · Francijas vēsture un Otrais pasaules karš ·
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Francija un Parīze · Francijas vēsture un Parīze ·
Pipins Īsais
Pipins Īsais Pipins Īsais (* 714, † 768. gada 24. septembrī), pazīstams arī kā Pipins III un Pipins Jaunākais, bija franku ķēniņš no Karolingu dinastijas, kurš valdīja laikā no 751.
Francija un Pipins Īsais · Francijas vēsture un Pipins Īsais ·
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Francija un Pireneji · Francijas vēsture un Pireneji ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Francija un Pirmais pasaules karš · Francijas vēsture un Pirmais pasaules karš ·
Po (upe)
Po ir Itālijas garākā upe.
Francija un Po (upe) · Francijas vēsture un Po (upe) ·
Provansa
Mūsdienu Francijas reģiona Provansa-Alpi-Azūra Krasts robežas Provansa ir Francijas dienvidaustrumos atrodošs ģeogrāfisks reģions un vēsturiska province Vidusjūras krastā, kas stiepjas no Ronas lejteces rietumos līdz Itālijas robežai austrumos.
Francija un Provansa · Francijas vēsture un Provansa ·
Renē Dekarts
Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.
Francija un Renē Dekarts · Francijas vēsture un Renē Dekarts ·
Rietumromas impērija
Rietumromas impērija bija Romas impērijas rietumu daļa pēc Diokletiāna 285.
Francija un Rietumromas impērija · Francijas vēsture un Rietumromas impērija ·
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Francija un Romas impērija · Francijas vēsture un Romas impērija ·
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Francija un Romas Katoļu baznīca · Francijas vēsture un Romas Katoļu baznīca ·
Romas Republika
Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.
Francija un Romas Republika · Francijas vēsture un Romas Republika ·
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Francija un Senā Grieķija · Francijas vēsture un Senā Grieķija ·
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Francija un Senā Roma · Francijas vēsture un Senā Roma ·
Simtgadu karš
Plantagenetu dzimtas valdījumi Henrija II laikā Simtgadu karš (angļu: Hundred Years' War, franču: La guerre de Cent Ans) bija ilgstoša konfliktu virkne starp Anglijas valdniekiem un Akvitānijas hercogiem Plantaganetiem no vienas puses, un grāfiem de Valuā no otras puses (abas dzimtas bija izmirušās Kapetingu dinastijas atzari) par Francijas Karalistes troni.
Francija un Simtgadu karš · Francijas vēsture un Simtgadu karš ·
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Francija un Spānija · Francijas vēsture un Spānija ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Francija un Svētā Romas impērija · Francijas vēsture un Svētā Romas impērija ·
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Francija un Trešais reihs · Francijas vēsture un Trešais reihs ·
Tulūza
Tulūza ir pilsēta Francijas dienvidos pie Garonnas upes.
Francija un Tulūza · Francijas vēsture un Tulūza ·
Valuā dinastija
Kapetingu atzara Valuā grāfu ģerbonis: ''debeszilā laukā zelta lilijas, un visam sarkana aploce'' Aristokrātu dinastiju valdījumi Francijas teritorijā 1477. gadā Valuā dinastija bija aristokrātu dzimta Francijā, Kapetingu dinastijas atzars, kurai viduslaikos bijusi liela loma Francijas karalistes, Anglijas Karalistes, Spānijas karalistes un citu Eiropas valstu vēsturē.
Francija un Valuā dinastija · Francijas vēsture un Valuā dinastija ·
Versaļas pils
Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.
Francija un Versaļas pils · Francijas vēsture un Versaļas pils ·
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Francija un Vestgoti · Francijas vēsture un Vestgoti ·
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Francija un Vidusjūra · Francijas vēsture un Vidusjūra ·
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Francija un Vikingi · Francijas vēsture un Vikingi ·
Voltērs
Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē (François Marie Arouet,; dzimis, miris), bija franču Apgaismības laikmeta rakstnieks, filozofs, psihologs, vēsturnieks, publicists un satīriķis.
Francija un Voltērs · Francijas vēsture un Voltērs ·
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Francija un Ziemeļāfrika · Francijas vēsture un Ziemeļāfrika ·
2. gadsimts p.m.ē.
2.
2. gadsimts p.m.ē. un Francija · 2. gadsimts p.m.ē. un Francijas vēsture ·
6. gadsimts p.m.ē.
6.
6. gadsimts p.m.ē. un Francija · 6. gadsimts p.m.ē. un Francijas vēsture ·
751. gads
751.
751. gads un Francija · 751. gads un Francijas vēsture ·
788. gads
788.
788. gads un Francija · 788. gads un Francijas vēsture ·
796. gads
796.
796. gads un Francija · 796. gads un Francijas vēsture ·
800. gads
800.
800. gads un Francija · 800. gads un Francijas vēsture ·
801. gads
801.
801. gads un Francija · 801. gads un Francijas vēsture ·
804. gads
804.
804. gads un Francija · 804. gads un Francijas vēsture ·
843. gads
Nav apraksta.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Francija un Francijas vēsture ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Francija un Francijas vēsture
Salīdzinājums starp Francija un Francijas vēsture
Francija ir 416 attiecības, bet Francijas vēsture ir 214. Tā kā viņi ir kopīgs 95, Jaccard indekss ir 15.08% = 95 / (416 + 214).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Francija un Francijas vēsture. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
