Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Francija un Nobela prēmiju laureāti
Francija un Nobela prēmiju laureāti ir 19 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Albērs Kamī, Anatols Franss, Andrē Žids, Anrī Bergsons, Apvienoto Nāciju Organizācija, Žans Marī Gistavs Leklēzio, Žans Pols Sartrs, Eiropas Savienība, Fransuā Moriaks, Frederiks Mistrāls, Klods Simons, Nobela prēmija literatūrā, Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Rožē Martēns di Gārs, Romēns Rolāns, Senžons Pērss, Silī Pridoms, Vācija.
Albērs Kamī
Albērs Kamī (dzimis, miris) bija franču rakstnieks un filozofs, viens no eksistenciālisma pamatlicējiem (kopā ar Žanu Polu Sartru).
Albērs Kamī un Francija · Albērs Kamī un Nobela prēmiju laureāti ·
Anatols Franss
Anatols Franss, īstajā vārdā Fransuā Anatols Tibo (François-Anatole Thibault), dzimis, miris) bija franču dzejnieks, žurnālists un romānu rakstnieks. 1921. gadā par literārajiem sasniegumiem saņēma Nobela prēmiju literatūrā. 1896. gadā viņš tika ievēlēts Franču akadēmijā (Académie française). Anatols Franss bija grāmatnīcas pārdevēja dēls, tādēļ bērnībā daudz laika pavadīja, lasot grāmatas.
Anatols Franss un Francija · Anatols Franss un Nobela prēmiju laureāti ·
Andrē Žids
Andrē Pols Gijoms Žids (dzimis, miris) bija franču rakstnieks.
Andrē Žids un Francija · Andrē Žids un Nobela prēmiju laureāti ·
Anrī Bergsons
Anrī Luijs Bergsons (Henri Louis Bergson, dzimis, miris) bija franču filosofs, intuitīvists, pazīstamākais t.s. "dzīves filosofijas” pārstāvis.
Anrī Bergsons un Francija · Anrī Bergsons un Nobela prēmiju laureāti ·
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Apvienoto Nāciju Organizācija un Francija · Apvienoto Nāciju Organizācija un Nobela prēmiju laureāti ·
Žans Marī Gistavs Leklēzio
Žans Marī Gistavs Leklēzio (dzimis) ir franču rakstnieks un profesors, kas pazīstams ar savu plašo poētisko valodu un spēju rakstīt par kultūru atšķirībām.
Francija un Žans Marī Gistavs Leklēzio · Nobela prēmiju laureāti un Žans Marī Gistavs Leklēzio ·
Žans Pols Sartrs
Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (dzimis, miris) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs.
Francija un Žans Pols Sartrs · Nobela prēmiju laureāti un Žans Pols Sartrs ·
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Eiropas Savienība un Francija · Eiropas Savienība un Nobela prēmiju laureāti ·
Fransuā Moriaks
Fransuā Moriaks (François Mauriac, —) bija franču rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1952).
Francija un Fransuā Moriaks · Fransuā Moriaks un Nobela prēmiju laureāti ·
Frederiks Mistrāls
Frederiks Mistrāls (dzimis, miris) bija provansiešu dzejnieks un rakstnieks, kura vadībā 19.
Francija un Frederiks Mistrāls · Frederiks Mistrāls un Nobela prēmiju laureāti ·
Klods Simons
Klods Simons (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, rakstījis romānus.
Francija un Klods Simons · Klods Simons un Nobela prēmiju laureāti ·
Nobela prēmija literatūrā
Nobela prēmija literatūrā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Francija un Nobela prēmija literatūrā · Nobela prēmija literatūrā un Nobela prēmiju laureāti ·
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Francija un Otrais pasaules karš · Nobela prēmiju laureāti un Otrais pasaules karš ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Francija un Pirmais pasaules karš · Nobela prēmiju laureāti un Pirmais pasaules karš ·
Rožē Martēns di Gārs
Rožē Martēns di Gārs (dzimis, miris) bija franču rakstnieks.
Francija un Rožē Martēns di Gārs · Nobela prēmiju laureāti un Rožē Martēns di Gārs ·
Romēns Rolāns
Romēns Rolāns (dzimis, miris) bija franču dramaturgs, rakstnieks, esejists, mākslas zinātnieks.
Francija un Romēns Rolāns · Nobela prēmiju laureāti un Romēns Rolāns ·
Senžons Pērss
Senžons Pērss (īstajā vārdā Aleksiss Ležē; dzimis, miris) bija franču dzejnieks un diplomāts. 1960. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts. Dzimis Gvadelupā, advokāta ģimenē. 1899. gadā ģimene atgriezās Francijā un apmetās Po. Studējis Bordo Universitātē. 1904. gadā iedraudzējās ar dzejnieku Frānsisu Žammu, vēlāk iepazinās ar Polu Klodelu, Odilonu Redonu, Valerī Larbo, Andrē Židu. 1911. gadā izdeva pirmo dzejoļu krājumu. Diplomātiskajā dienestā no 1911. gada. No 1916. līdz 1921. gadam - franču vēstniecības Pekinā darbinieks. No 1921. gada - Aristīda Briāna palīgs. Parīzē darbojās Pola Valerī un Andrē Žida aprindās, bija pazīstams ar Igoru Stravinski, Nadju Bulanžē un Les Six. 1924. gadā pirmoreiz izmantoja pseidonīmu "Senžons Pērss". No 1933. līdz 1940. gadam bija Francijas ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs. 1938. gadā piedalījās Minhenes konferencē, tomēr iestājās pret Vācijas prasībām. Pēc Francijas sakāves tika atcelts no amata un devās uz ASV, kur strādāja Kongresa bibliotēkā. Arī pēc kara lielu daļu laika pavadīja ASV.
Francija un Senžons Pērss · Nobela prēmiju laureāti un Senžons Pērss ·
Silī Pridoms
Renē Fransuā Armāns Pridoms (dzimis, miris) bija franču dzejnieks un esejists, kas plašāk pazīstams ar pseidonīmu Silī Pridoms (Sully Prudhomme).
Francija un Silī Pridoms · Nobela prēmiju laureāti un Silī Pridoms ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Francija un Nobela prēmiju laureāti ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Francija un Nobela prēmiju laureāti
Salīdzinājums starp Francija un Nobela prēmiju laureāti
Francija ir 416 attiecības, bet Nobela prēmiju laureāti ir 504. Tā kā viņi ir kopīgs 19, Jaccard indekss ir 2.07% = 19 / (416 + 504).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Francija un Nobela prēmiju laureāti. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
