Francija un Renna

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Francija un Renna

Francija vs. Renna

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Renna (gallu: Resnn) — pilsēta Francijas rietumos, Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta centrs.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Apvienotā Karaliste un Francija · Apvienotā Karaliste un Renna · Redzēt vairāk »

Bretaņa

Bretaņa ir reģions Francijas ziemeļrietumos.

Bretaņa un Francija · Bretaņa un Renna · Redzēt vairāk »

Bretaņa (pussala)

Bretaņa jeb Bretaņas pussala ir pussala Francijas ziemeļrietumos.

Bretaņa (pussala) un Francija · Bretaņa (pussala) un Renna · Redzēt vairāk »

Francijas futbola 1. līga

Ligue 1 ir Francijas augstākā profesionālā futbola līga.

Francija un Francijas futbola 1. līga · Francijas futbola 1. līga un Renna · Redzēt vairāk »

Futbols

Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.

Francija un Futbols · Futbols un Renna · Redzēt vairāk »

Galli

Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5.

Francija un Galli · Galli un Renna · Redzēt vairāk »

Jūlijs Cēzars

Gajs Jūlijs Cēzars,Oficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".

Francija un Jūlijs Cēzars · Jūlijs Cēzars un Renna · Redzēt vairāk »

Karolingu dinastija

Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.

Francija un Karolingu dinastija · Karolingu dinastija un Renna · Redzēt vairāk »

Kauja par Franciju

Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.

Francija un Kauja par Franciju · Kauja par Franciju un Renna · Redzēt vairāk »

Nante

Nante ir pilsēta Francijas rietumos pie Luāras upes, 55 kilometrus no Atlantijas okeāna.

Francija un Nante · Nante un Renna · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Francija un Otrais pasaules karš · Otrais pasaules karš un Renna · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Francija un Senā Roma · Renna un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Telesakari

mobilajā telefonā Telesakari, telekomunikācija jeb tālsakari ir informācijas sūtīšana attālumā, izmantojot kādu informācijas nesēju.

Francija un Telesakari · Renna un Telesakari · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Francija un Vācija · Renna un Vācija · Redzēt vairāk »