Satura rādītājs
415 attiecības: Abels Ganss, Absolūtisms, Agnosticisms, Airbus, Akvitānija, Alžīrijas neatkarības karš, Alēns Renē, Albērs Kamī, Albērvila, Aleksandrs Dimā (tēvs), Alemaņi, Alfabēts, Alpi, Amerikas Savienotās Valstis, Anatols Franss, Andora, Andrē Žids, ANO Drošības padome, Anrī Bergsons, Antonijs Pijs, Apenīnu pussala, Apgabals, Apgaismība Francijā, Apvienotā Karaliste, Apvienoto Nāciju Organizācija, Arābi, Ariānisms, Aristokrātija, ASV dolārs, Atēnas, Ateisms, Atkarīgā teritorija, Atlantijas okeāns, Atomelektrostacija, Augšnormandija, Augsne, Austrumeiropa, Austrumfranku valsts, Autosports, Avāri (senie), Aviācija, Šamonī, Šampaņa-Ardēni, Šarla de Golla lidosta, Šarls Aznavūrs, Šarls de Golls, Šarls Pero, Šveice, Žaks Brels, Žaks Tatī, ... Izvērst indekss (365 vairāk) »
- Eiropas Savienības dalībvalstis
- Frančvalodīgās valstis
Abels Ganss
Abels Ganss (dzimis Abels Eižēns Aleksandrs Pertons, miris) bija franču kinorežisors, scenārists un filmu producents.
Skatīt Francija un Abels Ganss
Absolūtisms
Fridrihs II Absolūtisms ir monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara.
Skatīt Francija un Absolūtisms
Agnosticisms
Agnosticisms (ágnōstos — ‘neizzināmais’) ir filozofisks uzskats, ka dažu pieņēmumu vai propozīciju patiesums vai aplamums nav zināms vai nevar būt zināms principā.
Skatīt Francija un Agnosticisms
Airbus
''Airbus A380'' ''Eurofighter Typhoon'' ''Eurocopter Tiger'' ''Jules Verne ATV'' ''Ariane 5'' Airbus SE (agrākie nosaukumi Airbus Group SE, Airbus Group N.V., European Aeronautic Defence and Space Company jeb EADS) ir Nīderlandē reģistrēts aerokosmiskās un militārās rūpniecības uzņēmums.
Skatīt Francija un Airbus
Akvitānija
Akvitānija (senāk arī Guayenne, Guienny) ir vēsturiska Francijas zeme, kas mūsdienās apvienota ar agrākajiem Limuzēnas un Puatū-Šarantas reģioniem vienotā Jaunakvitānijas reģionā.
Skatīt Francija un Akvitānija
Alžīrijas neatkarības karš
Alžīrijas neatkarības karš bija galvenokārt partizānu karš starp Francijas bruņotajiem spēkiem un Alžīrijas neatkarības piekritējiem.
Skatīt Francija un Alžīrijas neatkarības karš
Alēns Renē
Alēns Renē (dzimis, miris) bija franču kinorežisors.
Skatīt Francija un Alēns Renē
Albērs Kamī
Albērs Kamī (dzimis, miris) bija franču rakstnieks un filozofs, viens no eksistenciālisma pamatlicējiem (kopā ar Žanu Polu Sartru).
Skatīt Francija un Albērs Kamī
Albērvila
Albērvila ir komūna Savojas departamentā, Ronas-Alpu reģionā, Francijā.
Skatīt Francija un Albērvila
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (īstais vārds – Dumas Davy de la Pailleterie; dzimis, miris), tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem franču autoriem literatūras vēsturē.
Skatīt Francija un Aleksandrs Dimā (tēvs)
Alemaņi
Alemaņu apdzīvotā teritorija un alemaņu un romieču kauju vietas no 3. līdz 6. gadsimtam Rietumeiropa 5. gadsimta beigās Alemaņi (alemaņu: Alemanne,; no vācu alle manner — "visi cilvēki") bija ģermāņu cilšu apvienība Augšreinā.
Skatīt Francija un Alemaņi
Alfabēts
Feniķiešu alfabēts Alfabēts ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas fonēmu.
Skatīt Francija un Alfabēts
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Skatīt Francija un Alpi
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Francija un Amerikas Savienotās Valstis
Anatols Franss
Anatols Franss, īstajā vārdā Fransuā Anatols Tibo (François-Anatole Thibault), dzimis, miris) bija franču dzejnieks, žurnālists un romānu rakstnieks. 1921. gadā par literārajiem sasniegumiem saņēma Nobela prēmiju literatūrā. 1896. gadā viņš tika ievēlēts Franču akadēmijā (Académie française).
Skatīt Francija un Anatols Franss
Andora
Andora, oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos.
Skatīt Francija un Andora
Andrē Žids
Andrē Pols Gijoms Žids (dzimis, miris) bija franču rakstnieks.
Skatīt Francija un Andrē Žids
ANO Drošības padome
Apvienoto Nāciju Drošības padomes sēde. Apvienoto Nāciju Drošības padome ir viena no galvenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, kura ir atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, kā arī citiem uzdevumiem.
Skatīt Francija un ANO Drošības padome
Anrī Bergsons
Anrī Luijs Bergsons (Henri Louis Bergson, dzimis, miris) bija franču filosofs, intuitīvists, pazīstamākais t.s. "dzīves filosofijas” pārstāvis.
Skatīt Francija un Anrī Bergsons
Antonijs Pijs
Antonijs Pijs (dzimis, miris) bija 15.
Skatīt Francija un Antonijs Pijs
Apenīnu pussala
Apenīnu pussala ir viena no lielākajām pussalām Dienvideiropā.
Skatīt Francija un Apenīnu pussala
Apgabals
Apgabals ir pirmā līmeņa administratīvā teritoriālā iedalījuma vienība dažās valstīs — Baltkrievijā, Bulgārijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijā un Ukrainā.
Skatīt Francija un Apgabals
Apgaismība Francijā
Apgaismība Francijā ( — ‘apgaismības laikmets’) bija sabiedriski politiska intelektuāļu kustība Francijā jaunajos laikos; uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot sabiedrību.
Skatīt Francija un Apgaismība Francijā
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Francija un Apvienotā Karaliste
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Skatīt Francija un Apvienoto Nāciju Organizācija
Arābi
Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.
Skatīt Francija un Arābi
Ariānisms
Ravennā Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.
Skatīt Francija un Ariānisms
Aristokrātija
Aristokrātija ((aristokratia), no ἄριστος (aristos) — 'labākais'; κράτος (kratos) — 'vara') ir valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju loka — aristokrātu — rokās.
Skatīt Francija un Aristokrātija
ASV dolārs
ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.
Skatīt Francija un ASV dolārs
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Skatīt Francija un Atēnas
Ateisms
Ateisms (— 'bez'; — 'dievs') ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvji vai nu noliedz dievību esamību, vai arī nepiekrīt teismam.
Skatīt Francija un Ateisms
Atkarīgā teritorija
Atkarīgā teritorija ir politiski administratīvs teritoriāls veidojums, kuram nav valsts statusam atbilstošas pilnīgas politiskas neatkarības vai suverenitātes.
Skatīt Francija un Atkarīgā teritorija
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Francija un Atlantijas okeāns
Atomelektrostacija
Atomelektrostacija Katenomā, Francijā Atomelektrostacija (saīsinājumā AES) jeb kodolspēkstacija ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo no siltuma, kuru iegūst dažu smago elementu (235U, 239Pu) atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
Skatīt Francija un Atomelektrostacija
Augšnormandija
Augšnormandija (izrunā) ir viens no agrākajiem Francijas reģioniem, kas mūsdienās ir atkalapvienots ar Lejasnormandijas reģionu vienotā Normandijas reģionā.
Skatīt Francija un Augšnormandija
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Francija un Augsne
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Skatīt Francija un Austrumeiropa
Austrumfranku valsts
Austrumfranku valsts (zaļā) un tās vasaļteritorijas, 843 Austrumfranku valsts pastāvēja no 843.
Skatīt Francija un Austrumfranku valsts
Autosports
Autosports ir motoru sporta veids, kurā sportisti sacenšas ar automašīnām vai tām līdzīgiem spēkratiem.
Skatīt Francija un Autosports
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Skatīt Francija un Avāri (senie)
Aviācija
Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.
Skatīt Francija un Aviācija
Šamonī
Šamonī (vai Chamonix) ir komūna Augšsavojas departamentā, Ronas-Alpu reģionā, dienvidaustrumu Francijā.
Skatīt Francija un Šamonī
Šampaņa-Ardēni
Šampaņa-Ardēni (izrunā) ir bijušais Francijas reģions, kas pēc 2016.
Skatīt Francija un Šampaņa-Ardēni
Šarla de Golla lidosta
Šarla de Golla lidosta ir starptautiska lidosta, kas atrodas 25 km uz ziemeļaustrumiem no Francijas galvaspilsētas Parīzes.
Skatīt Francija un Šarla de Golla lidosta
Šarls Aznavūrs
Šarls Aznavūrs, īstajā vārdā Šarhnurs Vagenags Aznavurjans (dzimis, miris), bija armēņu izcelsmes franču dziedātājs, dziesmu autors, aktieris, sabiedriskais aktīvists un diplomāts.
Skatīt Francija un Šarls Aznavūrs
Šarls de Golls
Šarls Andrē Žozefs Marī de Golls (dzimis, miris) bija viens no ievērojamākajiem 20.
Skatīt Francija un Šarls de Golls
Šarls Pero
Šarls Pero (dzimis, miris) bija franču rakstnieks.
Skatīt Francija un Šarls Pero
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Skatīt Francija un Šveice
Žaks Brels
Žaks Brels (dzimis, miris) bija beļģu dziedātājs un dziesmu autors.
Skatīt Francija un Žaks Brels
Žaks Tatī
Žaks Tatī (dzimis, miris), dzimis kā Žaks Tatišefs (Jacques Tatischeff) bija franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists.
Skatīt Francija un Žaks Tatī
Žans Žaks Ruso
Žans Žaks Ruso (dzimis, miris) bija franču apgaismības filozofs, rakstnieks un pašizglītots komponists.
Skatīt Francija un Žans Žaks Ruso
Žans Filips Ramo
Žans Filips Ramo ( —) bija franču komponists un mūzikas teorētiķis, kas darbojās baroka laikmetā.
Skatīt Francija un Žans Filips Ramo
Žans Liks Godārs
Žans Liks Godārs (dzimis, miris) bija franču/šveiciešu kino kritiķis, režisors, scenārists un viens no nozīmīgākajiem franču jaunā viļņa filmu veidotājiem.
Skatīt Francija un Žans Liks Godārs
Žans Marī Gistavs Leklēzio
Žans Marī Gistavs Leklēzio (dzimis) ir franču rakstnieks un profesors, kas pazīstams ar savu plašo poētisko valodu un spēju rakstīt par kultūru atšķirībām.
Skatīt Francija un Žans Marī Gistavs Leklēzio
Žans Pols Sartrs
Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (dzimis, miris) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs.
Skatīt Francija un Žans Pols Sartrs
Žans Renuārs
Žans Renuārs (dzimis, miris) bija franču kinorežisors, scenārists, aktieris, producents un autors.
Skatīt Francija un Žans Renuārs
Žerārs Depardjē
Žerārs Ksavjē Marsels Depardjē (izrunā; dzimis) ir franču aktieris un filmu veidotājs.
Skatīt Francija un Žerārs Depardjē
Žils Verns
Bāka pasaules galā tiek uzskatīta par vienu no labākajiem Verna literārā posma romāniem. Žils Gabriels Verns (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem.
Skatīt Francija un Žils Verns
Čada
Čada ((Tshād)), oficiālais nosaukums Čadas Republika, ir valsts Centrālajā Āfrikā.
Skatīt Francija un Čada
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Francija un Āfrika
Balāde
Balāde ir liroepikas žanrs, sižetisks dzejas darbs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums.
Skatīt Francija un Balāde
Basketbols
Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.
Skatīt Francija un Basketbols
Baski
Baski ir tauta, kas apdzīvo teritoriju uz Spānijas un Francijas robežas, ko tradicionāli sauc par Basku Zemi.
Skatīt Francija un Baski
Basku valoda
Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos.
Skatīt Francija un Basku valoda
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Skatīt Francija un Bavārija
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Francija un Beļģija
Biskajas līcis
Biskajas līcis ir Atlantijas okeāna līcis Eiropas rietumos.
Skatīt Francija un Biskajas līcis
Blēzs Paskāls
Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.
Skatīt Francija un Blēzs Paskāls
Bordo
Bordo (gaskoņu: Bordèu) ir ostas pilsēta Francijas dienvidrietumos, Garonnas upes grīvā.
Skatīt Francija un Bordo
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Skatīt Francija un Brazīlija
Bretaņa
Bretaņa ir reģions Francijas ziemeļrietumos.
Skatīt Francija un Bretaņa
Bretaņa (pussala)
Bretaņa jeb Bretaņas pussala ir pussala Francijas ziemeļrietumos.
Skatīt Francija un Bretaņa (pussala)
Bretoņu valoda
Bretoņu valoda (brezhoneg) ir indoeiropiešu valodu saimes ķeltu zara valoda, kurā runā Francijas ziemeļrietumu daļas Bretaņas pamatiedzīvotāji bretoņi.
Skatīt Francija un Bretoņu valoda
Brižita Bardo
Brižita Annemarija Bardo (dzimusi) ir franču aktrise, modes modele, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aktīviste.
Skatīt Francija un Brižita Bardo
Burboni
Burbonu dinastija ir valdnieku dinastija, kas cēlusies 13.
Skatīt Francija un Burboni
Burgundi
Burgundi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas 5.
Skatīt Francija un Burgundi
Burgundija
Burgundija ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Burgundijas-Franškontē reģiona daļa.
Skatīt Francija un Burgundija
Burgundijas karaliste
Burgundijas karaliste ir vairāku vēlīnā antīkā laikmeta un viduslaiku valstisko veidojumu nosaukums Rietumeiropā.
Skatīt Francija un Burgundijas karaliste
Cūkas
Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.
Skatīt Francija un Cūkas
Celtne
Sidnejas operteātris Stadions ''Allianz Arena'' Celtne ir celtniecībā radīts objekts vai to kopums.
Skatīt Francija un Celtne
Centrāleiropa
archive-url.
Skatīt Francija un Centrāleiropa
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Francija un Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Skatīt Francija un Centrāleiropas vasaras laiks
Centrs–Valdeluāra
Centrs—Valdeluāra (izrunā) ir viens no Francijas 26 reģioniem.
Skatīt Francija un Centrs–Valdeluāra
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Francija un Cilvēks
Daniels Barenboims
Daniels Barenboims (dzimis) ir Argentīnas ebreju izcelsmes pianists un diriģents.
Skatīt Francija un Daniels Barenboims
Darbaspēks
Darbaspēks ir visi iedzīvotaji, kuri var piedalīties produktu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā.
Skatīt Francija un Darbaspēks
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Skatīt Francija un Dienvidaustrumāzija
Dienvidi-Pireneji
Midi-Pyrénées 150px 100px Galvaspilsēta Tulūza Lielākās pilsētas TulūzaMontobānaAlbiFuā Platība45 348 km² Iedzīvotāju skaits (1999)2 551 687 Komūnu skaits3 020 Dienvidi Pireneji bija lielākais Francijas reģions, kas kopš 2016.
Skatīt Francija un Dienvidi-Pireneji
Diplomātija
Ņujorkā, ir lielākā starptautiskā diplomātiskā organizācija Diplomātija ir sarunu māksla paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.
Skatīt Francija un Diplomātija
Diriģēšana
Diriģēšana ir lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu iestudēšana un tā atskaņojuma vadīšana.
Skatīt Francija un Diriģēšana
Disnejlenda
Disnejlendas pils. Disnejlenda ir izklaides parks, kas atrodas Dienvidostas bulvārī 1313, Anahaimā, Kalifornijā, ASV.
Skatīt Francija un Disnejlenda
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Skatīt Francija un Donava
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Skatīt Francija un Dzelzceļš
Edīte Piafa
Edīte Piafa (izrunā), īstajā vārdā Edīte Džovanna Gasiona (Édith Giovanna Gassion; dzimusi, mirusi) bija franču dziedātāja.
Skatīt Francija un Edīte Piafa
Eifeļa tornis
thumbnail Eifeļa tornis ir tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu.
Skatīt Francija un Eifeļa tornis
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Skatīt Francija un Eiro
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Francija un Eiropa
Eiropas čempionāts futbolā
Eiropas čempionāts futbolā (pazīstams arī kā UEFA Eiropas čempionāts) ir UEFA valstu galvenais futbola turnīrs.
Skatīt Francija un Eiropas čempionāts futbolā
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Francija un Eiropas Savienība
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Skatīt Francija un Ekonomika
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.
Skatīt Francija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Ektors Berliozs
Ektors Berliozs (dzimis, miris) bija franču romantisma mūzikas komponists, diriģents un mūzikas kritiķis.
Skatīt Francija un Ektors Berliozs
Elektroniskā mūzika
Tadeusa Keihila (''Thaddeus Cahill'') 1897. gadā izgatavotas agrīnās elektroērģeles — telharmonijs (''telharmonium'') Trautonium, 1928. gada elektroniskās mūzikas instruments trautonijs (''trautonium'') Elektroniskā mūzika ir plašs apzīmējums mūzikai, kura galvenokārt tiek veidota elektroniskā ceļā, izmantojot datorus, sintezatorus un citus instrumentus.
Skatīt Francija un Elektroniskā mūzika
Elzasa
Elzasa (līdz 1996. gadam vāciski: Elsaß) ir vēsturiska zeme Francijā pie robežas ar Vāciju un Šveici.
Skatīt Francija un Elzasa
Emanuels Makrons
Emanuels Žans Mišels Frederiks Makrons (dzimis) ir Francijas politiķis un pašreizējais prezidents, Andoras līdzprincis, kādreizējais ierēdnis un investīciju baņķieris.
Skatīt Francija un Emanuels Makrons
Eriks Satī
Eriks Alfrēds Leslijs Satī (dzimis, miris) ir franču komponists un pianists.
Skatīt Francija un Eriks Satī
Feniķija
Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.
Skatīt Francija un Feniķija
Fernandels
Fernāns Žozefs Desirē Kontandēns (pazīstams kā Fernandels; dzimis, miris) bija franču aktieris un dziedātājs, viens no izcilākajiem franču kino komiķiem.
Skatīt Francija un Fernandels
FIFA Pasaules kauss
1978. gada FIFA Pasaules kauss FIFA Pasaules kauss, bieži vienkārši Pasaules kauss, ir starptautisks futbola turnīrs, ko organizē FIFA un tajā piedalās nacionālās futbola izlases.
Skatīt Francija un FIFA Pasaules kauss
Flāmi
Flāmi ir Beļģijas Flandrijas reģiona pamatiedzīvotāji, kas runā nīderlandiešu valodā.
Skatīt Francija un Flāmi
Flāmu valoda
Flāmu valoda (Vlaams) ir vispārpieņemts nosaukums nīderlandiešu valodas dialektiem, kas izplatīti Beļģijas ziemeļu reģionā Flandrijā.
Skatīt Francija un Flāmu valoda
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Skatīt Francija un Franči
Franču Indoķīna
Franču Indoķīna Franču Indoķīna bija Francijas kolonija, kas oficiāli pastāvēja no 1887.
Skatīt Francija un Franču Indoķīna
Franču jaunais vilnis
Fransuā Trifo Franču jaunais vilnis ir termins kinematogrāfijā, kas raksturo vairāku Francijas filmu veidotāju radīto kino 1950.
Skatīt Francija un Franču jaunais vilnis
Franču Polinēzija
Franču Polinēzija (taitiešu: Pōrīnetia Farāni) ir Francijas aizjūras teritorija ar speciālu statusu.
Skatīt Francija un Franču Polinēzija
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Skatīt Francija un Franču revolūcija
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Francija un Franču valoda
Franškontē
Franškontē (izrunā) ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Burgundijas-Franškontē reģiona daļa.
Skatīt Francija un Franškontē
Francijas aizjūras departamenti
Aizjūras departamenti, kas vienlaikus ir arī Aizjūras reģioni ir Francijas teritoriālās kopienas, kas ir iekļautas Francijas Republikā tāpat kā metropoliskie departamenti un reģioni.
Skatīt Francija un Francijas aizjūras departamenti
Francijas atklātais čempionāts tenisā
Francijas atklātais čempionāts tenisā jeb Roland Garros ir gada otrais Grand Slam turnīrs, kas notiek Parīzē.
Skatīt Francija un Francijas atklātais čempionāts tenisā
Francijas Ceturtā republika
Francijas Ceturtā republika, oficiāli Francijas Republika (franču: République française), pastāvēja no 1946.
Skatīt Francija un Francijas Ceturtā republika
Francijas departamenti
Departamenti metropolītiskajā Francijas daļā Francijas departamenti ir administratīvās vienības, kas atrodas Francijā un tās bijušajās kolonijās.
Skatīt Francija un Francijas departamenti
Francijas futbola 1. līga
Ligue 1 ir Francijas augstākā profesionālā futbola līga.
Skatīt Francija un Francijas futbola 1. līga
Francijas futbola izlase
Francijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Franciju starptautiskās futbola sacensībās.
Skatīt Francija un Francijas futbola izlase
Francijas Otrā impērija
Francijas Otrā impērija, oficiāli Francijas Impērija bija no 1852.
Skatīt Francija un Francijas Otrā impērija
Francijas Otrā republika
Francijas Otrā republika, oficiāli Francijas Republika (franču: République française), pastāvēja no 1848.
Skatīt Francija un Francijas Otrā republika
Francijas Piektā republika
Francijas Piektā republika, neformāls modernās Francijas nosaukums, kas aizsākās 1958.
Skatīt Francija un Francijas Piektā republika
Francijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010.g. bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem.
Skatīt Francija un Francijas pilsētu uzskaitījums
Francijas Pirmā impērija
Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā Francijas Pirmā impērija bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.
Skatīt Francija un Francijas Pirmā impērija
Francijas Pirmā republika
Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.
Skatīt Francija un Francijas Pirmā republika
Francijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas premjerministri.
Skatīt Francija un Francijas premjerministru uzskaitījums
Francijas prezidents
Francijas Republikas prezidents ir Francijas Republikas valsts vadītājs, kā arī Francijas Bruņoto spēku virspavēlnieks.
Skatīt Francija un Francijas prezidents
Francijas reģioni
Francijas reģioni pēc 2016. gada 1. janvāra teritoriālās reformas. Francijas reģioni ir Francijas teritoriāli administratīvā iedalījuma vienības, kam nav likumdošanas varas, taču ir iespēja noteikt vietējos nodokļus un lemt par valsts budžeta daļas izlietojumu.
Skatīt Francija un Francijas reģioni
Francijas regbija izlase
Francijas regbija izlase ir komanda, kas pārstāv Franciju starptautiskās regbija spēlēs.
Skatīt Francija un Francijas regbija izlase
Francijas Trešā republika
Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.
Skatīt Francija un Francijas Trešā republika
Francijas vēsture
Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.
Skatīt Francija un Francijas vēsture
Francijas—Prūsijas karš
Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.
Skatīt Francija un Francijas—Prūsijas karš
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Skatīt Francija un Franki
Fransuā Moriaks
Fransuā Moriaks (François Mauriac, —) bija franču rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1952).
Skatīt Francija un Fransuā Moriaks
Fransuā Trifo
Fransuā Trifo (dzimis, miris) bija ietekmīgs franču kino kritiķis un kinorežisors, kura karjera ilga vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu.
Skatīt Francija un Fransuā Trifo
Frederiks Mistrāls
Frederiks Mistrāls (dzimis, miris) bija provansiešu dzejnieks un rakstnieks, kura vadībā 19.
Skatīt Francija un Frederiks Mistrāls
Frideriks Šopēns
Frideriks Francišeks Šopēns (dzimis, miris) bija 19.
Skatīt Francija un Frideriks Šopēns
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Skatīt Francija un Futbols
G7 valstis
G7 valstis jeb Lielais septītnieks, agrāk Lielais astotnieks, ir pasaules rūpnieciski attīstītāko valstu valdību sadarbības forums.
Skatīt Francija un G7 valstis
Gaisa spēki
Amerikāņu iznīcinātājs F-15 Eagle Gaisa spēki ir nacionāla militārā organizācija, kuras primārā darbība ir karadarbības organizēšana gaisa telpā, izmantojot dažāda veida lidaparātus.
Skatīt Francija un Gaisa spēki
Galli
Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5.
Skatīt Francija un Galli
Gallija
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.
Skatīt Francija un Gallija
Galvaspilsēta
Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.
Skatīt Francija un Galvaspilsēta
Garonna
Garonna ir upe Francijas dienvidrietumos un Spānijas ziemeļaustrumos (Katalonijā).
Skatīt Francija un Garonna
Grand Slam (teniss)
Četri Grand Slam tenisa turnīri ir ATP (vīriešiem) un WTA (sievietēm) sezonas prestižākās sacensības, ņemot vērā pasaules ranga punktus, tradīcijas, naudas balvu fondu un sabiedrības uzmanību.
Skatīt Francija un Grand Slam (teniss)
Grenoble
Grenoble ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos Alpu priekškalnēs Izēras upes ielejā.
Skatīt Francija un Grenoble
Gvadelupa
Gvadelupa ir viens no četriem Francijas aizjūras reģioniem un Francijas aizjūras departaments.
Skatīt Francija un Gvadelupa
Gviāna
Gviāna, nereti Franču Gviāna (Guyane française), ir Francijas reģions un aizjūras departaments Dienvidamerikā.
Skatīt Francija un Gviāna
Hanibāls Barka
Hanibāla karagājiens pret Romu Hanibāls ((ḤNBʻL) — 'Baāla dāvana'; dzimis 247. gadā p.m.ē., miris 183/182. gadā p.m.ē.), saukts arī Barka (𐤁𐤓𐤒 (BRQ) — 'zibens' (dzimtas iesauka)) bija Kartāgas republikas senators un karavadonis.
Skatīt Francija un Hanibāls Barka
Havra
Havra ir ostas pilsēta Francijas ziemeļrietumos, Normandijas reģionā, Piejūras Sēnas departamentā.
Skatīt Francija un Havra
Herberts fon Karajans
Herberts fon Karajans Herberts fon Karajans (dzimis Zalcburgā, miris Anifā pie Zalcburgas) bija austriešu diriģents.
Skatīt Francija un Herberts fon Karajans
Hugo Kapets
Hugo Kapets (Hugues Capet, dzimis 938. gadā, miris 996. gada 24. oktobrī) bija franku ķēniņš no Kapetingu dzimtas.
Skatīt Francija un Hugo Kapets
Iedzīvotāju skaits
Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī. Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.
Skatīt Francija un Iedzīvotāju skaits
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Skatīt Francija un Iekšzemes kopprodukts
Ildefransa
Ildefransas atrašanās vieta Francijā Ildefransa (burtiski - Francijas sala) ir vēsturisks Francijas reģions, kurš atrodas Francijas vidū visapkārt Parīzei un tās priekšpilsētām.
Skatīt Francija un Ildefransa
Interpols
Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija jeb Interpols (Interpol) ir starptautiska kriminālās izmeklēšanas policijas organizācija.
Skatīt Francija un Interpols
Irāka
Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).
Skatīt Francija un Irāka
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Skatīt Francija un Itāļu valoda
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Francija un Itālija
Izcelšanās Normandijā
Izcelšanās Normandijā (operācija "Neptūns") bija Sabiedroto Normandijas operācijas desants Otrajā pasaules karā, kas pazīstama kā D-diena.
Skatīt Francija un Izcelšanās Normandijā
Izpildvara
Izpildvara ir valsts varas izpausme.
Skatīt Francija un Izpildvara
Jūdaisms
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.
Skatīt Francija un Jūdaisms
Jūlija revolūcija
"Brīvība uz barikādēm", slavenākā Jūlija revolūcijai veltītā glezna Cīņas pie Parīzes rātsnama Jūlija revolūcija Francijā, zināma arī kā 1830.
Skatīt Francija un Jūlija revolūcija
Jūlijs Cēzars
Gajs Jūlijs Cēzars,Oficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".
Skatīt Francija un Jūlijs Cēzars
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Skatīt Francija un Kalnu grēda
Kamils Sensānss
Kamils Sensānss (dzimis, miris) bija franču romantisma mūzikas komponists, pianists, ērģeļnieks un diriģents.
Skatīt Francija un Kamils Sensānss
Kannas
Kannas ir pilsēta Piejūras Alpu departamentā, Provansas-Alpu-Azūras Krasta reģionā, Francijas dienvidaustrumos.
Skatīt Francija un Kannas
Kannu kinofestivāls
Kannu kinofestivāla logotips Kannu kinofestivāls ir kinofestivāls, kas atklāts 1946.
Skatīt Francija un Kannu kinofestivāls
Kapetingu dinastija
Kapetingu dinastijas ģerbonis Kapetingu valsts (zilā krāsā karaļa domēns) Kapetingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā laikā no 987.
Skatīt Francija un Kapetingu dinastija
Kara flote
Arābijas jūrā Kara flote jeb jūras spēki ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē.
Skatīt Francija un Kara flote
Karakalla
Karakalla (—) bija 22.
Skatīt Francija un Karakalla
Karību jūra
Karību jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē.
Skatīt Francija un Karību jūra
Karību reģions
Karību reģions Karību reģions ir pasaules reģions, kurš atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas dienvidu daļā, Karību jūrā.
Skatīt Francija un Karību reģions
Karlsrūe
Karlsrūe ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenā-Virtembergā pie Reinas upes, netālu no robežas ar Franciju.
Skatīt Francija un Karlsrūe
Karolingu dinastija
Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.
Skatīt Francija un Karolingu dinastija
Kartāga
Kartāga (vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).
Skatīt Francija un Kartāga
Katalāņi
Katalāņi ir romāņu tauta, kas lielākoties dzīvo Spānijas Katalonijas autonomajā apgabalā un Andorā, kā arī tuvākajās valstīs — Itālijā, Francijā.
Skatīt Francija un Katalāņi
Katalāņu valoda
oksitāņu valodā.) Katalāņu valoda (català, vai) ir romāņu saimes valoda.
Skatīt Francija un Katalāņu valoda
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Francija un Katoļticība
Katrina Deneva
Katrina Deneva (izrunā:; dzimusi Katrina Fabjēna Dorleaka) ir franču aktrise.
Skatīt Francija un Katrina Deneva
Kauja par Franciju
Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas.
Skatīt Francija un Kauja par Franciju
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Skatīt Francija un Kārlis Lielais
Kino
Kadrs no Roundhejas dārza ainas, (''Roundhay Garden scene'') Luijs Le Prinss (''Louis Le Prince'') 1888. gads, 2 sek. īsfilma, vecākie līdz mūsdienām saglabājušies kustīgie kadri. Kino jeb kinematogrāfija (no sengrieķu κίνημα, kìnema 'kustība' un γράφειν, gràphein 'rakstīt') ir kustīgu attēlu fotografēšanas un filmēšanas māksla vai process, veicot to elektroniski, izmantojot attēla sensoru, vai ķīmiski, izmantojot gaismas jutīgu materiālu, piemēram, kinolenti.
Skatīt Francija un Kino
Klasiskā mūzika
"Mocarta 2006. gadam" Vīnē Klasiskā mūzika ir akadēmiskā mūzika, kas ir radīta vai smelta Rietumu kultūras tradīcijās, sevī ietverot gan liturģisko (reliģisko), gan laicīgo mūziku.
Skatīt Francija un Klasiskā mūzika
Klaudijs
Tiberijs Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks vai Klaudijs I (Claudius I, dzimis Tiberijs Klaudijs Druzs (Tiberius Claudius Drusus) 10. gada p. m.ē. 1. augustā, miris), no 4. gada līdz kāpšanai tronī — Tiberijs Klaudijs Nerons Germāniks (Tiberius Claudius Nero Germanicus), bija ceturtais Romas imperators, Jūliju-Klaudiju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 41.
Skatīt Francija un Klaudijs
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Francija un Klimats
Klods Debisī
Klods Ašils Debisī (dzimis, miris) ir Francijas komponists, viens no ievērojamākajiem impresionisma pārstāvjiem mūzikā.
Skatīt Francija un Klods Debisī
Klods Simons
Klods Simons (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, rakstījis romānus.
Skatīt Francija un Klods Simons
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Francija un Klusais okeāns
Kodolenerģija
Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.
Skatīt Francija un Kodolenerģija
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Skatīt Francija un Kodolieroči
Kolonija
Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.
Skatīt Francija un Kolonija
Komūna
Jauno mūziķu komūna Amsterdamā Komūna (no — 'kopiena') ir apzināti veidots cilvēku kopums ar kopīgu dzīves telpu, interesēm, vērtībām, uzskatiem un bieži kopīgu īpašumu, mantām un resursiem.
Skatīt Francija un Komūna
Konstitūcija
likumus no Saules dieva Konstitūcija (no — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.
Skatīt Francija un Konstitūcija
Korsika
Korsika (korsikāņu un) Francijai piederoša sala Vidusjūrā, pēc platības ceturtā lielākā (pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras).
Skatīt Francija un Korsika
Korsikāņu valoda
Korsikāņu valoda (Corsu vai Lingua Corsa) ir romāņu saimes valoda, kurā runā korsikāņi Korsikas salā Francijā un Sardīnijas salas ziemeļu daļā.
Skatīt Francija un Korsikāņu valoda
Kosmosa kuģis
ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.
Skatīt Francija un Kosmosa kuģis
Kotdivuāra
Kotdivuāra jeb Ziloņkaula Krasts, oficiāli Kotdivuāras Republika, ir valsts Rietumāfrikā.
Skatīt Francija un Kotdivuāra
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Skatīt Francija un Kultūra
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Skatīt Francija un Kvadrātkilometrs
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Skatīt Francija un Kvieši
Lamanša tunelis
Lamanša tunelis jeb Eirotunelis ir 50,5 km garš dzelzceļa tunelis zem Lamanša jūras šauruma.
Skatīt Francija un Lamanša tunelis
Lamanšs
Lamanšs ir jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Franciju.
Skatīt Francija un Lamanšs
Langdoka-Rusijona
Langdoka-Rusijona ir bijušais Francijas reģions, kas kopš 2016.
Skatīt Francija un Langdoka-Rusijona
Langobardi
Apenīnu pussalā 575. gadā (pelēcīgi zilā krāsā) Langobardu vaska figūras Bledas pils muzejā. Langobardi ( — 'garbārži') bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Skatīt Francija un Langobardi
Lasko
Lasko ir ala Francijā, kas ievērojama ar tajā esošajiem vairāk nekā 600 klinšu zīmējumiem.
Skatīt Francija un Lasko
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Francija un Latīņu valoda
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Skatīt Francija un Lauksaimniecība
Laukums
Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.
Skatīt Francija un Laukums
Lejasnormandija
Basse-Normandie 150px 100px Galvaspilsēta Kāna Lielākās pilsētas KānaŠērbūra-OktvilaAlensona Platība17,589 km² Iedzīvotāju skaits (2007)1 453 000 Komūnu skaits1 812 Lejasnormandija ir agrākais Francijas reģions, kas mūsdienās ir atkalpavienots ar Augšnormandijas reģionu vienotā Normandijas reģionā.
Skatīt Francija un Lejasnormandija
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Skatīt Francija un Lejassaksija
Lemānas 24 stundu sacīkstes
Lemānas 24 stundu sacīkstes ir pasaules vecākās izturības sacīkstes autosportā.
Skatīt Francija un Lemānas 24 stundu sacīkstes
Lidmašīna
''PZL-104M Wilga 2000'' ''Air India'' ''Boeing 747'' pasažieru lidmašīna Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem).
Skatīt Francija un Lidmašīna
Lielbritānija (sala)
Eiropā. Lielbritānija ir sala kontinentālās Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Francija un Lielbritānija (sala)
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Skatīt Francija un Liellops
Lielvara
Valstis ar ASV militārajām bāzēm un iekārtām Lielvara (angļu: superpower) ir valsts vai pārnacionāla savienība, kurai ir dominējošs stāvoklis, ko raksturo spēja ietekmēt pasauli globālā mērogā.
Skatīt Francija un Lielvara
Likumdošanas vara
Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī.
Skatīt Francija un Likumdošanas vara
Lille
Lille ir pilsēta Francijas galējos ziemeļos pie Beļģijas robežas.
Skatīt Francija un Lille
Limuzēna
Limuzēna (izrunā) ir viena no vēsturiskajām Francijas zemēm, kas mūsdienās ietilpst Jaunakvitānijas reģionā kopā ar agrākajiem Akvitānijas un Puatū-Šarantas reģioniem.
Skatīt Francija un Limuzēna
Liona
Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā.
Skatīt Francija un Liona
Lotringa
Lotringa (izrunā) ir vēsturiska zeme Francijas ziemeļaustrumos pie Beļģijas, Luksemburgas un Vācijas robežām.
Skatīt Francija un Lotringa
Lozanna
Lozanna ir pilsēta Šveices rietumos Ženēvas ezera ziemeļu krastā, valsts frančvalodīgajā daļā.
Skatīt Francija un Lozanna
Luāra (reģions)
Luāra (izrunā:, burtiskā tulkojumā "Luāras zeme") ir viens no Francijas 26 reģioniem.
Skatīt Francija un Luāra (reģions)
Luāra (upe)
Luāra ir Francijas garākā upe.
Skatīt Francija un Luāra (upe)
Luijs Filips
Luijs Filips 1841. gadā Luijs Filips I (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1830.
Skatīt Francija un Luijs Filips
Luijs XIV
Luijs XIV (dzimis, miris), pazīstams arī kā Saules karalis, bija Francijas un Navarras karalis.
Skatīt Francija un Luijs XIV
Luijs XVI
Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.
Skatīt Francija un Luijs XVI
Luksemburga
Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.
Skatīt Francija un Luksemburga
Luvra
Luvras muzejs, oficiālais nosaukums Lielā Luvra (Grand Louvre), ir visapmeklētākais muzejs pasaulē, vēsturisks piemineklis un viens no Francijas simboliem.
Skatīt Francija un Luvra
Mali
Mali, oficiāli Mali Republika (République du Mali), ir valsts Rietumāfrikā.
Skatīt Francija un Mali
Marija Antuanete
Marija Antuanete (dzimusi, mirusi) bija Austrijas erchercogiene, kā arī Francijas un Navarras karaliene.
Skatīt Francija un Marija Antuanete
Marseļa
Marseļa ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā pie Ronas upes grīvas.
Skatīt Francija un Marseļa
Marseljēza
„Marseljēza” (— 'marsaļietis') ir Francijas valsts himna.
Skatīt Francija un Marseljēza
Marsels Paņols
Marsels Paņols 1948. gadā. Marsels Paņols (izrunā:, dzimis Obaņā (netālu no Marseļas), miris Parīzē) bija franču rakstnieks un režisors.
Skatīt Francija un Marsels Paņols
Martinika
Martinika ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments.
Skatīt Francija un Martinika
Mazās Antiļu salas
Mazās Antiļu salas ir gandrīz 2000 kilometru gara, daļēji vulkāniska salu virkne Karību jūras austrumos un dienvidaustrumos, norobežojot to no Atlantijas okeāna.
Skatīt Francija un Mazās Antiļu salas
Mājputni
Mājputni ir domesticēti putni, kurus cilvēks audzē, lai iegūtu olas, putnu gaļu un spalvas, kā arī dekoratīviem un estētiskiem mērķiem.
Skatīt Francija un Mājputni
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Francija un Mežs
Mežsaimniecība
Vācijā Mežsaimniecība ir uzņēmējdarbības un augkopības nozare, kas nodarbojas ar meža stādīšanu, uzlabošanu, efektīvu meža zemes apsaimniekošanu un izmantošanu.
Skatīt Francija un Mežsaimniecība
Merovingu dinastija
Merovingu dinastija ir franku ķēniņu dinastija, kas 5.-8.
Skatīt Francija un Merovingu dinastija
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Skatīt Francija un Mezolīts
Mistrāls
Mistrāls pie Marseļas Mistrāls ir auksts ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas pūš no Sevennu kalniem Ronas ielejā, Francijā.
Skatīt Francija un Mistrāls
Monako
Monako (monegasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjērā, dažus kilometrus no Itālijas robežas.
Skatīt Francija un Monako
Monsoro pils
Monsoro pils ir renesanses stila viduslaiku pils, kas atrodas Luāras ielejā, Francijā, 250 kilometru attālumā no Parīzes.
Skatīt Francija un Monsoro pils
Moriss Ševaljē
Moriss Ševaljē (dzimis, miris) bija franču aktieris un dziedātājs.
Skatīt Francija un Moriss Ševaljē
Moriss Ravēls
Moriss Ravēls (dzimis, miris) bija franču komponists.
Skatīt Francija un Moriss Ravēls
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Skatīt Francija un Musulmaņi
Nante
Nante ir pilsēta Francijas rietumos pie Luāras upes, 55 kilometrus no Atlantijas okeāna.
Skatīt Francija un Nante
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Skatīt Francija un Napoleons Bonaparts
Napoleons III
Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (dzimis, miris) bija Francijas Otrās republikas prezidents (1849—1852) un Francijas Otrās impērijas imperators (1852—1870).
Skatīt Francija un Napoleons III
Narbonna
Narbonna, arī Narbona, ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos, Langdokas-Rusijonas reģionā.
Skatīt Francija un Narbonna
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Francija un NATO
Nāvessods
Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma.
Skatīt Francija un Nāvessods
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Skatīt Francija un Nīderlande
Neandertālietis
Neandertālietis jeb Neandertāles cilvēks (Homo neanderthalensis vai Homo sapiens neanderthalensis) ir izmirusi cilvēku ģints suga vai pasuga, kas pazīstama pēc pleistocēna atradumiem Eiropā, kā arī Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Skatīt Francija un Neandertālietis
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Skatīt Francija un Neolīts
Nica
Nica ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako.
Skatīt Francija un Nica
Nobela prēmija literatūrā
Nobela prēmija literatūrā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Skatīt Francija un Nobela prēmija literatūrā
Nokrišņu daudzums
Nokrišņu daudzums pa mēnešiem vidēji vienas dienas laikā Nokrišņu daudzums ir ūdens slāņa biezums, kas būtu uzkrājies uz horizontālas virsmas nokrišņu izkrišanas dēļ, ja šī virsma neuzsūc ūdeni un tas neiztvaiko.
Skatīt Francija un Nokrišņu daudzums
Nora-Padekalē
Nora-Padekalē (izrunā), arī Ziemeļi-Padekalē, ir vēsturisks Francijas reģions, kas robežojas ar Belģiju.
Skatīt Francija un Nora-Padekalē
Ogists un Luī Limjēri
Brāļi Limjēri (Ogists Marī Luī Nikolā (dzimis, miris) un Luī Žans (dzimis, miris)) bija franču izgudrotāji, pirmie filmu veidotāji.
Skatīt Francija un Ogists un Luī Limjēri
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Francija un Oglekļa dioksīds
Oksitāņu valoda
Oksitāņu valoda (occitan) ir romāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Francijas dienvidos, Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju, Langdokas-Rusijonas, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionos, kā arī nelielā skaitā Itālijā, Spānijā (Aranas ielejā) un Monako.
Skatīt Francija un Oksitāņu valoda
Olimpiskās spēles
Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.
Skatīt Francija un Olimpiskās spēles
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Francija un Otrais pasaules karš
Overņa
Auvergne 150px 100px Galvaspilsēta Klermonferāna Lielākās pilsētas KlermonferānaMulēnaMonlisonaVišīLepijaOrijaka Platība26,013 km² Iedzīvotāju skaits (2006)1,334,000 Komūnu skaits1,310 Overņa (vai Auvèrnha) bija Francijas reģions, kas kopš 2016.
Skatīt Francija un Overņa
Paleolīts
Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.
Skatīt Francija un Paleolīts
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Skatīt Francija un Parīze
Parīzes Dievmātes katedrāle
Parīzes Dievmātes katedrāle ir katedrāle Parīzē, Francijā.
Skatīt Francija un Parīzes Dievmātes katedrāle
Parīzes Masters
right Parīzes Masters ir ikgadējs tenisa turnīrs, kurš norisinās Parīzē, Francijā.
Skatīt Francija un Parīzes Masters
Pasaules kauss regbijā
Pasaules kauss regbijā ir galvenais regbija turnīrs pasaulē.
Skatīt Francija un Pasaules kauss regbijā
Pasaules Tirdzniecības organizācija
Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO,, WTO,, OMC) ir starptautiska organizācija, kura izveidota 1995.
Skatīt Francija un Pasaules Tirdzniecības organizācija
Paugurs
Pauguraina ainava Paugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne.
Skatīt Francija un Paugurs
Pelnrušķīte
Pelnrušķīte ir franču, itāļu un vācu tautas pasaka.
Skatīt Francija un Pelnrušķīte
Piemineklis
Latvijā Piemineklis, arī monuments, ir arhitektūras vai tēlniecības veidojums kaut kā, piemēram, cilvēka vai kāda vēsturiska notikuma, piemiņai.
Skatīt Francija un Piemineklis
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Skatīt Francija un Piens
Pikardija
Pikardija (izrunā) ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Augšfrancijas reģiona daļa.
Skatīt Francija un Pikardija
Pipins Īsais
Pipins Īsais Pipins Īsais (* 714, † 768. gada 24. septembrī), pazīstams arī kā Pipins III un Pipins Jaunākais, bija franku ķēniņš no Karolingu dinastijas, kurš valdīja laikā no 751.
Skatīt Francija un Pipins Īsais
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Skatīt Francija un Pireneji
Pireneju pussala
Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.
Skatīt Francija un Pireneju pussala
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Francija un Pirmais pasaules karš
Pjērs de Kubertēns
Pjērs de Kubertēns (—) bija barons, Francijas sporta un sabiedriskais darbinieks, vēsturnieks, pedagogs, mūsdienu olimpisko spēļu organizēšanas iniciators.
Skatīt Francija un Pjērs de Kubertēns
Po (upe)
Po ir Itālijas garākā upe.
Skatīt Francija un Po (upe)
Policija
Policists Vācijā. Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).
Skatīt Francija un Policija
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Francija un Polija
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Skatīt Francija un Politika
Populārā mūzika
Populārā mūzika ir dažādu žanru skaņdarbi, kas domāti plašai publikai.
Skatīt Francija un Populārā mūzika
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Skatīt Francija un Portugāle
Provansa
Mūsdienu Francijas reģiona Provansa-Alpi-Azūra Krasts robežas Provansa ir Francijas dienvidaustrumos atrodošs ģeogrāfisks reģions un vēsturiska province Vidusjūras krastā, kas stiepjas no Ronas lejteces rietumos līdz Itālijas robežai austrumos.
Skatīt Francija un Provansa
Provansa-Alpi-Azūra Krasts
Provansa-Alpi-Azūra Krasts ir reģions Francijas dienvidaustrumos pie Vidusjūras.
Skatīt Francija un Provansa-Alpi-Azūra Krasts
Puatū-Šaranta
Puatū-Šaranta (izrunā) ir viens no Francijas vēsturiskajiem reģioniem, kas mūsdienās ietilpst Jaunakvitānijas reģionā kopā ar agrākajiem Akvitānijas un Limuzēnas reģioniem.
Skatīt Francija un Puatū-Šaranta
Pusprezidentālisms
Pusprezidentālisms ir valdīšanas forma, kurā apvienojas gan prezidentālās, gan parlamentārās sistēmas elementi.
Skatīt Francija un Pusprezidentālisms
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Skatīt Francija un Rūpniecība
Referendums
Itālijā Referendums (no — 'paziņojamais') jeb tautas nobalsošana ir vēlētāju balsošana par kādu konkrētu sabiedrībā populāru valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem).
Skatīt Francija un Referendums
Regbijs
Regbijs ir komandu sporta veidu grupa, kuras pirmsākumi meklējami Anglijas pilsētā Ragbi.
Skatīt Francija un Regbijs
Reinjona
Reinjona ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments.
Skatīt Francija un Reinjona
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Skatīt Francija un Reliģija
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Skatīt Francija un Reljefs
Renē Dekarts
Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.
Skatīt Francija un Renē Dekarts
Republika
Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.
Skatīt Francija un Republika
Rietumāfrika
Daļa no Magribas Rietumāfrika ir Āfrikas kontinenta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no centrālās Sahāras un no rietumiem un dienvidiem to apskalo Atlantijas okeāns.
Skatīt Francija un Rietumāfrika
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Francija un Rietumeiropa
Rietumfranku valsts
Rietumfranku valsts, 843 Tiešā karaļa kontrolē esošā teritorija (zilā), 10.gs. beigās Rietumfranku valsts izveidojās 843.
Skatīt Francija un Rietumfranku valsts
Rietumromas impērija
Rietumromas impērija bija Romas impērijas rietumu daļa pēc Diokletiāna 285.
Skatīt Francija un Rietumromas impērija
Rožē Martēns di Gārs
Rožē Martēns di Gārs (dzimis, miris) bija franču rakstnieks.
Skatīt Francija un Rožē Martēns di Gārs
Rokasbumba
Rokasbumba jeb handbols (no hand — 'roka' un ball — 'bumba') ir komandu sporta spēle, kurā sportistiem bumba ar rokām jāiemet pretinieka vārtos.
Skatīt Francija un Rokasbumba
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Francija un Romas impērija
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Francija un Romas Katoļu baznīca
Romas Republika
Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.
Skatīt Francija un Romas Republika
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Skatīt Francija un Romāņu valodas
Romēns Rolāns
Romēns Rolāns (dzimis, miris) bija franču dramaturgs, rakstnieks, esejists, mākslas zinātnieks.
Skatīt Francija un Romēns Rolāns
Rona-Alpi
Rona-Alpi (izrunā) bija Francijas reģions, kas kopš 2016.
Skatīt Francija un Rona-Alpi
Sarkangalvīte
Pasakas “Sarkangalvīte” ilustrācija “Sarkangalvīte”, arī “Sarkangalvīte un vilks”, ir eiropiešu tautu pasaka par mazu meiteni un viltīgu vilku.
Skatīt Francija un Sarkangalvīte
Sarta
Sarta ir Francijas departaments, viens no pieciem Luāras reģiona departamentiem.
Skatīt Francija un Sarta
Sauszemes bruņotie spēki
Sauszemes bruņotie spēki, arī armija (no — 'apbruņot'), ir kādas valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta karadarbībai uz sauszemes, pārsvarā pret ārēju pretinieku.
Skatīt Francija un Sauszemes bruņotie spēki
Sēna
Sēna (izrunā) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.
Skatīt Francija un Sēna
Sešstūris
Regulāra sešstūra konstruēšana. Sešstūris ir daudzstūris ar sešām malām.
Skatīt Francija un Sešstūris
Sešu nāciju čempionāts
Sešu nāciju čempionāts (sponsorēšanas dēļ pazīstams kā Guinness Six Nations) ir ikgadējas starptautiskas vīriešu regbija sacensības starp Anglijas, Francijas, Īrijas, Itālijas, Skotijas un Velsas komandām.
Skatīt Francija un Sešu nāciju čempionāts
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Francija un Senā Grieķija
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Francija un Senā Roma
Senās Romas imperatori
veksils. Senās Romas imperatori jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27.
Skatīt Francija un Senās Romas imperatori
Senžons Pērss
Senžons Pērss (īstajā vārdā Aleksiss Ležē; dzimis, miris) bija franču dzejnieks un diplomāts. 1960. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts. Dzimis Gvadelupā, advokāta ģimenē. 1899. gadā ģimene atgriezās Francijā un apmetās Po. Studējis Bordo Universitātē. 1904. gadā iedraudzējās ar dzejnieku Frānsisu Žammu, vēlāk iepazinās ar Polu Klodelu, Odilonu Redonu, Valerī Larbo, Andrē Židu.
Skatīt Francija un Senžons Pērss
Senmartēna
Senmartēna, oficiāli Senmartēnas Kopiena (Collectivité de Saint-Martin) ir Francijas aizjūras teritorija Mazajās Antiļu salās, kas atrodas Senmartēnas salas ziemeļu daļu.
Skatīt Francija un Senmartēna
Silī Pridoms
Renē Fransuā Armāns Pridoms (dzimis, miris) bija franču dzejnieks un esejists, kas plašāk pazīstams ar pseidonīmu Silī Pridoms (Sully Prudhomme).
Skatīt Francija un Silī Pridoms
Simtgadu karš
Plantagenetu dzimtas valdījumi Henrija II laikā Simtgadu karš (angļu: Hundred Years' War, franču: La guerre de Cent Ans) bija ilgstoša konfliktu virkne starp Anglijas valdniekiem un Akvitānijas hercogiem Plantaganetiem no vienas puses, un grāfiem de Valuā no otras puses (abas dzimtas bija izmirušās Kapetingu dinastijas atzari) par Francijas Karalistes troni.
Skatīt Francija un Simtgadu karš
Sintmārtena
Sintmārtena ir autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, Mazajās Antiļu salās, kas aizņem Sintmārtenas salas dienvidu daļu.
Skatīt Francija un Sintmārtena
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Skatīt Francija un Spāņu valoda
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Francija un Spānija
Stade de France
Stade de France ir futbola stadions Sendenī, Francijā.
Skatīt Francija un Stade de France
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Skatīt Francija un Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskā Olimpiskā komiteja
Lozannā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (jeb CIO, jeb IOC) ir Lozannā, Šveicē bāzēta organizācija, ko 1894.
Skatīt Francija un Starptautiskā Olimpiskā komiteja
Strasbūra
Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.
Skatīt Francija un Strasbūra
Surinama
Surinama, oficiāli Surinamas Republika ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos.
Skatīt Francija un Surinama
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Francija un Svētā Romas impērija
Tūrisms
Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.
Skatīt Francija un Tūrisms
Telesakari
mobilajā telefonā Telesakari, telekomunikācija jeb tālsakari ir informācijas sūtīšana attālumā, izmantojot kādu informācijas nesēju.
Skatīt Francija un Telesakari
Teniss
Teniss (no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.
Skatīt Francija un Teniss
Tour de France
Tour de France ir šosejas riteņbraukšanas daudzdienu sacensības, viena no trim riteņbraukšanas lielajām tūrēm kopā ar Giro d'Italia un Vuelta a Espana.
Skatīt Francija un Tour de France
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Francija un Trešais reihs
Triumfa arka
Triumfa arka Parīzē Aleksandra vārti Viesturdārzā Triumfa arka ir monumentāla, atsevišķi stāvoša arka, kas sastāv no portikiem.
Skatīt Francija un Triumfa arka
Triumfa arka (Parīze)
Triumfa arka (Arc de Triomphe de l'Étoile) ir viens no populārākajiem pieminekļiem Parīzē, Francijā.
Skatīt Francija un Triumfa arka (Parīze)
Tulūza
Tulūza ir pilsēta Francijas dienvidos pie Garonnas upes.
Skatīt Francija un Tulūza
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Francija un Turcija
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Skatīt Francija un UNESCO
Unitāra valsts
Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.
Skatīt Francija un Unitāra valsts
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Francija un Upe
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Francija un Valsts
Valsts valoda
Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.
Skatīt Francija un Valsts valoda
Valsts varas dalīšana
Varas dalīšana ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem.
Skatīt Francija un Valsts varas dalīšana
Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP
Valstu uzskaitījums pēc IKP faktiskajās cenās parāda dažādu pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu.
Skatīt Francija un Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP
Valuā dinastija
Kapetingu atzara Valuā grāfu ģerbonis: ''debeszilā laukā zelta lilijas, un visam sarkana aploce'' Aristokrātu dinastiju valdījumi Francijas teritorijā 1477. gadā Valuā dinastija bija aristokrātu dzimta Francijā, Kapetingu dinastijas atzars, kurai viduslaikos bijusi liela loma Francijas karalistes, Anglijas Karalistes, Spānijas karalistes un citu Eiropas valstu vēsturē.
Skatīt Francija un Valuā dinastija
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Francija un Vācija
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Francija un Vācu valoda
Vīns
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.
Skatīt Francija un Vīns
Versaļas pils
Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.
Skatīt Francija un Versaļas pils
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Skatīt Francija un Vestgoti
Veto
Veto (latviski — 'aizliedzu') ir pilnvarojums aizliegt vai apturēt kāda lēmuma stāšanos spēkā.
Skatīt Francija un Veto
Višī Francija
Petēna un Hitlera tikšanās 1940. gada 24. oktobrī. Pa labi Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Okupācijas režīma izmaiņas (1940—1944). Parādīta Francijas Valsts līdz 1942. gadam neokupētā daļa (zilā krāsā), Vācijas okupācijas zona (sarkanā krāsā) un Itālijas okupācijas zona (dzeltenā krāsā).
Skatīt Francija un Višī Francija
Vidusfranku valsts
Vidusfranku valsts bija franku valsts, kas pastāvēja no 843.
Skatīt Francija un Vidusfranku valsts
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Francija un Vidusjūra
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Francija un Viduslaiki
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Skatīt Francija un Vikingi
Viktors Igo
Viktors Igo (Victor-Marie Hugo, dzimis Bezansonā (franču: Besançon), miris) bija franču romantisma rakstnieks.
Skatīt Francija un Viktors Igo
Voltērs
Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē (François Marie Arouet,; dzimis, miris), bija franču Apgaismības laikmeta rakstnieks, filozofs, psihologs, vēsturnieks, publicists un satīriķis.
Skatīt Francija un Voltērs
Ziemas olimpiskās spēles
2006. gada ziemas olimpiskajās spēles Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
Skatīt Francija un Ziemas olimpiskās spēles
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Skatīt Francija un Ziemeļāfrika
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Francija un Ziemeļjūra
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Francija un Zivis
.fr
.fr ir Francijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Francija un .fr
17. gadsimts
17.
Skatīt Francija un 17. gadsimts
1793. gads
1793.
Skatīt Francija un 1793. gads
1799. gads
1799.
Skatīt Francija un 1799. gads
18. gadsimts
18.
Skatīt Francija un 18. gadsimts
1848. gada revolūcijas
1848. gada revolūcijas dažādās Eiropas valstīs. 1848.
Skatīt Francija un 1848. gada revolūcijas
1896. gada vasaras olimpiskās spēles
1896.
Skatīt Francija un 1896. gada vasaras olimpiskās spēles
19. gadsimts
19.
Skatīt Francija un 19. gadsimts
1900. gada vasaras olimpiskās spēles
1900.
Skatīt Francija un 1900. gada vasaras olimpiskās spēles
1900. gads
1900.
Skatīt Francija un 1900. gads
1920. gadi
Fotokolāža, kurā attēloti dažādi notikumi no 1920. gadiem 1920.
Skatīt Francija un 1920. gadi
1924. gada vasaras olimpiskās spēles
1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšana. 1924.
Skatīt Francija un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles
1924. gada ziemas olimpiskās spēles
1924.
Skatīt Francija un 1924. gada ziemas olimpiskās spēles
1938. gada FIFA Pasaules kauss
1938.
Skatīt Francija un 1938. gada FIFA Pasaules kauss
1960. gadi
Apollo 11 nosēšanās uz Mēness virsmas (1969). 1960.
Skatīt Francija un 1960. gadi
1964. gads
1964.
Skatīt Francija un 1964. gads
1968. gada ziemas olimpiskās spēles
1968.
Skatīt Francija un 1968. gada ziemas olimpiskās spēles
1978. gads
1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Skatīt Francija un 1978. gads
1984. gada Eiropas čempionāts futbolā
1984.
Skatīt Francija un 1984. gada Eiropas čempionāts futbolā
1987. gads
1987.
Skatīt Francija un 1987. gads
1990. gadi
Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.
Skatīt Francija un 1990. gadi
1992. gada ziemas olimpiskās spēles
1992.
Skatīt Francija un 1992. gada ziemas olimpiskās spēles
1998. gada FIFA Pasaules kauss
1998.
Skatīt Francija un 1998. gada FIFA Pasaules kauss
1998. gads
1998.
Skatīt Francija un 1998. gads
2. gadsimts p.m.ē.
2.
Skatīt Francija un 2. gadsimts p.m.ē.
20. gadsimts
20.
Skatīt Francija un 20. gadsimts
2000. gada Eiropas čempionāts futbolā
2000.
Skatīt Francija un 2000. gada Eiropas čempionāts futbolā
2003. gads
2003.
Skatīt Francija un 2003. gads
2005. gads
2005.
Skatīt Francija un 2005. gads
2007. gada Pasaules kauss regbijā
2007.
Skatīt Francija un 2007. gada Pasaules kauss regbijā
2008. gads
2008.
Skatīt Francija un 2008. gads
2021. gads
2021.
Skatīt Francija un 2021. gads
3. gadsimts
Austrumu puslode 3. gadsimta sākumā. Pasaules karte 250. gadā. Austrumu puslode 3. gadsimta beigās. 3.
Skatīt Francija un 3. gadsimts
6. gadsimts p.m.ē.
6.
Skatīt Francija un 6. gadsimts p.m.ē.
751. gads
751.
Skatīt Francija un 751. gads
788. gads
788.
Skatīt Francija un 788. gads
796. gads
796.
Skatīt Francija un 796. gads
800. gads
800.
Skatīt Francija un 800. gads
801. gads
801.
Skatīt Francija un 801. gads
804. gads
804.
Skatīt Francija un 804. gads
987. gads
987.
Skatīt Francija un 987. gads
Skatīt arī
Eiropas Savienības dalībvalstis
- Austrija
- Beļģija
- Bulgārija
- Dānija
- Eiropas Savienības dalībvalsts
- Francija
- Grieķija
- Horvātija
- Igaunija
- Itālija
- Kipra
- Latvija
- Lietuva
- Luksemburga
- Malta
- Nīderlande
- Nīderlandes Karaliste
- Polija
- Portugāle
- Rumānija
- Slovākija
- Slovēnija
- Somija
- Spānija
- Ungārija
- Vācija
- Zviedrija
- Čehija
- Īrija
Frančvalodīgās valstis
- Šveice
- Benina
- Beļģija
- Briseles galvaspilsētas reģions
- Burkinafaso
- Burundija
- Centrālāfrikas Republika
- Džibutija
- Ekvatoriālā Gvineja
- Francija
- Frankofonija
- Franču Polinēzija
- Frančvalodīgo valstu uzskaitījums
- Gabona
- Gvineja
- Gviāna
- Haiti
- Jaunkaledonija
- Kamerūna
- Kanāda
- Komoras
- Kongo Demokrātiskā Republika
- Kongo Republika
- Kotdivuāra
- Kvebeka
- Luksemburga
- Madagaskara
- Majota
- Martinika
- Mauritānija
- Maurīcija
- Monako
- Nigēra
- Pudučerri
- Reinjona
- Ruanda
- Seišelas
- Senbartelmī
- Senegāla
- Senmartēna
- Senpjēra un Mikelona
- Togo
- Valle d'Aosta
- Valonija
- Vanuatu
- Volisa un Futuna
- Čada
- Ņūbransvika
Zināms kā Francijas Karaliste, Francijas Republika, République française.
, Žans Žaks Ruso, Žans Filips Ramo, Žans Liks Godārs, Žans Marī Gistavs Leklēzio, Žans Pols Sartrs, Žans Renuārs, Žerārs Depardjē, Žils Verns, Čada, Āfrika, Balāde, Basketbols, Baski, Basku valoda, Bavārija, Beļģija, Biskajas līcis, Blēzs Paskāls, Bordo, Brazīlija, Bretaņa, Bretaņa (pussala), Bretoņu valoda, Brižita Bardo, Burboni, Burgundi, Burgundija, Burgundijas karaliste, Cūkas, Celtne, Centrāleiropa, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Centrs–Valdeluāra, Cilvēks, Daniels Barenboims, Darbaspēks, Dienvidaustrumāzija, Dienvidi-Pireneji, Diplomātija, Diriģēšana, Disnejlenda, Donava, Dzelzceļš, Edīte Piafa, Eifeļa tornis, Eiro, Eiropa, Eiropas čempionāts futbolā, Eiropas Savienība, Ekonomika, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Ektors Berliozs, Elektroniskā mūzika, Elzasa, Emanuels Makrons, Eriks Satī, Feniķija, Fernandels, FIFA Pasaules kauss, Flāmi, Flāmu valoda, Franči, Franču Indoķīna, Franču jaunais vilnis, Franču Polinēzija, Franču revolūcija, Franču valoda, Franškontē, Francijas aizjūras departamenti, Francijas atklātais čempionāts tenisā, Francijas Ceturtā republika, Francijas departamenti, Francijas futbola 1. līga, Francijas futbola izlase, Francijas Otrā impērija, Francijas Otrā republika, Francijas Piektā republika, Francijas pilsētu uzskaitījums, Francijas Pirmā impērija, Francijas Pirmā republika, Francijas premjerministru uzskaitījums, Francijas prezidents, Francijas reģioni, Francijas regbija izlase, Francijas Trešā republika, Francijas vēsture, Francijas—Prūsijas karš, Franki, Fransuā Moriaks, Fransuā Trifo, Frederiks Mistrāls, Frideriks Šopēns, Futbols, G7 valstis, Gaisa spēki, Galli, Gallija, Galvaspilsēta, Garonna, Grand Slam (teniss), Grenoble, Gvadelupa, Gviāna, Hanibāls Barka, Havra, Herberts fon Karajans, Hugo Kapets, Iedzīvotāju skaits, Iekšzemes kopprodukts, Ildefransa, Interpols, Irāka, Itāļu valoda, Itālija, Izcelšanās Normandijā, Izpildvara, Jūdaisms, Jūlija revolūcija, Jūlijs Cēzars, Kalnu grēda, Kamils Sensānss, Kannas, Kannu kinofestivāls, Kapetingu dinastija, Kara flote, Karakalla, Karību jūra, Karību reģions, Karlsrūe, Karolingu dinastija, Kartāga, Katalāņi, Katalāņu valoda, Katoļticība, Katrina Deneva, Kauja par Franciju, Kārlis Lielais, Kino, Klasiskā mūzika, Klaudijs, Klimats, Klods Debisī, Klods Simons, Klusais okeāns, Kodolenerģija, Kodolieroči, Kolonija, Komūna, Konstitūcija, Korsika, Korsikāņu valoda, Kosmosa kuģis, Kotdivuāra, Kultūra, Kvadrātkilometrs, Kvieši, Lamanša tunelis, Lamanšs, Langdoka-Rusijona, Langobardi, Lasko, Latīņu valoda, Lauksaimniecība, Laukums, Lejasnormandija, Lejassaksija, Lemānas 24 stundu sacīkstes, Lidmašīna, Lielbritānija (sala), Liellops, Lielvara, Likumdošanas vara, Lille, Limuzēna, Liona, Lotringa, Lozanna, Luāra (reģions), Luāra (upe), Luijs Filips, Luijs XIV, Luijs XVI, Luksemburga, Luvra, Mali, Marija Antuanete, Marseļa, Marseljēza, Marsels Paņols, Martinika, Mazās Antiļu salas, Mājputni, Mežs, Mežsaimniecība, Merovingu dinastija, Mezolīts, Mistrāls, Monako, Monsoro pils, Moriss Ševaljē, Moriss Ravēls, Musulmaņi, Nante, Napoleons Bonaparts, Napoleons III, Narbonna, NATO, Nāvessods, Nīderlande, Neandertālietis, Neolīts, Nica, Nobela prēmija literatūrā, Nokrišņu daudzums, Nora-Padekalē, Ogists un Luī Limjēri, Oglekļa dioksīds, Oksitāņu valoda, Olimpiskās spēles, Otrais pasaules karš, Overņa, Paleolīts, Parīze, Parīzes Dievmātes katedrāle, Parīzes Masters, Pasaules kauss regbijā, Pasaules Tirdzniecības organizācija, Paugurs, Pelnrušķīte, Piemineklis, Piens, Pikardija, Pipins Īsais, Pireneji, Pireneju pussala, Pirmais pasaules karš, Pjērs de Kubertēns, Po (upe), Policija, Polija, Politika, Populārā mūzika, Portugāle, Provansa, Provansa-Alpi-Azūra Krasts, Puatū-Šaranta, Pusprezidentālisms, Rūpniecība, Referendums, Regbijs, Reinjona, Reliģija, Reljefs, Renē Dekarts, Republika, Rietumāfrika, Rietumeiropa, Rietumfranku valsts, Rietumromas impērija, Rožē Martēns di Gārs, Rokasbumba, Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romas Republika, Romāņu valodas, Romēns Rolāns, Rona-Alpi, Sarkangalvīte, Sarta, Sauszemes bruņotie spēki, Sēna, Sešstūris, Sešu nāciju čempionāts, Senā Grieķija, Senā Roma, Senās Romas imperatori, Senžons Pērss, Senmartēna, Silī Pridoms, Simtgadu karš, Sintmārtena, Spāņu valoda, Spānija, Stade de France, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Strasbūra, Surinama, Svētā Romas impērija, Tūrisms, Telesakari, Teniss, Tour de France, Trešais reihs, Triumfa arka, Triumfa arka (Parīze), Tulūza, Turcija, UNESCO, Unitāra valsts, Upe, Valsts, Valsts valoda, Valsts varas dalīšana, Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP, Valuā dinastija, Vācija, Vācu valoda, Vīns, Versaļas pils, Vestgoti, Veto, Višī Francija, Vidusfranku valsts, Vidusjūra, Viduslaiki, Vikingi, Viktors Igo, Voltērs, Ziemas olimpiskās spēles, Ziemeļāfrika, Ziemeļjūra, Zivis, .fr, 17. gadsimts, 1793. gads, 1799. gads, 18. gadsimts, 1848. gada revolūcijas, 1896. gada vasaras olimpiskās spēles, 19. gadsimts, 1900. gada vasaras olimpiskās spēles, 1900. gads, 1920. gadi, 1924. gada vasaras olimpiskās spēles, 1924. gada ziemas olimpiskās spēles, 1938. gada FIFA Pasaules kauss, 1960. gadi, 1964. gads, 1968. gada ziemas olimpiskās spēles, 1978. gads, 1984. gada Eiropas čempionāts futbolā, 1987. gads, 1990. gadi, 1992. gada ziemas olimpiskās spēles, 1998. gada FIFA Pasaules kauss, 1998. gads, 2. gadsimts p.m.ē., 20. gadsimts, 2000. gada Eiropas čempionāts futbolā, 2003. gads, 2005. gads, 2007. gada Pasaules kauss regbijā, 2008. gads, 2021. gads, 3. gadsimts, 6. gadsimts p.m.ē., 751. gads, 788. gads, 796. gads, 800. gads, 801. gads, 804. gads, 987. gads.