Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

415 attiecības: Abels Ganss, Absolūtisms, Agnosticisms, Airbus, Akvitānija, Alžīrijas neatkarības karš, Alēns Renē, Albērs Kamī, Albērvila, Aleksandrs Dimā (tēvs), Alemaņi, Alfabēts, Alpi, Amerikas Savienotās Valstis, Anatols Franss, Andora, Andrē Žids, ANO Drošības padome, Anrī Bergsons, Antonijs Pijs, Apenīnu pussala, Apgabals, Apgaismība Francijā, Apvienotā Karaliste, Apvienoto Nāciju Organizācija, Arābi, Ariānisms, Aristokrātija, ASV dolārs, Atēnas, Ateisms, Atkarīgā teritorija, Atlantijas okeāns, Atomelektrostacija, Augšnormandija, Augsne, Austrumeiropa, Austrumfranku valsts, Autosports, Avāri (senie), Aviācija, Šamonī, Šampaņa-Ardēni, Šarla de Golla lidosta, Šarls Aznavūrs, Šarls de Golls, Šarls Pero, Šveice, Žaks Brels, Žaks Tatī, ... Izvērst indekss (365 vairāk) » « Shrink indekss
Eiropas Savienības dalībvalstis
Frančvalodīgās valstis

Abels Ganss

Abels Ganss (dzimis Abels Eižēns Aleksandrs Pertons, miris) bija franču kinorežisors, scenārists un filmu producents.

Skatīt Francija un Abels Ganss

Absolūtisms

Fridrihs II Absolūtisms ir monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara.

Skatīt Francija un Absolūtisms

Agnosticisms

Agnosticisms (ágnōstos — ‘neizzināmais’) ir filozofisks uzskats, ka dažu pieņēmumu vai propozīciju patiesums vai aplamums nav zināms vai nevar būt zināms principā.

Skatīt Francija un Agnosticisms

''Airbus A380'' ''Eurofighter Typhoon'' ''Eurocopter Tiger'' ''Jules Verne ATV'' ''Ariane 5'' Airbus SE (agrākie nosaukumi Airbus Group SE, Airbus Group N.V., European Aeronautic Defence and Space Company jeb EADS) ir Nīderlandē reģistrēts aerokosmiskās un militārās rūpniecības uzņēmums.

Skatīt Francija un Airbus

Akvitānija

Akvitānija (senāk arī Guayenne, Guienny) ir vēsturiska Francijas zeme, kas mūsdienās apvienota ar agrākajiem Limuzēnas un Puatū-Šarantas reģioniem vienotā Jaunakvitānijas reģionā.

Skatīt Francija un Akvitānija

Alžīrijas neatkarības karš

Alžīrijas neatkarības karš bija galvenokārt partizānu karš starp Francijas bruņotajiem spēkiem un Alžīrijas neatkarības piekritējiem.

Skatīt Francija un Alžīrijas neatkarības karš

Alēns Renē

Alēns Renē (dzimis, miris) bija franču kinorežisors.

Skatīt Francija un Alēns Renē

Albērs Kamī

Albērs Kamī (dzimis, miris) bija franču rakstnieks un filozofs, viens no eksistenciālisma pamatlicējiem (kopā ar Žanu Polu Sartru).

Skatīt Francija un Albērs Kamī

Albērvila

Albērvila ir komūna Savojas departamentā, Ronas-Alpu reģionā, Francijā.

Skatīt Francija un Albērvila

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Aleksandrs Dimā (īstais vārds – Dumas Davy de la Pailleterie; dzimis, miris), tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem franču autoriem literatūras vēsturē.

Skatīt Francija un Aleksandrs Dimā (tēvs)

Alemaņi

Alemaņu apdzīvotā teritorija un alemaņu un romieču kauju vietas no 3. līdz 6. gadsimtam Rietumeiropa 5. gadsimta beigās Alemaņi (alemaņu: Alemanne,; no vācu alle manner — "visi cilvēki") bija ģermāņu cilšu apvienība Augšreinā.

Skatīt Francija un Alemaņi

Alfabēts

Feniķiešu alfabēts Alfabēts ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas fonēmu.

Skatīt Francija un Alfabēts

Alpi

Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.

Skatīt Francija un Alpi

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Francija un Amerikas Savienotās Valstis

Anatols Franss

Anatols Franss, īstajā vārdā Fransuā Anatols Tibo (François-Anatole Thibault), dzimis, miris) bija franču dzejnieks, žurnālists un romānu rakstnieks. 1921. gadā par literārajiem sasniegumiem saņēma Nobela prēmiju literatūrā. 1896. gadā viņš tika ievēlēts Franču akadēmijā (Académie française).

Skatīt Francija un Anatols Franss

Andora

Andora, oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos.

Skatīt Francija un Andora

Andrē Žids

Andrē Pols Gijoms Žids (dzimis, miris) bija franču rakstnieks.

Skatīt Francija un Andrē Žids

ANO Drošības padome

Apvienoto Nāciju Drošības padomes sēde. Apvienoto Nāciju Drošības padome ir viena no galvenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, kura ir atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, kā arī citiem uzdevumiem.

Skatīt Francija un ANO Drošības padome

Anrī Bergsons

Anrī Luijs Bergsons (Henri Louis Bergson, dzimis, miris) bija franču filosofs, intuitīvists, pazīstamākais t.s. "dzīves filosofijas” pārstāvis.

Skatīt Francija un Anrī Bergsons

Antonijs Pijs

Antonijs Pijs (dzimis, miris) bija 15.

Skatīt Francija un Antonijs Pijs

Apenīnu pussala

Apenīnu pussala ir viena no lielākajām pussalām Dienvideiropā.

Skatīt Francija un Apenīnu pussala

Apgabals

Apgabals ir pirmā līmeņa administratīvā teritoriālā iedalījuma vienība dažās valstīs — Baltkrievijā, Bulgārijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijā un Ukrainā.

Skatīt Francija un Apgabals

Apgaismība Francijā

Apgaismība Francijā ( — ‘apgaismības laikmets’) bija sabiedriski politiska intelektuāļu kustība Francijā jaunajos laikos; uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot sabiedrību.

Skatīt Francija un Apgaismība Francijā

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Skatīt Francija un Apvienotā Karaliste

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Skatīt Francija un Apvienoto Nāciju Organizācija

Arābi

Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.

Skatīt Francija un Arābi

Ariānisms

Ravennā Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.

Skatīt Francija un Ariānisms

Aristokrātija

Aristokrātija ((aristokratia), no ἄριστος (aristos) — 'labākais'; κράτος (kratos) — 'vara') ir valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju loka — aristokrātu — rokās.

Skatīt Francija un Aristokrātija

ASV dolārs

ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.

Skatīt Francija un ASV dolārs

Atēnas

Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.

Skatīt Francija un Atēnas

Ateisms

Ateisms (— 'bez'; — 'dievs') ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvji vai nu noliedz dievību esamību, vai arī nepiekrīt teismam.

Skatīt Francija un Ateisms

Atkarīgā teritorija

Atkarīgā teritorija ir politiski administratīvs teritoriāls veidojums, kuram nav valsts statusam atbilstošas pilnīgas politiskas neatkarības vai suverenitātes.

Skatīt Francija un Atkarīgā teritorija

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Skatīt Francija un Atlantijas okeāns

Atomelektrostacija

Atomelektrostacija Katenomā, Francijā Atomelektrostacija (saīsinājumā AES) jeb kodolspēkstacija ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo no siltuma, kuru iegūst dažu smago elementu (235U, 239Pu) atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.

Skatīt Francija un Atomelektrostacija

Augšnormandija

Augšnormandija (izrunā) ir viens no agrākajiem Francijas reģioniem, kas mūsdienās ir atkalapvienots ar Lejasnormandijas reģionu vienotā Normandijas reģionā.

Skatīt Francija un Augšnormandija

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.

Skatīt Francija un Augsne

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Skatīt Francija un Austrumeiropa

Austrumfranku valsts

Austrumfranku valsts (zaļā) un tās vasaļteritorijas, 843 Austrumfranku valsts pastāvēja no 843.

Skatīt Francija un Austrumfranku valsts

Autosports

Autosports ir motoru sporta veids, kurā sportisti sacenšas ar automašīnām vai tām līdzīgiem spēkratiem.

Skatīt Francija un Autosports

Avāri (senie)

Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).

Skatīt Francija un Avāri (senie)

Aviācija

Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.

Skatīt Francija un Aviācija

Šamonī

Šamonī (vai Chamonix) ir komūna Augšsavojas departamentā, Ronas-Alpu reģionā, dienvidaustrumu Francijā.

Skatīt Francija un Šamonī

Šampaņa-Ardēni

Šampaņa-Ardēni (izrunā) ir bijušais Francijas reģions, kas pēc 2016.

Skatīt Francija un Šampaņa-Ardēni

Šarla de Golla lidosta

Šarla de Golla lidosta ir starptautiska lidosta, kas atrodas 25 km uz ziemeļaustrumiem no Francijas galvaspilsētas Parīzes.

Skatīt Francija un Šarla de Golla lidosta

Šarls Aznavūrs

Šarls Aznavūrs, īstajā vārdā Šarhnurs Vagenags Aznavurjans (dzimis, miris), bija armēņu izcelsmes franču dziedātājs, dziesmu autors, aktieris, sabiedriskais aktīvists un diplomāts.

Skatīt Francija un Šarls Aznavūrs

Šarls de Golls

Šarls Andrē Žozefs Marī de Golls (dzimis, miris) bija viens no ievērojamākajiem 20.

Skatīt Francija un Šarls de Golls

Šarls Pero

Šarls Pero (dzimis, miris) bija franču rakstnieks.

Skatīt Francija un Šarls Pero

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Skatīt Francija un Šveice

Žaks Brels

Žaks Brels (dzimis, miris) bija beļģu dziedātājs un dziesmu autors.

Skatīt Francija un Žaks Brels

Žaks Tatī

Žaks Tatī (dzimis, miris), dzimis kā Žaks Tatišefs (Jacques Tatischeff) bija franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists.

Skatīt Francija un Žaks Tatī

Žans Žaks Ruso

Žans Žaks Ruso (dzimis, miris) bija franču apgaismības filozofs, rakstnieks un pašizglītots komponists.

Skatīt Francija un Žans Žaks Ruso

Žans Filips Ramo

Žans Filips Ramo ( —) bija franču komponists un mūzikas teorētiķis, kas darbojās baroka laikmetā.

Skatīt Francija un Žans Filips Ramo

Žans Liks Godārs

Žans Liks Godārs (dzimis, miris) bija franču/šveiciešu kino kritiķis, režisors, scenārists un viens no nozīmīgākajiem franču jaunā viļņa filmu veidotājiem.

Skatīt Francija un Žans Liks Godārs

Žans Marī Gistavs Leklēzio

Žans Marī Gistavs Leklēzio (dzimis) ir franču rakstnieks un profesors, kas pazīstams ar savu plašo poētisko valodu un spēju rakstīt par kultūru atšķirībām.

Skatīt Francija un Žans Marī Gistavs Leklēzio

Žans Pols Sartrs

Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (dzimis, miris) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs.

Skatīt Francija un Žans Pols Sartrs

Žans Renuārs

Žans Renuārs (dzimis, miris) bija franču kinorežisors, scenārists, aktieris, producents un autors.

Skatīt Francija un Žans Renuārs

Žerārs Depardjē

Žerārs Ksavjē Marsels Depardjē (izrunā; dzimis) ir franču aktieris un filmu veidotājs.

Skatīt Francija un Žerārs Depardjē

Žils Verns

Bāka pasaules galā tiek uzskatīta par vienu no labākajiem Verna literārā posma romāniem. Žils Gabriels Verns (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem.

Skatīt Francija un Žils Verns

Čada

Čada ((Tshād)), oficiālais nosaukums Čadas Republika, ir valsts Centrālajā Āfrikā.

Skatīt Francija un Čada

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Francija un Āfrika

Balāde

Balāde ir liroepikas žanrs, sižetisks dzejas darbs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums.

Skatīt Francija un Balāde

Basketbols

Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.

Skatīt Francija un Basketbols

Baski

Baski ir tauta, kas apdzīvo teritoriju uz Spānijas un Francijas robežas, ko tradicionāli sauc par Basku Zemi.

Skatīt Francija un Baski

Basku valoda

Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos.

Skatīt Francija un Basku valoda

Bavārija

Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.

Skatīt Francija un Bavārija

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Skatīt Francija un Beļģija

Biskajas līcis

Biskajas līcis ir Atlantijas okeāna līcis Eiropas rietumos.

Skatīt Francija un Biskajas līcis

Blēzs Paskāls

Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.

Skatīt Francija un Blēzs Paskāls

Bordo

Bordo (gaskoņu: Bordèu) ir ostas pilsēta Francijas dienvidrietumos, Garonnas upes grīvā.

Skatīt Francija un Bordo

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Skatīt Francija un Brazīlija

Bretaņa

Bretaņa ir reģions Francijas ziemeļrietumos.

Skatīt Francija un Bretaņa

Bretaņa (pussala)

Bretaņa jeb Bretaņas pussala ir pussala Francijas ziemeļrietumos.

Skatīt Francija un Bretaņa (pussala)

Bretoņu valoda

Bretoņu valoda (brezhoneg) ir indoeiropiešu valodu saimes ķeltu zara valoda, kurā runā Francijas ziemeļrietumu daļas Bretaņas pamatiedzīvotāji bretoņi.

Skatīt Francija un Bretoņu valoda

Brižita Bardo

Brižita Annemarija Bardo (dzimusi) ir franču aktrise, modes modele, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aktīviste.

Skatīt Francija un Brižita Bardo

Burboni

Burbonu dinastija ir valdnieku dinastija, kas cēlusies 13.

Skatīt Francija un Burboni

Burgundi

Burgundi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas 5.

Skatīt Francija un Burgundi

Burgundija

Burgundija ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Burgundijas-Franškontē reģiona daļa.

Skatīt Francija un Burgundija

Burgundijas karaliste

Burgundijas karaliste ir vairāku vēlīnā antīkā laikmeta un viduslaiku valstisko veidojumu nosaukums Rietumeiropā.

Skatīt Francija un Burgundijas karaliste

Cūkas

Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.

Skatīt Francija un Cūkas

Celtne

Sidnejas operteātris Stadions ''Allianz Arena'' Celtne ir celtniecībā radīts objekts vai to kopums.

Skatīt Francija un Celtne

Centrāleiropa

archive-url.

Skatīt Francija un Centrāleiropa

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Skatīt Francija un Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Skatīt Francija un Centrāleiropas vasaras laiks

Centrs–Valdeluāra

Centrs—Valdeluāra (izrunā) ir viens no Francijas 26 reģioniem.

Skatīt Francija un Centrs–Valdeluāra

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Skatīt Francija un Cilvēks

Daniels Barenboims

Daniels Barenboims (dzimis) ir Argentīnas ebreju izcelsmes pianists un diriģents.

Skatīt Francija un Daniels Barenboims

Darbaspēks

Darbaspēks ir visi iedzīvotaji, kuri var piedalīties produktu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā.

Skatīt Francija un Darbaspēks

Dienvidaustrumāzija

Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.

Skatīt Francija un Dienvidaustrumāzija

Dienvidi-Pireneji

Midi-Pyrénées 150px 100px Galvaspilsēta Tulūza Lielākās pilsētas TulūzaMontobānaAlbiFuā Platība45 348 km² Iedzīvotāju skaits (1999)2 551 687 Komūnu skaits3 020 Dienvidi Pireneji bija lielākais Francijas reģions, kas kopš 2016.

Skatīt Francija un Dienvidi-Pireneji

Diplomātija

Ņujorkā, ir lielākā starptautiskā diplomātiskā organizācija Diplomātija ir sarunu māksla paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.

Skatīt Francija un Diplomātija

Diriģēšana

Diriģēšana ir lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu iestudēšana un tā atskaņojuma vadīšana.

Skatīt Francija un Diriģēšana

Disnejlenda

Disnejlendas pils. Disnejlenda ir izklaides parks, kas atrodas Dienvidostas bulvārī 1313, Anahaimā, Kalifornijā, ASV.

Skatīt Francija un Disnejlenda

Donava

Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.

Skatīt Francija un Donava

Dzelzceļš

Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.

Skatīt Francija un Dzelzceļš

Edīte Piafa

Edīte Piafa (izrunā), īstajā vārdā Edīte Džovanna Gasiona (Édith Giovanna Gassion; dzimusi, mirusi) bija franču dziedātāja.

Skatīt Francija un Edīte Piafa

Eifeļa tornis

thumbnail Eifeļa tornis ir tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu.

Skatīt Francija un Eifeļa tornis

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Skatīt Francija un Eiro

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Francija un Eiropa

Eiropas čempionāts futbolā

Eiropas čempionāts futbolā (pazīstams arī kā UEFA Eiropas čempionāts) ir UEFA valstu galvenais futbola turnīrs.

Skatīt Francija un Eiropas čempionāts futbolā

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Skatīt Francija un Eiropas Savienība

Ekonomika

Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.

Skatīt Francija un Ekonomika

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.

Skatīt Francija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Ektors Berliozs

Ektors Berliozs (dzimis, miris) bija franču romantisma mūzikas komponists, diriģents un mūzikas kritiķis.

Skatīt Francija un Ektors Berliozs

Elektroniskā mūzika

Tadeusa Keihila (''Thaddeus Cahill'') 1897. gadā izgatavotas agrīnās elektroērģeles — telharmonijs (''telharmonium'') Trautonium, 1928. gada elektroniskās mūzikas instruments trautonijs (''trautonium'') Elektroniskā mūzika ir plašs apzīmējums mūzikai, kura galvenokārt tiek veidota elektroniskā ceļā, izmantojot datorus, sintezatorus un citus instrumentus.

Skatīt Francija un Elektroniskā mūzika

Elzasa

Elzasa (līdz 1996. gadam vāciski: Elsaß) ir vēsturiska zeme Francijā pie robežas ar Vāciju un Šveici.

Skatīt Francija un Elzasa

Emanuels Makrons

Emanuels Žans Mišels Frederiks Makrons (dzimis) ir Francijas politiķis un pašreizējais prezidents, Andoras līdzprincis, kādreizējais ierēdnis un investīciju baņķieris.

Skatīt Francija un Emanuels Makrons

Eriks Satī

Eriks Alfrēds Leslijs Satī (dzimis, miris) ir franču komponists un pianists.

Skatīt Francija un Eriks Satī

Feniķija

Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.

Skatīt Francija un Feniķija

Fernandels

Fernāns Žozefs Desirē Kontandēns (pazīstams kā Fernandels; dzimis, miris) bija franču aktieris un dziedātājs, viens no izcilākajiem franču kino komiķiem.

Skatīt Francija un Fernandels

FIFA Pasaules kauss

1978. gada FIFA Pasaules kauss FIFA Pasaules kauss, bieži vienkārši Pasaules kauss, ir starptautisks futbola turnīrs, ko organizē FIFA un tajā piedalās nacionālās futbola izlases.

Skatīt Francija un FIFA Pasaules kauss

Flāmi

Flāmi ir Beļģijas Flandrijas reģiona pamatiedzīvotāji, kas runā nīderlandiešu valodā.

Skatīt Francija un Flāmi

Flāmu valoda

Flāmu valoda (Vlaams) ir vispārpieņemts nosaukums nīderlandiešu valodas dialektiem, kas izplatīti Beļģijas ziemeļu reģionā Flandrijā.

Skatīt Francija un Flāmu valoda

Franči

Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.

Skatīt Francija un Franči

Franču Indoķīna

Franču Indoķīna Franču Indoķīna bija Francijas kolonija, kas oficiāli pastāvēja no 1887.

Skatīt Francija un Franču Indoķīna

Franču jaunais vilnis

Fransuā Trifo Franču jaunais vilnis ir termins kinematogrāfijā, kas raksturo vairāku Francijas filmu veidotāju radīto kino 1950.

Skatīt Francija un Franču jaunais vilnis

Franču Polinēzija

Franču Polinēzija (taitiešu: Pōrīnetia Farāni) ir Francijas aizjūras teritorija ar speciālu statusu.

Skatīt Francija un Franču Polinēzija

Franču revolūcija

Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

Skatīt Francija un Franču revolūcija

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Skatīt Francija un Franču valoda

Franškontē

Franškontē (izrunā) ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Burgundijas-Franškontē reģiona daļa.

Skatīt Francija un Franškontē

Francijas aizjūras departamenti

Aizjūras departamenti, kas vienlaikus ir arī Aizjūras reģioni ir Francijas teritoriālās kopienas, kas ir iekļautas Francijas Republikā tāpat kā metropoliskie departamenti un reģioni.

Skatīt Francija un Francijas aizjūras departamenti

Francijas atklātais čempionāts tenisā

Francijas atklātais čempionāts tenisā jeb Roland Garros ir gada otrais Grand Slam turnīrs, kas notiek Parīzē.

Skatīt Francija un Francijas atklātais čempionāts tenisā

Francijas Ceturtā republika

Francijas Ceturtā republika, oficiāli Francijas Republika (franču: République française), pastāvēja no 1946.

Skatīt Francija un Francijas Ceturtā republika

Francijas departamenti

Departamenti metropolītiskajā Francijas daļā Francijas departamenti ir administratīvās vienības, kas atrodas Francijā un tās bijušajās kolonijās.

Skatīt Francija un Francijas departamenti

Francijas futbola 1. līga

Ligue 1 ir Francijas augstākā profesionālā futbola līga.

Skatīt Francija un Francijas futbola 1. līga

Francijas futbola izlase

Francijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Franciju starptautiskās futbola sacensībās.

Skatīt Francija un Francijas futbola izlase

Francijas Otrā impērija

Francijas Otrā impērija, oficiāli Francijas Impērija bija no 1852.

Skatīt Francija un Francijas Otrā impērija

Francijas Otrā republika

Francijas Otrā republika, oficiāli Francijas Republika (franču: République française), pastāvēja no 1848.

Skatīt Francija un Francijas Otrā republika

Francijas Piektā republika

Francijas Piektā republika, neformāls modernās Francijas nosaukums, kas aizsākās 1958.

Skatīt Francija un Francijas Piektā republika

Francijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010.g. bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem.

Skatīt Francija un Francijas pilsētu uzskaitījums

Francijas Pirmā impērija

Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā Francijas Pirmā impērija bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.

Skatīt Francija un Francijas Pirmā impērija

Francijas Pirmā republika

Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.

Skatīt Francija un Francijas Pirmā republika

Francijas premjerministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas premjerministri.

Skatīt Francija un Francijas premjerministru uzskaitījums

Francijas prezidents

Francijas Republikas prezidents ir Francijas Republikas valsts vadītājs, kā arī Francijas Bruņoto spēku virspavēlnieks.

Skatīt Francija un Francijas prezidents

Francijas reģioni

Francijas reģioni pēc 2016. gada 1. janvāra teritoriālās reformas. Francijas reģioni ir Francijas teritoriāli administratīvā iedalījuma vienības, kam nav likumdošanas varas, taču ir iespēja noteikt vietējos nodokļus un lemt par valsts budžeta daļas izlietojumu.

Skatīt Francija un Francijas reģioni

Francijas regbija izlase

Francijas regbija izlase ir komanda, kas pārstāv Franciju starptautiskās regbija spēlēs.

Skatīt Francija un Francijas regbija izlase

Francijas Trešā republika

Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.

Skatīt Francija un Francijas Trešā republika

Francijas vēsture

Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.

Skatīt Francija un Francijas vēsture

Francijas—Prūsijas karš

Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.

Skatīt Francija un Francijas—Prūsijas karš

Franki

Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.

Skatīt Francija un Franki

Fransuā Moriaks

Fransuā Moriaks (François Mauriac, —) bija franču rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1952).

Skatīt Francija un Fransuā Moriaks

Fransuā Trifo

Fransuā Trifo (dzimis, miris) bija ietekmīgs franču kino kritiķis un kinorežisors, kura karjera ilga vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu.

Skatīt Francija un Fransuā Trifo

Frederiks Mistrāls

Frederiks Mistrāls (dzimis, miris) bija provansiešu dzejnieks un rakstnieks, kura vadībā 19.

Skatīt Francija un Frederiks Mistrāls

Frideriks Šopēns

Frideriks Francišeks Šopēns (dzimis, miris) bija 19.

Skatīt Francija un Frideriks Šopēns

Futbols

Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.

Skatīt Francija un Futbols

G7 valstis

G7 valstis jeb Lielais septītnieks, agrāk Lielais astotnieks, ir pasaules rūpnieciski attīstītāko valstu valdību sadarbības forums.

Skatīt Francija un G7 valstis

Gaisa spēki

Amerikāņu iznīcinātājs F-15 Eagle Gaisa spēki ir nacionāla militārā organizācija, kuras primārā darbība ir karadarbības organizēšana gaisa telpā, izmantojot dažāda veida lidaparātus.

Skatīt Francija un Gaisa spēki

Galli

Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5.

Skatīt Francija un Galli

Gallija

Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.

Skatīt Francija un Gallija

Galvaspilsēta

Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.

Skatīt Francija un Galvaspilsēta

Garonna

Garonna ir upe Francijas dienvidrietumos un Spānijas ziemeļaustrumos (Katalonijā).

Skatīt Francija un Garonna

Grand Slam (teniss)

Četri Grand Slam tenisa turnīri ir ATP (vīriešiem) un WTA (sievietēm) sezonas prestižākās sacensības, ņemot vērā pasaules ranga punktus, tradīcijas, naudas balvu fondu un sabiedrības uzmanību.

Skatīt Francija un Grand Slam (teniss)

Grenoble

Grenoble ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos Alpu priekškalnēs Izēras upes ielejā.

Skatīt Francija un Grenoble

Gvadelupa

Gvadelupa ir viens no četriem Francijas aizjūras reģioniem un Francijas aizjūras departaments.

Skatīt Francija un Gvadelupa

Gviāna

Gviāna, nereti Franču Gviāna (Guyane française), ir Francijas reģions un aizjūras departaments Dienvidamerikā.

Skatīt Francija un Gviāna

Hanibāls Barka

Hanibāla karagājiens pret Romu Hanibāls ((ḤNBʻL) — 'Baāla dāvana'; dzimis 247. gadā p.m.ē., miris 183/182. gadā p.m.ē.), saukts arī Barka (𐤁𐤓𐤒 (BRQ) — 'zibens' (dzimtas iesauka)) bija Kartāgas republikas senators un karavadonis.

Skatīt Francija un Hanibāls Barka

Havra

Havra ir ostas pilsēta Francijas ziemeļrietumos, Normandijas reģionā, Piejūras Sēnas departamentā.

Skatīt Francija un Havra

Herberts fon Karajans

Herberts fon Karajans Herberts fon Karajans (dzimis Zalcburgā, miris Anifā pie Zalcburgas) bija austriešu diriģents.

Skatīt Francija un Herberts fon Karajans

Hugo Kapets

Hugo Kapets (Hugues Capet, dzimis 938. gadā, miris 996. gada 24. oktobrī) bija franku ķēniņš no Kapetingu dzimtas.

Skatīt Francija un Hugo Kapets

Iedzīvotāju skaits

Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī. Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.

Skatīt Francija un Iedzīvotāju skaits

Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).

Skatīt Francija un Iekšzemes kopprodukts

Ildefransa

Ildefransas atrašanās vieta Francijā Ildefransa (burtiski - Francijas sala) ir vēsturisks Francijas reģions, kurš atrodas Francijas vidū visapkārt Parīzei un tās priekšpilsētām.

Skatīt Francija un Ildefransa

Interpols

Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija jeb Interpols (Interpol) ir starptautiska kriminālās izmeklēšanas policijas organizācija.

Skatīt Francija un Interpols

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).

Skatīt Francija un Irāka

Itāļu valoda

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.

Skatīt Francija un Itāļu valoda

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Skatīt Francija un Itālija

Izcelšanās Normandijā

Izcelšanās Normandijā (operācija "Neptūns") bija Sabiedroto Normandijas operācijas desants Otrajā pasaules karā, kas pazīstama kā D-diena.

Skatīt Francija un Izcelšanās Normandijā

Izpildvara

Izpildvara ir valsts varas izpausme.

Skatīt Francija un Izpildvara

Jūdaisms

Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.

Skatīt Francija un Jūdaisms

Jūlija revolūcija

"Brīvība uz barikādēm", slavenākā Jūlija revolūcijai veltītā glezna Cīņas pie Parīzes rātsnama Jūlija revolūcija Francijā, zināma arī kā 1830.

Skatīt Francija un Jūlija revolūcija

Jūlijs Cēzars

Gajs Jūlijs Cēzars,Oficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".

Skatīt Francija un Jūlijs Cēzars

Kalnu grēda

Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.

Skatīt Francija un Kalnu grēda

Kamils Sensānss

Kamils Sensānss (dzimis, miris) bija franču romantisma mūzikas komponists, pianists, ērģeļnieks un diriģents.

Skatīt Francija un Kamils Sensānss

Kannas

Kannas ir pilsēta Piejūras Alpu departamentā, Provansas-Alpu-Azūras Krasta reģionā, Francijas dienvidaustrumos.

Skatīt Francija un Kannas

Kannu kinofestivāls

Kannu kinofestivāla logotips Kannu kinofestivāls ir kinofestivāls, kas atklāts 1946.

Skatīt Francija un Kannu kinofestivāls

Kapetingu dinastija

Kapetingu dinastijas ģerbonis Kapetingu valsts (zilā krāsā karaļa domēns) Kapetingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā laikā no 987.

Skatīt Francija un Kapetingu dinastija

Kara flote

Arābijas jūrā Kara flote jeb jūras spēki ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē.

Skatīt Francija un Kara flote

Karakalla

Karakalla (—) bija 22.

Skatīt Francija un Karakalla

Karību jūra

Karību jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē.

Skatīt Francija un Karību jūra

Karību reģions

Karību reģions Karību reģions ir pasaules reģions, kurš atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas dienvidu daļā, Karību jūrā.

Skatīt Francija un Karību reģions

Karlsrūe

Karlsrūe ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenā-Virtembergā pie Reinas upes, netālu no robežas ar Franciju.

Skatīt Francija un Karlsrūe

Karolingu dinastija

Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.

Skatīt Francija un Karolingu dinastija

Kartāga

Kartāga (vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).

Skatīt Francija un Kartāga

Katalāņi

Katalāņi ir romāņu tauta, kas lielākoties dzīvo Spānijas Katalonijas autonomajā apgabalā un Andorā, kā arī tuvākajās valstīs — Itālijā, Francijā.

Skatīt Francija un Katalāņi

Katalāņu valoda

oksitāņu valodā.) Katalāņu valoda (català, vai) ir romāņu saimes valoda.

Skatīt Francija un Katalāņu valoda

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Skatīt Francija un Katoļticība

Katrina Deneva

Katrina Deneva (izrunā:; dzimusi Katrina Fabjēna Dorleaka) ir franču aktrise.

Skatīt Francija un Katrina Deneva

Kauja par Franciju

Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas.

Skatīt Francija un Kauja par Franciju

Kārlis Lielais

Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.

Skatīt Francija un Kārlis Lielais

Kino

Kadrs no Roundhejas dārza ainas, (''Roundhay Garden scene'') Luijs Le Prinss (''Louis Le Prince'') 1888. gads, 2 sek. īsfilma, vecākie līdz mūsdienām saglabājušies kustīgie kadri. Kino jeb kinematogrāfija (no sengrieķu κίνημα, kìnema 'kustība' un γράφειν, gràphein 'rakstīt') ir kustīgu attēlu fotografēšanas un filmēšanas māksla vai process, veicot to elektroniski, izmantojot attēla sensoru, vai ķīmiski, izmantojot gaismas jutīgu materiālu, piemēram, kinolenti.

Skatīt Francija un Kino

Klasiskā mūzika

"Mocarta 2006. gadam" Vīnē Klasiskā mūzika ir akadēmiskā mūzika, kas ir radīta vai smelta Rietumu kultūras tradīcijās, sevī ietverot gan liturģisko (reliģisko), gan laicīgo mūziku.

Skatīt Francija un Klasiskā mūzika

Klaudijs

Tiberijs Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks vai Klaudijs I (Claudius I, dzimis Tiberijs Klaudijs Druzs (Tiberius Claudius Drusus) 10. gada p. m.ē. 1. augustā, miris), no 4. gada līdz kāpšanai tronī — Tiberijs Klaudijs Nerons Germāniks (Tiberius Claudius Nero Germanicus), bija ceturtais Romas imperators, Jūliju-Klaudiju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 41.

Skatīt Francija un Klaudijs

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Skatīt Francija un Klimats

Klods Debisī

Klods Ašils Debisī (dzimis, miris) ir Francijas komponists, viens no ievērojamākajiem impresionisma pārstāvjiem mūzikā.

Skatīt Francija un Klods Debisī

Klods Simons

Klods Simons (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, rakstījis romānus.

Skatīt Francija un Klods Simons

Klusais okeāns

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Skatīt Francija un Klusais okeāns

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Skatīt Francija un Kodolenerģija

Kodolieroči

1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.

Skatīt Francija un Kodolieroči

Kolonija

Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.

Skatīt Francija un Kolonija

Komūna

Jauno mūziķu komūna Amsterdamā Komūna (no — 'kopiena') ir apzināti veidots cilvēku kopums ar kopīgu dzīves telpu, interesēm, vērtībām, uzskatiem un bieži kopīgu īpašumu, mantām un resursiem.

Skatīt Francija un Komūna

Konstitūcija

likumus no Saules dieva Konstitūcija (no — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.

Skatīt Francija un Konstitūcija

Korsika

Korsika (korsikāņu un) Francijai piederoša sala Vidusjūrā, pēc platības ceturtā lielākā (pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras).

Skatīt Francija un Korsika

Korsikāņu valoda

Korsikāņu valoda (Corsu vai Lingua Corsa) ir romāņu saimes valoda, kurā runā korsikāņi Korsikas salā Francijā un Sardīnijas salas ziemeļu daļā.

Skatīt Francija un Korsikāņu valoda

Kosmosa kuģis

ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.

Skatīt Francija un Kosmosa kuģis

Kotdivuāra

Kotdivuāra jeb Ziloņkaula Krasts, oficiāli Kotdivuāras Republika, ir valsts Rietumāfrikā.

Skatīt Francija un Kotdivuāra

Kultūra

Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.

Skatīt Francija un Kultūra

Kvadrātkilometrs

Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.

Skatīt Francija un Kvadrātkilometrs

Kvieši

Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.

Skatīt Francija un Kvieši

Lamanša tunelis

Lamanša tunelis jeb Eirotunelis ir 50,5 km garš dzelzceļa tunelis zem Lamanša jūras šauruma.

Skatīt Francija un Lamanša tunelis

Lamanšs

Lamanšs ir jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Franciju.

Skatīt Francija un Lamanšs

Langdoka-Rusijona

Langdoka-Rusijona ir bijušais Francijas reģions, kas kopš 2016.

Skatīt Francija un Langdoka-Rusijona

Langobardi

Apenīnu pussalā 575. gadā (pelēcīgi zilā krāsā) Langobardu vaska figūras Bledas pils muzejā. Langobardi ( — 'garbārži') bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.

Skatīt Francija un Langobardi

Lasko

Lasko ir ala Francijā, kas ievērojama ar tajā esošajiem vairāk nekā 600 klinšu zīmējumiem.

Skatīt Francija un Lasko

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Skatīt Francija un Latīņu valoda

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Skatīt Francija un Lauksaimniecība

Laukums

Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.

Skatīt Francija un Laukums

Lejasnormandija

Basse-Normandie 150px 100px Galvaspilsēta Kāna Lielākās pilsētas KānaŠērbūra-OktvilaAlensona Platība17,589 km² Iedzīvotāju skaits (2007)1 453 000 Komūnu skaits1 812 Lejasnormandija ir agrākais Francijas reģions, kas mūsdienās ir atkalpavienots ar Augšnormandijas reģionu vienotā Normandijas reģionā.

Skatīt Francija un Lejasnormandija

Lejassaksija

Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.

Skatīt Francija un Lejassaksija

Lemānas 24 stundu sacīkstes

Lemānas 24 stundu sacīkstes ir pasaules vecākās izturības sacīkstes autosportā.

Skatīt Francija un Lemānas 24 stundu sacīkstes

Lidmašīna

''PZL-104M Wilga 2000'' ''Air India'' ''Boeing 747'' pasažieru lidmašīna Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem).

Skatīt Francija un Lidmašīna

Lielbritānija (sala)

Eiropā. Lielbritānija ir sala kontinentālās Eiropas ziemeļrietumos.

Skatīt Francija un Lielbritānija (sala)

Liellops

Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).

Skatīt Francija un Liellops

Lielvara

Valstis ar ASV militārajām bāzēm un iekārtām Lielvara (angļu: superpower) ir valsts vai pārnacionāla savienība, kurai ir dominējošs stāvoklis, ko raksturo spēja ietekmēt pasauli globālā mērogā.

Skatīt Francija un Lielvara

Likumdošanas vara

Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī.

Skatīt Francija un Likumdošanas vara

Lille

Lille ir pilsēta Francijas galējos ziemeļos pie Beļģijas robežas.

Skatīt Francija un Lille

Limuzēna

Limuzēna (izrunā) ir viena no vēsturiskajām Francijas zemēm, kas mūsdienās ietilpst Jaunakvitānijas reģionā kopā ar agrākajiem Akvitānijas un Puatū-Šarantas reģioniem.

Skatīt Francija un Limuzēna

Liona

Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā.

Skatīt Francija un Liona

Lotringa

Lotringa (izrunā) ir vēsturiska zeme Francijas ziemeļaustrumos pie Beļģijas, Luksemburgas un Vācijas robežām.

Skatīt Francija un Lotringa

Lozanna

Lozanna ir pilsēta Šveices rietumos Ženēvas ezera ziemeļu krastā, valsts frančvalodīgajā daļā.

Skatīt Francija un Lozanna

Luāra (reģions)

Luāra (izrunā:, burtiskā tulkojumā "Luāras zeme") ir viens no Francijas 26 reģioniem.

Skatīt Francija un Luāra (reģions)

Luāra (upe)

Luāra ir Francijas garākā upe.

Skatīt Francija un Luāra (upe)

Luijs Filips

Luijs Filips 1841. gadā Luijs Filips I (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1830.

Skatīt Francija un Luijs Filips

Luijs XIV

Luijs XIV (dzimis, miris), pazīstams arī kā Saules karalis, bija Francijas un Navarras karalis.

Skatīt Francija un Luijs XIV

Luijs XVI

Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.

Skatīt Francija un Luijs XVI

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.

Skatīt Francija un Luksemburga

Luvra

Luvras muzejs, oficiālais nosaukums Lielā Luvra (Grand Louvre), ir visapmeklētākais muzejs pasaulē, vēsturisks piemineklis un viens no Francijas simboliem.

Skatīt Francija un Luvra

Mali

Mali, oficiāli Mali Republika (République du Mali), ir valsts Rietumāfrikā.

Skatīt Francija un Mali

Marija Antuanete

Marija Antuanete (dzimusi, mirusi) bija Austrijas erchercogiene, kā arī Francijas un Navarras karaliene.

Skatīt Francija un Marija Antuanete

Marseļa

Marseļa ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā pie Ronas upes grīvas.

Skatīt Francija un Marseļa

Marseljēza

„Marseljēza” (— 'marsaļietis') ir Francijas valsts himna.

Skatīt Francija un Marseljēza

Marsels Paņols

Marsels Paņols 1948. gadā. Marsels Paņols (izrunā:, dzimis Obaņā (netālu no Marseļas), miris Parīzē) bija franču rakstnieks un režisors.

Skatīt Francija un Marsels Paņols

Martinika

Martinika ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments.

Skatīt Francija un Martinika

Mazās Antiļu salas

Mazās Antiļu salas ir gandrīz 2000 kilometru gara, daļēji vulkāniska salu virkne Karību jūras austrumos un dienvidaustrumos, norobežojot to no Atlantijas okeāna.

Skatīt Francija un Mazās Antiļu salas

Mājputni

Mājputni ir domesticēti putni, kurus cilvēks audzē, lai iegūtu olas, putnu gaļu un spalvas, kā arī dekoratīviem un estētiskiem mērķiem.

Skatīt Francija un Mājputni

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Skatīt Francija un Mežs

Mežsaimniecība

Vācijā Mežsaimniecība ir uzņēmējdarbības un augkopības nozare, kas nodarbojas ar meža stādīšanu, uzlabošanu, efektīvu meža zemes apsaimniekošanu un izmantošanu.

Skatīt Francija un Mežsaimniecība

Merovingu dinastija

Merovingu dinastija ir franku ķēniņu dinastija, kas 5.-8.

Skatīt Francija un Merovingu dinastija

Mezolīts

Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.

Skatīt Francija un Mezolīts

Mistrāls

Mistrāls pie Marseļas Mistrāls ir auksts ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas pūš no Sevennu kalniem Ronas ielejā, Francijā.

Skatīt Francija un Mistrāls

Monako

Monako (monegasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjērā, dažus kilometrus no Itālijas robežas.

Skatīt Francija un Monako

Monsoro pils

Monsoro pils ir renesanses stila viduslaiku pils, kas atrodas Luāras ielejā, Francijā, 250 kilometru attālumā no Parīzes.

Skatīt Francija un Monsoro pils

Moriss Ševaljē

Moriss Ševaljē (dzimis, miris) bija franču aktieris un dziedātājs.

Skatīt Francija un Moriss Ševaljē

Moriss Ravēls

Moriss Ravēls (dzimis, miris) bija franču komponists.

Skatīt Francija un Moriss Ravēls

Musulmaņi

Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم‎‎ (muslim)) ir islāma sekotāji.

Skatīt Francija un Musulmaņi

Nante

Nante ir pilsēta Francijas rietumos pie Luāras upes, 55 kilometrus no Atlantijas okeāna.

Skatīt Francija un Nante

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Skatīt Francija un Napoleons Bonaparts

Napoleons III

Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (dzimis, miris) bija Francijas Otrās republikas prezidents (1849—1852) un Francijas Otrās impērijas imperators (1852—1870).

Skatīt Francija un Napoleons III

Narbonna

Narbonna, arī Narbona, ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos, Langdokas-Rusijonas reģionā.

Skatīt Francija un Narbonna

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Skatīt Francija un NATO

Nāvessods

Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma.

Skatīt Francija un Nāvessods

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Skatīt Francija un Nīderlande

Neandertālietis

Neandertālietis jeb Neandertāles cilvēks (Homo neanderthalensis vai Homo sapiens neanderthalensis) ir izmirusi cilvēku ģints suga vai pasuga, kas pazīstama pēc pleistocēna atradumiem Eiropā, kā arī Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Skatīt Francija un Neandertālietis

Neolīts

Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.

Skatīt Francija un Neolīts

Nica

Nica ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako.

Skatīt Francija un Nica

Nobela prēmija literatūrā

Nobela prēmija literatūrā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

Skatīt Francija un Nobela prēmija literatūrā

Nokrišņu daudzums

Nokrišņu daudzums pa mēnešiem vidēji vienas dienas laikā Nokrišņu daudzums ir ūdens slāņa biezums, kas būtu uzkrājies uz horizontālas virsmas nokrišņu izkrišanas dēļ, ja šī virsma neuzsūc ūdeni un tas neiztvaiko.

Skatīt Francija un Nokrišņu daudzums

Nora-Padekalē

Nora-Padekalē (izrunā), arī Ziemeļi-Padekalē, ir vēsturisks Francijas reģions, kas robežojas ar Belģiju.

Skatīt Francija un Nora-Padekalē

Ogists un Luī Limjēri

Brāļi Limjēri (Ogists Marī Luī Nikolā (dzimis, miris) un Luī Žans (dzimis, miris)) bija franču izgudrotāji, pirmie filmu veidotāji.

Skatīt Francija un Ogists un Luī Limjēri

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Skatīt Francija un Oglekļa dioksīds

Oksitāņu valoda

Oksitāņu valoda (occitan) ir romāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Francijas dienvidos, Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju, Langdokas-Rusijonas, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionos, kā arī nelielā skaitā Itālijā, Spānijā (Aranas ielejā) un Monako.

Skatīt Francija un Oksitāņu valoda

Olimpiskās spēles

Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.

Skatīt Francija un Olimpiskās spēles

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Skatīt Francija un Otrais pasaules karš

Overņa

Auvergne 150px 100px Galvaspilsēta Klermonferāna Lielākās pilsētas KlermonferānaMulēnaMonlisonaVišīLepijaOrijaka Platība26,013 km² Iedzīvotāju skaits (2006)1,334,000 Komūnu skaits1,310 Overņa (vai Auvèrnha) bija Francijas reģions, kas kopš 2016.

Skatīt Francija un Overņa

Paleolīts

Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.

Skatīt Francija un Paleolīts

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Skatīt Francija un Parīze

Parīzes Dievmātes katedrāle

Parīzes Dievmātes katedrāle ir katedrāle Parīzē, Francijā.

Skatīt Francija un Parīzes Dievmātes katedrāle

Parīzes Masters

right Parīzes Masters ir ikgadējs tenisa turnīrs, kurš norisinās Parīzē, Francijā.

Skatīt Francija un Parīzes Masters

Pasaules kauss regbijā

Pasaules kauss regbijā ir galvenais regbija turnīrs pasaulē.

Skatīt Francija un Pasaules kauss regbijā

Pasaules Tirdzniecības organizācija

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO,, WTO,, OMC) ir starptautiska organizācija, kura izveidota 1995.

Skatīt Francija un Pasaules Tirdzniecības organizācija

Paugurs

Pauguraina ainava Paugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne.

Skatīt Francija un Paugurs

Pelnrušķīte

Pelnrušķīte ir franču, itāļu un vācu tautas pasaka.

Skatīt Francija un Pelnrušķīte

Piemineklis

Latvijā Piemineklis, arī monuments, ir arhitektūras vai tēlniecības veidojums kaut kā, piemēram, cilvēka vai kāda vēsturiska notikuma, piemiņai.

Skatīt Francija un Piemineklis

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Skatīt Francija un Piens

Pikardija

Pikardija (izrunā) ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Augšfrancijas reģiona daļa.

Skatīt Francija un Pikardija

Pipins Īsais

Pipins Īsais Pipins Īsais (* 714, † 768. gada 24. septembrī), pazīstams arī kā Pipins III un Pipins Jaunākais, bija franku ķēniņš no Karolingu dinastijas, kurš valdīja laikā no 751.

Skatīt Francija un Pipins Īsais

Pireneji

Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.

Skatīt Francija un Pireneji

Pireneju pussala

Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.

Skatīt Francija un Pireneju pussala

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Francija un Pirmais pasaules karš

Pjērs de Kubertēns

Pjērs de Kubertēns (—) bija barons, Francijas sporta un sabiedriskais darbinieks, vēsturnieks, pedagogs, mūsdienu olimpisko spēļu organizēšanas iniciators.

Skatīt Francija un Pjērs de Kubertēns

Po (upe)

Po ir Itālijas garākā upe.

Skatīt Francija un Po (upe)

Policija

Policists Vācijā. Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).

Skatīt Francija un Policija

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Francija un Polija

Politika

vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.

Skatīt Francija un Politika

Populārā mūzika

Populārā mūzika ir dažādu žanru skaņdarbi, kas domāti plašai publikai.

Skatīt Francija un Populārā mūzika

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.

Skatīt Francija un Portugāle

Provansa

Mūsdienu Francijas reģiona Provansa-Alpi-Azūra Krasts robežas Provansa ir Francijas dienvidaustrumos atrodošs ģeogrāfisks reģions un vēsturiska province Vidusjūras krastā, kas stiepjas no Ronas lejteces rietumos līdz Itālijas robežai austrumos.

Skatīt Francija un Provansa

Provansa-Alpi-Azūra Krasts

Provansa-Alpi-Azūra Krasts ir reģions Francijas dienvidaustrumos pie Vidusjūras.

Skatīt Francija un Provansa-Alpi-Azūra Krasts

Puatū-Šaranta

Puatū-Šaranta (izrunā) ir viens no Francijas vēsturiskajiem reģioniem, kas mūsdienās ietilpst Jaunakvitānijas reģionā kopā ar agrākajiem Akvitānijas un Limuzēnas reģioniem.

Skatīt Francija un Puatū-Šaranta

Pusprezidentālisms

Pusprezidentālisms ir valdīšanas forma, kurā apvienojas gan prezidentālās, gan parlamentārās sistēmas elementi.

Skatīt Francija un Pusprezidentālisms

Rūpniecība

Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.

Skatīt Francija un Rūpniecība

Referendums

Itālijā Referendums (no — 'paziņojamais') jeb tautas nobalsošana ir vēlētāju balsošana par kādu konkrētu sabiedrībā populāru valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem).

Skatīt Francija un Referendums

Regbijs

Regbijs ir komandu sporta veidu grupa, kuras pirmsākumi meklējami Anglijas pilsētā Ragbi.

Skatīt Francija un Regbijs

Reinjona

Reinjona ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments.

Skatīt Francija un Reinjona

Reliģija

380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Skatīt Francija un Reliģija

Reljefs

Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.

Skatīt Francija un Reljefs

Renē Dekarts

Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.

Skatīt Francija un Renē Dekarts

Republika

Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.

Skatīt Francija un Republika

Rietumāfrika

Daļa no Magribas Rietumāfrika ir Āfrikas kontinenta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no centrālās Sahāras un no rietumiem un dienvidiem to apskalo Atlantijas okeāns.

Skatīt Francija un Rietumāfrika

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Skatīt Francija un Rietumeiropa

Rietumfranku valsts

Rietumfranku valsts, 843 Tiešā karaļa kontrolē esošā teritorija (zilā), 10.gs. beigās Rietumfranku valsts izveidojās 843.

Skatīt Francija un Rietumfranku valsts

Rietumromas impērija

Rietumromas impērija bija Romas impērijas rietumu daļa pēc Diokletiāna 285.

Skatīt Francija un Rietumromas impērija

Rožē Martēns di Gārs

Rožē Martēns di Gārs (dzimis, miris) bija franču rakstnieks.

Skatīt Francija un Rožē Martēns di Gārs

Rokasbumba

Rokasbumba jeb handbols (no hand — 'roka' un ball — 'bumba') ir komandu sporta spēle, kurā sportistiem bumba ar rokām jāiemet pretinieka vārtos.

Skatīt Francija un Rokasbumba

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Skatīt Francija un Romas impērija

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Skatīt Francija un Romas Katoļu baznīca

Romas Republika

Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.

Skatīt Francija un Romas Republika

Romāņu valodas

Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.

Skatīt Francija un Romāņu valodas

Romēns Rolāns

Romēns Rolāns (dzimis, miris) bija franču dramaturgs, rakstnieks, esejists, mākslas zinātnieks.

Skatīt Francija un Romēns Rolāns

Rona-Alpi

Rona-Alpi (izrunā) bija Francijas reģions, kas kopš 2016.

Skatīt Francija un Rona-Alpi

Sarkangalvīte

Pasakas “Sarkangalvīte” ilustrācija “Sarkangalvīte”, arī “Sarkangalvīte un vilks”, ir eiropiešu tautu pasaka par mazu meiteni un viltīgu vilku.

Skatīt Francija un Sarkangalvīte

Sarta

Sarta ir Francijas departaments, viens no pieciem Luāras reģiona departamentiem.

Skatīt Francija un Sarta

Sauszemes bruņotie spēki

Sauszemes bruņotie spēki, arī armija (no — 'apbruņot'), ir kādas valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta karadarbībai uz sauszemes, pārsvarā pret ārēju pretinieku.

Skatīt Francija un Sauszemes bruņotie spēki

Sēna

Sēna (izrunā) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.

Skatīt Francija un Sēna

Sešstūris

Regulāra sešstūra konstruēšana. Sešstūris ir daudzstūris ar sešām malām.

Skatīt Francija un Sešstūris

Sešu nāciju čempionāts

Sešu nāciju čempionāts (sponsorēšanas dēļ pazīstams kā Guinness Six Nations) ir ikgadējas starptautiskas vīriešu regbija sacensības starp Anglijas, Francijas, Īrijas, Itālijas, Skotijas un Velsas komandām.

Skatīt Francija un Sešu nāciju čempionāts

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Skatīt Francija un Senā Grieķija

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Skatīt Francija un Senā Roma

Senās Romas imperatori

veksils. Senās Romas imperatori jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27.

Skatīt Francija un Senās Romas imperatori

Senžons Pērss

Senžons Pērss (īstajā vārdā Aleksiss Ležē; dzimis, miris) bija franču dzejnieks un diplomāts. 1960. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts. Dzimis Gvadelupā, advokāta ģimenē. 1899. gadā ģimene atgriezās Francijā un apmetās Po. Studējis Bordo Universitātē. 1904. gadā iedraudzējās ar dzejnieku Frānsisu Žammu, vēlāk iepazinās ar Polu Klodelu, Odilonu Redonu, Valerī Larbo, Andrē Židu.

Skatīt Francija un Senžons Pērss

Senmartēna

Senmartēna, oficiāli Senmartēnas Kopiena (Collectivité de Saint-Martin) ir Francijas aizjūras teritorija Mazajās Antiļu salās, kas atrodas Senmartēnas salas ziemeļu daļu.

Skatīt Francija un Senmartēna

Silī Pridoms

Renē Fransuā Armāns Pridoms (dzimis, miris) bija franču dzejnieks un esejists, kas plašāk pazīstams ar pseidonīmu Silī Pridoms (Sully Prudhomme).

Skatīt Francija un Silī Pridoms

Simtgadu karš

Plantagenetu dzimtas valdījumi Henrija II laikā Simtgadu karš (angļu: Hundred Years' War, franču: La guerre de Cent Ans) bija ilgstoša konfliktu virkne starp Anglijas valdniekiem un Akvitānijas hercogiem Plantaganetiem no vienas puses, un grāfiem de Valuā no otras puses (abas dzimtas bija izmirušās Kapetingu dinastijas atzari) par Francijas Karalistes troni.

Skatīt Francija un Simtgadu karš

Sintmārtena

Sintmārtena ir autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, Mazajās Antiļu salās, kas aizņem Sintmārtenas salas dienvidu daļu.

Skatīt Francija un Sintmārtena

Spāņu valoda

Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.

Skatīt Francija un Spāņu valoda

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Skatīt Francija un Spānija

Stade de France

Stade de France ir futbola stadions Sendenī, Francijā.

Skatīt Francija un Stade de France

Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.

Skatīt Francija un Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Starptautiskā Olimpiskā komiteja

Lozannā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (jeb CIO, jeb IOC) ir Lozannā, Šveicē bāzēta organizācija, ko 1894.

Skatīt Francija un Starptautiskā Olimpiskā komiteja

Strasbūra

Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.

Skatīt Francija un Strasbūra

Surinama

Surinama, oficiāli Surinamas Republika ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos.

Skatīt Francija un Surinama

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Skatīt Francija un Svētā Romas impērija

Tūrisms

Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.

Skatīt Francija un Tūrisms

Telesakari

mobilajā telefonā Telesakari, telekomunikācija jeb tālsakari ir informācijas sūtīšana attālumā, izmantojot kādu informācijas nesēju.

Skatīt Francija un Telesakari

Teniss

Teniss (no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.

Skatīt Francija un Teniss

Tour de France

Tour de France ir šosejas riteņbraukšanas daudzdienu sacensības, viena no trim riteņbraukšanas lielajām tūrēm kopā ar Giro d'Italia un Vuelta a Espana.

Skatīt Francija un Tour de France

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Skatīt Francija un Trešais reihs

Triumfa arka

Triumfa arka Parīzē Aleksandra vārti Viesturdārzā Triumfa arka ir monumentāla, atsevišķi stāvoša arka, kas sastāv no portikiem.

Skatīt Francija un Triumfa arka

Triumfa arka (Parīze)

Triumfa arka (Arc de Triomphe de l'Étoile) ir viens no populārākajiem pieminekļiem Parīzē, Francijā.

Skatīt Francija un Triumfa arka (Parīze)

Tulūza

Tulūza ir pilsēta Francijas dienvidos pie Garonnas upes.

Skatīt Francija un Tulūza

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Skatīt Francija un Turcija

UNESCO

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.

Skatīt Francija un UNESCO

Unitāra valsts

Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.

Skatīt Francija un Unitāra valsts

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Skatīt Francija un Upe

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Skatīt Francija un Valsts

Valsts valoda

Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.

Skatīt Francija un Valsts valoda

Valsts varas dalīšana

Varas dalīšana ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem.

Skatīt Francija un Valsts varas dalīšana

Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP

Valstu uzskaitījums pēc IKP faktiskajās cenās parāda dažādu pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu.

Skatīt Francija un Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP

Valuā dinastija

Kapetingu atzara Valuā grāfu ģerbonis: ''debeszilā laukā zelta lilijas, un visam sarkana aploce'' Aristokrātu dinastiju valdījumi Francijas teritorijā 1477. gadā Valuā dinastija bija aristokrātu dzimta Francijā, Kapetingu dinastijas atzars, kurai viduslaikos bijusi liela loma Francijas karalistes, Anglijas Karalistes, Spānijas karalistes un citu Eiropas valstu vēsturē.

Skatīt Francija un Valuā dinastija

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.

Skatīt Francija un Vācija

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Skatīt Francija un Vācu valoda

Vīns

Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.

Skatīt Francija un Vīns

Versaļas pils

Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.

Skatīt Francija un Versaļas pils

Vestgoti

Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.

Skatīt Francija un Vestgoti

Veto

Veto (latviski — 'aizliedzu') ir pilnvarojums aizliegt vai apturēt kāda lēmuma stāšanos spēkā.

Skatīt Francija un Veto

Višī Francija

Petēna un Hitlera tikšanās 1940. gada 24. oktobrī. Pa labi Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Okupācijas režīma izmaiņas (1940—1944). Parādīta Francijas Valsts līdz 1942. gadam neokupētā daļa (zilā krāsā), Vācijas okupācijas zona (sarkanā krāsā) un Itālijas okupācijas zona (dzeltenā krāsā).

Skatīt Francija un Višī Francija

Vidusfranku valsts

Vidusfranku valsts bija franku valsts, kas pastāvēja no 843.

Skatīt Francija un Vidusfranku valsts

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Skatīt Francija un Vidusjūra

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Skatīt Francija un Viduslaiki

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Skatīt Francija un Vikingi

Viktors Igo

Viktors Igo (Victor-Marie Hugo, dzimis Bezansonā (franču: Besançon), miris) bija franču romantisma rakstnieks.

Skatīt Francija un Viktors Igo

Voltērs

Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē (François Marie Arouet,; dzimis, miris), bija franču Apgaismības laikmeta rakstnieks, filozofs, psihologs, vēsturnieks, publicists un satīriķis.

Skatīt Francija un Voltērs

Ziemas olimpiskās spēles

2006. gada ziemas olimpiskajās spēles Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Skatīt Francija un Ziemas olimpiskās spēles

Ziemeļāfrika

Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.

Skatīt Francija un Ziemeļāfrika

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Skatīt Francija un Ziemeļjūra

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Skatīt Francija un Zivis

.fr

.fr ir Francijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).

Skatīt Francija un .fr

17. gadsimts

17.

Skatīt Francija un 17. gadsimts

1793. gads

1793.

Skatīt Francija un 1793. gads

1799. gads

1799.

Skatīt Francija un 1799. gads

18. gadsimts

18.

Skatīt Francija un 18. gadsimts

1848. gada revolūcijas

1848. gada revolūcijas dažādās Eiropas valstīs. 1848.

Skatīt Francija un 1848. gada revolūcijas

1896. gada vasaras olimpiskās spēles

1896.

Skatīt Francija un 1896. gada vasaras olimpiskās spēles

19. gadsimts

19.

Skatīt Francija un 19. gadsimts

1900. gada vasaras olimpiskās spēles

1900.

Skatīt Francija un 1900. gada vasaras olimpiskās spēles

1900. gads

1900.

Skatīt Francija un 1900. gads

1920. gadi

Fotokolāža, kurā attēloti dažādi notikumi no 1920. gadiem 1920.

Skatīt Francija un 1920. gadi

1924. gada vasaras olimpiskās spēles

1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšana. 1924.

Skatīt Francija un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles

1924. gada ziemas olimpiskās spēles

1924.

Skatīt Francija un 1924. gada ziemas olimpiskās spēles

1938. gada FIFA Pasaules kauss

1938.

Skatīt Francija un 1938. gada FIFA Pasaules kauss

1960. gadi

Apollo 11 nosēšanās uz Mēness virsmas (1969). 1960.

Skatīt Francija un 1960. gadi

1964. gads

1964.

Skatīt Francija un 1964. gads

1968. gada ziemas olimpiskās spēles

1968.

Skatīt Francija un 1968. gada ziemas olimpiskās spēles

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Skatīt Francija un 1978. gads

1984. gada Eiropas čempionāts futbolā

1984.

Skatīt Francija un 1984. gada Eiropas čempionāts futbolā

1987. gads

1987.

Skatīt Francija un 1987. gads

1990. gadi

Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.

Skatīt Francija un 1990. gadi

1992. gada ziemas olimpiskās spēles

1992.

Skatīt Francija un 1992. gada ziemas olimpiskās spēles

1998. gada FIFA Pasaules kauss

1998.

Skatīt Francija un 1998. gada FIFA Pasaules kauss

1998. gads

1998.

Skatīt Francija un 1998. gads

2. gadsimts p.m.ē.

Skatīt Francija un 2. gadsimts p.m.ē.

20. gadsimts

20.

Skatīt Francija un 20. gadsimts

2000. gada Eiropas čempionāts futbolā

2000.

Skatīt Francija un 2000. gada Eiropas čempionāts futbolā

2003. gads

2003.

Skatīt Francija un 2003. gads

2005. gads

2005.

Skatīt Francija un 2005. gads

2007. gada Pasaules kauss regbijā

2007.

Skatīt Francija un 2007. gada Pasaules kauss regbijā

2008. gads

2008.

Skatīt Francija un 2008. gads

2021. gads

2021.

Skatīt Francija un 2021. gads

3. gadsimts

Austrumu puslode 3. gadsimta sākumā. Pasaules karte 250. gadā. Austrumu puslode 3. gadsimta beigās. 3.

Skatīt Francija un 3. gadsimts

6. gadsimts p.m.ē.

Skatīt Francija un 6. gadsimts p.m.ē.

751. gads

751.

Skatīt Francija un 751. gads

788. gads

788.

Skatīt Francija un 788. gads

796. gads

796.

Skatīt Francija un 796. gads

800. gads

800.

Skatīt Francija un 800. gads

801. gads

801.

Skatīt Francija un 801. gads

804. gads

804.

Skatīt Francija un 804. gads

987. gads

987.

Skatīt Francija un 987. gads

Skatīt arī

Eiropas Savienības dalībvalstis

Frančvalodīgās valstis

Zināms kā Francijas Karaliste, Francijas Republika, République française.

, Žans Žaks Ruso, Žans Filips Ramo, Žans Liks Godārs, Žans Marī Gistavs Leklēzio, Žans Pols Sartrs, Žans Renuārs, Žerārs Depardjē, Žils Verns, Čada, Āfrika, Balāde, Basketbols, Baski, Basku valoda, Bavārija, Beļģija, Biskajas līcis, Blēzs Paskāls, Bordo, Brazīlija, Bretaņa, Bretaņa (pussala), Bretoņu valoda, Brižita Bardo, Burboni, Burgundi, Burgundija, Burgundijas karaliste, Cūkas, Celtne, Centrāleiropa, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Centrs–Valdeluāra, Cilvēks, Daniels Barenboims, Darbaspēks, Dienvidaustrumāzija, Dienvidi-Pireneji, Diplomātija, Diriģēšana, Disnejlenda, Donava, Dzelzceļš, Edīte Piafa, Eifeļa tornis, Eiro, Eiropa, Eiropas čempionāts futbolā, Eiropas Savienība, Ekonomika, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Ektors Berliozs, Elektroniskā mūzika, Elzasa, Emanuels Makrons, Eriks Satī, Feniķija, Fernandels, FIFA Pasaules kauss, Flāmi, Flāmu valoda, Franči, Franču Indoķīna, Franču jaunais vilnis, Franču Polinēzija, Franču revolūcija, Franču valoda, Franškontē, Francijas aizjūras departamenti, Francijas atklātais čempionāts tenisā, Francijas Ceturtā republika, Francijas departamenti, Francijas futbola 1. līga, Francijas futbola izlase, Francijas Otrā impērija, Francijas Otrā republika, Francijas Piektā republika, Francijas pilsētu uzskaitījums, Francijas Pirmā impērija, Francijas Pirmā republika, Francijas premjerministru uzskaitījums, Francijas prezidents, Francijas reģioni, Francijas regbija izlase, Francijas Trešā republika, Francijas vēsture, Francijas—Prūsijas karš, Franki, Fransuā Moriaks, Fransuā Trifo, Frederiks Mistrāls, Frideriks Šopēns, Futbols, G7 valstis, Gaisa spēki, Galli, Gallija, Galvaspilsēta, Garonna, Grand Slam (teniss), Grenoble, Gvadelupa, Gviāna, Hanibāls Barka, Havra, Herberts fon Karajans, Hugo Kapets, Iedzīvotāju skaits, Iekšzemes kopprodukts, Ildefransa, Interpols, Irāka, Itāļu valoda, Itālija, Izcelšanās Normandijā, Izpildvara, Jūdaisms, Jūlija revolūcija, Jūlijs Cēzars, Kalnu grēda, Kamils Sensānss, Kannas, Kannu kinofestivāls, Kapetingu dinastija, Kara flote, Karakalla, Karību jūra, Karību reģions, Karlsrūe, Karolingu dinastija, Kartāga, Katalāņi, Katalāņu valoda, Katoļticība, Katrina Deneva, Kauja par Franciju, Kārlis Lielais, Kino, Klasiskā mūzika, Klaudijs, Klimats, Klods Debisī, Klods Simons, Klusais okeāns, Kodolenerģija, Kodolieroči, Kolonija, Komūna, Konstitūcija, Korsika, Korsikāņu valoda, Kosmosa kuģis, Kotdivuāra, Kultūra, Kvadrātkilometrs, Kvieši, Lamanša tunelis, Lamanšs, Langdoka-Rusijona, Langobardi, Lasko, Latīņu valoda, Lauksaimniecība, Laukums, Lejasnormandija, Lejassaksija, Lemānas 24 stundu sacīkstes, Lidmašīna, Lielbritānija (sala), Liellops, Lielvara, Likumdošanas vara, Lille, Limuzēna, Liona, Lotringa, Lozanna, Luāra (reģions), Luāra (upe), Luijs Filips, Luijs XIV, Luijs XVI, Luksemburga, Luvra, Mali, Marija Antuanete, Marseļa, Marseljēza, Marsels Paņols, Martinika, Mazās Antiļu salas, Mājputni, Mežs, Mežsaimniecība, Merovingu dinastija, Mezolīts, Mistrāls, Monako, Monsoro pils, Moriss Ševaljē, Moriss Ravēls, Musulmaņi, Nante, Napoleons Bonaparts, Napoleons III, Narbonna, NATO, Nāvessods, Nīderlande, Neandertālietis, Neolīts, Nica, Nobela prēmija literatūrā, Nokrišņu daudzums, Nora-Padekalē, Ogists un Luī Limjēri, Oglekļa dioksīds, Oksitāņu valoda, Olimpiskās spēles, Otrais pasaules karš, Overņa, Paleolīts, Parīze, Parīzes Dievmātes katedrāle, Parīzes Masters, Pasaules kauss regbijā, Pasaules Tirdzniecības organizācija, Paugurs, Pelnrušķīte, Piemineklis, Piens, Pikardija, Pipins Īsais, Pireneji, Pireneju pussala, Pirmais pasaules karš, Pjērs de Kubertēns, Po (upe), Policija, Polija, Politika, Populārā mūzika, Portugāle, Provansa, Provansa-Alpi-Azūra Krasts, Puatū-Šaranta, Pusprezidentālisms, Rūpniecība, Referendums, Regbijs, Reinjona, Reliģija, Reljefs, Renē Dekarts, Republika, Rietumāfrika, Rietumeiropa, Rietumfranku valsts, Rietumromas impērija, Rožē Martēns di Gārs, Rokasbumba, Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romas Republika, Romāņu valodas, Romēns Rolāns, Rona-Alpi, Sarkangalvīte, Sarta, Sauszemes bruņotie spēki, Sēna, Sešstūris, Sešu nāciju čempionāts, Senā Grieķija, Senā Roma, Senās Romas imperatori, Senžons Pērss, Senmartēna, Silī Pridoms, Simtgadu karš, Sintmārtena, Spāņu valoda, Spānija, Stade de France, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Strasbūra, Surinama, Svētā Romas impērija, Tūrisms, Telesakari, Teniss, Tour de France, Trešais reihs, Triumfa arka, Triumfa arka (Parīze), Tulūza, Turcija, UNESCO, Unitāra valsts, Upe, Valsts, Valsts valoda, Valsts varas dalīšana, Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP, Valuā dinastija, Vācija, Vācu valoda, Vīns, Versaļas pils, Vestgoti, Veto, Višī Francija, Vidusfranku valsts, Vidusjūra, Viduslaiki, Vikingi, Viktors Igo, Voltērs, Ziemas olimpiskās spēles, Ziemeļāfrika, Ziemeļjūra, Zivis, .fr, 17. gadsimts, 1793. gads, 1799. gads, 18. gadsimts, 1848. gada revolūcijas, 1896. gada vasaras olimpiskās spēles, 19. gadsimts, 1900. gada vasaras olimpiskās spēles, 1900. gads, 1920. gadi, 1924. gada vasaras olimpiskās spēles, 1924. gada ziemas olimpiskās spēles, 1938. gada FIFA Pasaules kauss, 1960. gadi, 1964. gads, 1968. gada ziemas olimpiskās spēles, 1978. gads, 1984. gada Eiropas čempionāts futbolā, 1987. gads, 1990. gadi, 1992. gada ziemas olimpiskās spēles, 1998. gada FIFA Pasaules kauss, 1998. gads, 2. gadsimts p.m.ē., 20. gadsimts, 2000. gada Eiropas čempionāts futbolā, 2003. gads, 2005. gads, 2007. gada Pasaules kauss regbijā, 2008. gads, 2021. gads, 3. gadsimts, 6. gadsimts p.m.ē., 751. gads, 788. gads, 796. gads, 800. gads, 801. gads, 804. gads, 987. gads.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Valodas

Francija

Satura rādītājs