Satura rādītājs
55 attiecības: Alberts Kviesis, Andrejs Krastkalns, Antonijs Springovičs, Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija, Baltijas pārkrievošana, Ekskomunikācija, Fēlikss Cielēns, Francis Kemps, Fricis Menders, Jānis Čakste, Jānis Pāvils II, Jānis Pujats, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jezups Trasuns, Katoļticība, Kārlis Pauļuks, Kārlis Skalbe, Kārlis Ulmanis, Kemps, Krišjānis Berķis, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Kristaps Bahmanis, Kristīgo zemnieku un katoļu partija, Latīņu drukas aizliegums Latgalē, Latgales Demokrātu partija, Latgales Zemes padome, Latgalieši, Latgaliešu valoda, Latgolas Vords, Latvieši, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Valsts prezidents, Maksis Lazersons, Marģers Skujenieks, Nikolajs Kalniņš, Pēteris Juraševskis, Pijs XI, Pirmais Latgales latviešu kongress, Politiķis, Rainis, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rēzekne, Roma, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Saeima, Sakstagala pagasts, Sanktpēterburga, ... Izvērst indekss (5 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932).
Skatīt Francis Trasuns un Alberts Kviesis
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Skatīt Francis Trasuns un Andrejs Krastkalns
Antonijs Springovičs
Antonijs Springovičs (dzimis Ozolmuižas pagasta Spriņģu ciemā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas atjaunotās Rīgas metropolijas pirmais arhibīskaps metropolīts, ordinēts 24.06.1901., nominēts 22.04.1920., konsekrēts 22.08.1920.
Skatīt Francis Trasuns un Antonijs Springovičs
Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija
Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija bija augstākā mācību iestāde Sanktpēterburgā, kas sagatavoja Romas Katoļu baznīcas darbiniekus Krievijas impērijas teritorijā.
Skatīt Francis Trasuns un Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Skatīt Francis Trasuns un Baltijas pārkrievošana
Ekskomunikācija
Heinrihu IV Ekskomunikācija ir institucionāla darbība, kuru izmanto, lai atņemtu, apturētu vai ierobežotu dalību vai tiesības reliģiskā kopienā, it īpaši sakramentu pieņemšanu.
Skatīt Francis Trasuns un Ekskomunikācija
Fēlikss Cielēns
Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Francis Trasuns un Fēlikss Cielēns
Francis Kemps
Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.
Skatīt Francis Trasuns un Francis Kemps
Fricis Menders
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4.
Skatīt Francis Trasuns un Fricis Menders
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Francis Trasuns un Jānis Čakste
Jānis Pāvils II
Pāvests Jānis Pāvils II (īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila,; dzimis, miris) bija Romas pāvests, Romas bīskaps un Romas Katoļu baznīcas galva.
Skatīt Francis Trasuns un Jānis Pāvils II
Jānis Pujats
Jānis Pujats (dzimis Pujatos) ir Romas katoļu baznīcas kardināls (in pectore kopš 1998. gada, izsludināts 2001. gadā).
Skatīt Francis Trasuns un Jānis Pujats
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Skatīt Francis Trasuns un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jezups Trasuns
Jezups Trasuns (dzimis, miris) bija latviešu politiķis, preses darbinieks un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Skatīt Francis Trasuns un Jezups Trasuns
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Francis Trasuns un Katoļticība
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Francis Trasuns un Kārlis Pauļuks
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Skatīt Francis Trasuns un Kārlis Skalbe
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Francis Trasuns un Kārlis Ulmanis
Kemps
Kemps var būt.
Skatīt Francis Trasuns un Kemps
Krišjānis Berķis
Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Skatīt Francis Trasuns un Krišjānis Berķis
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Francis Trasuns un Krievijas Impērija
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Skatīt Francis Trasuns un Krievijas Impērijas Valsts Dome
Kristaps Bahmanis
Kristaps Bahmanis (—) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Skatīt Francis Trasuns un Kristaps Bahmanis
Kristīgo zemnieku un katoļu partija
Kristīgo zemnieku un katoļu partija bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Francis Trasuns un Kristīgo zemnieku un katoļu partija
Latīņu drukas aizliegums Latgalē
Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde „Grāmata Latvijā”. Latīņu drukas aizliegums bija no 1865.
Skatīt Francis Trasuns un Latīņu drukas aizliegums Latgalē
Latgales Demokrātu partija
Latgales Demokrātu partija bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Francis Trasuns un Latgales Demokrātu partija
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Skatīt Francis Trasuns un Latgales Zemes padome
Latgalieši
Latgalieši ir etniskā grupa, latviešu tautas sastāvdaļa, Latgales pamatiedzīvotāji.
Skatīt Francis Trasuns un Latgalieši
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Skatīt Francis Trasuns un Latgaliešu valoda
Latgolas Vords
Latgolas Vords bija viens no lielākajiem laikrakstiem latgaliešu valodā, ko no 1919.
Skatīt Francis Trasuns un Latgolas Vords
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Francis Trasuns un Latvieši
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Skatīt Francis Trasuns un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Francis Trasuns un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Skatīt Francis Trasuns un Latvijas Valsts prezidents
Maksis Lazersons
Maksis Lazersons ( —) bija ebreju izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.
Skatīt Francis Trasuns un Maksis Lazersons
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Skatīt Francis Trasuns un Marģers Skujenieks
Nikolajs Kalniņš
Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.
Skatīt Francis Trasuns un Nikolajs Kalniņš
Pēteris Juraševskis
Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.
Skatīt Francis Trasuns un Pēteris Juraševskis
Pijs XI
Pāvests Pijs XI (dzimis Ambrodžio Damijāno Akille Rati (miris) no līdz savai nāvei bija 259. Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva. Par priesteri viņš tika iesvētīts 1879. gada 20. decembrī.
Skatīt Francis Trasuns un Pijs XI
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.
Skatīt Francis Trasuns un Pirmais Latgales latviešu kongress
Politiķis
Pasaules vadošie politiķi G20 apspriedē. Politiķis ir persona, kas profesionāli nodarbojas ar politiku.
Skatīt Francis Trasuns un Politiķis
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Skatīt Francis Trasuns un Rainis
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Skatīt Francis Trasuns un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Skatīt Francis Trasuns un Rēzekne
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Francis Trasuns un Roma
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Francis Trasuns un Romas Katoļu baznīca
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Francis Trasuns un Romas pāvests
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Skatīt Francis Trasuns un Saeima
Sakstagala pagasts
Sakstagala pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā rietumos, Rēzeknes upes kreisajā krastā.
Skatīt Francis Trasuns un Sakstagala pagasts
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Francis Trasuns un Sanktpēterburga
Satversme (nozīmju atdalīšana)
Satversme var būt.
Skatīt Francis Trasuns un Satversme (nozīmju atdalīšana)
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Francis Trasuns un Tautas padome
Vilis Holcmanis
Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Francis Trasuns un Vilis Holcmanis
Zbigņevs Stankevičs
Zbigņevs Stankevičs (dzimis Lejasciemā) ir pašreizējais Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts.
Skatīt Francis Trasuns un Zbigņevs Stankevičs
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Skatīt Francis Trasuns un 1905. gada revolūcija
Zināms kā Francis Trasūns, Fraņcs Trasuns, Praņcs Trasuns.