Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Anna Brigadere, Aspazija, Dānija, Emanuels Grinbergs, Janis Rozentāls, Jānis Čakste, Jāzeps Grosvalds, Jāzeps Vītols, Kārlis Zariņš (diplomāts), Krievijas Impērija, Latvieši, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē, Lielie kapi, Malvīne Vīgnere-Grīnberga, Norvēģija, Oļģerds Grosvalds, Rūdolfs Blaumanis, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas rāte, Sanktpēterburga, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Skandināvija, Stokholma, Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, Valmieras apriņķis, Vilhelms Purvītis, Zviedrija, 1878. gads, 1901. gads, 1906. gads, 1919. gads, 1923. gads, 1924. gads.
Anna Brigadere
Tērvetē Anna Brigadere (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece, dramaturģe un dzejniece.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Anna Brigadere · Redzēt vairāk »
Aspazija
Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos — Rozenvalde), vēlāk — Elza Pliekšāne (dzimusi, mirusi), plašāk pazīstama kā Aspazija, bija latviešu literāte un politiķe.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Aspazija · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Dānija · Redzēt vairāk »
Emanuels Grinbergs
Emanuels Grinbergs (pats sākotnēji parakstījies kā Emanuels Grünbergs), pilnā vārdā Emanuels Donats Frīdrihs Jānis Grinbergs (dzimis, miris), bija latviešu matemātiķis, grafu teorijas skolas izveidotājs Latvijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Emanuels Grinbergs · Redzēt vairāk »
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jāzeps Grosvalds
Jāzeps Grosvalds (dzimis 1891. gada 24. aprīlī Rīgā, miris 1920. gada 1. februārī Parīzē) bija latviešu mākslinieks, strēlnieks, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Jāzeps Grosvalds · Redzēt vairāk »
Jāzeps Vītols
Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »
Kārlis Zariņš (diplomāts)
Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Kārlis Reinholds Zariņš (—) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Kārlis Zariņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē
Latvijas vēstniecība Zviedrijas Karalistē (2010). Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Zviedrijas Karalistē.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē · Redzēt vairāk »
Lielie kapi
Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Lielie kapi · Redzēt vairāk »
Malvīne Vīgnere-Grīnberga
Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949) bija latviešu operdziedātāja un vokālā pedagoģe.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Malvīne Vīgnere-Grīnberga · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Oļģerds Grosvalds
Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962).
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Oļģerds Grosvalds · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Blaumanis
Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Rūdolfs Blaumanis · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Stokholma · Redzēt vairāk »
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari (T.L.R.V.) bija neoficiāli Tērbatas latviešu studentu jeb "draugu" saieti kopš 1870.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari · Redzēt vairāk »
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »
Vilhelms Purvītis
Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un 1878. gads · Redzēt vairāk »
1901. gads
1901.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un 1901. gads · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un 1906. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: Frīdrihs Grosvalds un 1924. gads · Redzēt vairāk »
