Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Apollons, Bāzele, Bonna, Bonnas Universitāte, Dionīss, Filoloģija, Filozofija, Grieķija, Kristietība, Misticisms, Nacionālsociālisms, Ontoloģija, Psiholoģija, Rihards Vāgners, Saksija, Saksija-Anhalte, Sokrats, Tā runāja Zaratustra, Tīringene, Teoloģija, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Veimāra.
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Romiešu mitoloģijā Apollona analogs ir Fēbs, dažreiz tiek saukts arī par Apollonu.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Apollons · Redzēt vairāk »
Bāzele
Bāzele ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Bāzele · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Bonna · Redzēt vairāk »
Bonnas Universitāte
Bonnas universitāte ir viena no lielākajām universitātēm Vācijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Bonnas Universitāte · Redzēt vairāk »
Dionīss
Dionīsa statuja Dionīss ((Dionysos)) sengrieķu mitoloģijā ir zemes auglības spēku un vīnkopības dievs.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Dionīss · Redzēt vairāk »
Filoloģija
Grāmata par indoeiropiešu valodas filoloģiju. Filoloģija (— 'mīlestība uz vārdu') ir zinātne par kādas tautas valodu un literatūru.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Filoloģija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Filozofija · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Grieķija · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Kristietība · Redzēt vairāk »
Misticisms
Misticisms ir ticība tiešai, intuitīvai saskarsmei ar dievišķo vai pārdabisko un prakse attīstīt un piedzīvot šos apziņas stāvokļus.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Misticisms · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Ontoloģija
Pirmā Mozus grāmata pārrakstīta uz olas Ontoloģija (no (ontos) — 'esošais' un λόγος (logos) — 'vārds, mācība') filozofijas zinātnē ir mācība par esamību, esamības būtības noteicošajām iezīmēm.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Ontoloģija · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Rihards Vāgners
Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Saksija · Redzēt vairāk »
Saksija-Anhalte
Saksija-Anhalte ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Saksija-Anhalte · Redzēt vairāk »
Sokrats
Sokrats ((Sōkrátēs); 469—399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Sokrats · Redzēt vairāk »
Tā runāja Zaratustra
150px "Tā runāja Zaratustra" ir darbs, kurā visspilgtāk parādās F. Nīčes izdomātais "Pārcilvēks" un koncepts "Varas griba".
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Tā runāja Zaratustra · Redzēt vairāk »
Tīringene
Tīringene, oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Tīringene · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Veimāra
Veimāra ir pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas.
Jaunums!!: Frīdrihs Nīče un Veimāra · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Friedrich Nietzsche, Friedrich Wilhelm Nietzsche, Frīdrihs Nīcše, Frīdrihs Vilhelms Nīcše, Frīdrihs Vilhelms Nīče, Nietzsche, Nīcše, Nīče.
