Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns

Indekss Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns

Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.

24 attiecības: Anglija, Apvienotā Karaliste, Austrumprūsija, Berlīne, Brandenburga, Brandenburga-Prūsija, Džordžs I, Epidēmija, Frīdrihs I, Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija), Frīdrihs II Lielais, Hanoveres Sofija Šarlote, Hoencollernu dinastija, Kalvinisms, Lielais Ziemeļu karš, Mēris, Muižniecība, Potsdama, Potsdamas milži, Prūsijas Augusts Vilhelms, Prūsijas karaļi, Prūsijas Karaliste, 1713. gads, 1740. gads.

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Anglija · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Berlīne · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Brandenburga-Prūsija

Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »

Džordžs I

Džordžs I (George Louis, dzimis, miris), arī Georgs Ludvigs, bija Lielbritānijas un Īrijas karalis no līdz pat savai nāves dienai, kā arī no 1698.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Džordžs I · Redzēt vairāk »

Epidēmija

Melnā nāve ir bijusi visnāvējošākā epidēmija Epidēmija (no (epidēmía), kas savukārt no ἐπί (epi) — 'starp' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir masveida saslimšana ar kādu slimību noteiktā laika posmā un vietā.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Epidēmija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs I

Frīdrihs I var būt.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Frīdrihs I · Redzēt vairāk »

Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)

Frīdrihs I (dzimis, miris) bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Lielais

Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »

Hanoveres Sofija Šarlote

Braunšveigas un Lineburgas hercogiene Sofija Šarlote (dzimusi, mirusi) bija pirmā Prūsijas karaliene - konsorte no 1701.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Hanoveres Sofija Šarlote · Redzēt vairāk »

Hoencollernu dinastija

Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »

Kalvinisms

Žana Kalvina portrets Kalvinisms ir kristīgā mācība Žana Kalvina interpretējumā, viena no protestantisma mācībām.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Kalvinisms · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Mēris

Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Mēris · Redzēt vairāk »

Muižniecība

Jaungulbenes muiža Muižniecība bija priviliģētu zemes īpašnieku kārta, kas kopā ar augstāko garīdzniecību bija valdošā šķira feodālismā.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Muižniecība · Redzēt vairāk »

Potsdama

Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Potsdama · Redzēt vairāk »

Potsdamas milži

6.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Potsdamas milži · Redzēt vairāk »

Prūsijas Augusts Vilhelms

Prūsijas Augusts Vilhelms (dzimis, miris) bija Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā jaunākais brālis un prūšu ģenerālis Silēzijas karu un Septiņgadu kara laikā.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Prūsijas Augusts Vilhelms · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaļi

senprūšu karavīriem Prūsijas karaļi jeb Prūsijas ķēniņi, līdz 1772.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Prūsijas karaļi · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

1713. gads

1713.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un 1713. gads · Redzēt vairāk »

1740. gads

1740.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns un 1740. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fridrihs Vilhelms I Hoencollerns, Fridrihs Vilhelms I Hohencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns, Frīdrihs Vilhelms II (Brandenburga).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »