34 attiecības: Angļu valoda, Aprīlis, Apriņķojuma periods, Astronomija, Augusts, Decembris, Diena, Februāris, Garais gads, Janvāris, Jūlija gads (astronomija), Jūlija kalendārs, Jūlijs, Jūnijs, Kalendārs, Kosmoloģija, Latviešu valoda, Maijs, Marss (planēta), Marts, Mēnesis, Miljards, Miljons, Novembris, Oktobris, Paleontoloģija, Pirms mūsdienām, Planēta, Saule, Septembris, Starptautiskā mērvienību sistēma, Starptautiskā standartizācijas organizācija, Zeme, 1000 (skaitlis).
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Gads un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Aprīlis · Redzēt vairāk »
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Gads un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Gads un Astronomija · Redzēt vairāk »
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Gads un Augusts · Redzēt vairāk »
Decembris
Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Decembris · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Gads un Diena · Redzēt vairāk »
Februāris
Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Februāris · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: Gads un Garais gads · Redzēt vairāk »
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Janvāris · Redzēt vairāk »
Jūlija gads (astronomija)
Jūlija gads ir laika mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Gads un Jūlija gads (astronomija) · Redzēt vairāk »
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Jaunums!!: Gads un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Jūlijs · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Kalendārs
Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.
Jaunums!!: Gads un Kalendārs · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Gads un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Gads un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Gads un Maijs · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Gads un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Marts · Redzēt vairāk »
Mēnesis
Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).
Jaunums!!: Gads un Mēnesis · Redzēt vairāk »
Miljards
Miljarda vizualizācijas piemērs Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923) 1 000 000 000 jeb miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.
Jaunums!!: Gads un Miljards · Redzēt vairāk »
Miljons
Miljona pieraksts normālformā. Miljona vizualizācijas piemērs. Miljons jeb 1000000 ir naturāls skaitlis, kas seko aiz 999999.
Jaunums!!: Gads un Miljons · Redzēt vairāk »
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Novembris · Redzēt vairāk »
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Oktobris · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Gads un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Pirms mūsdienām
Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.
Jaunums!!: Gads un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Gads un Planēta · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Gads un Saule · Redzēt vairāk »
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Jaunums!!: Gads un Septembris · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Gads un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Starptautiskā standartizācijas organizācija
Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) ir nacionālo standartizācijas organizāciju federācija, nevalstiska organizācija.
Jaunums!!: Gads un Starptautiskā standartizācijas organizācija · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Gads un Zeme · Redzēt vairāk »
1000 (skaitlis)
Tūkstotis jeb 1000 ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 999 un 1001.
Jaunums!!: Gads un 1000 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Annum, Annus, Gadi, Parastais gads, Year.